Piektdiena, 28. februāris Skaidrīte, Justs, Skaidra

Drūmās ziemas copes vilinājums

Drūmās ziemas copes vilinājums
Karstākais vimbu laiks vēl ir tikai priekšā – pavasarī, taču makšķernieki nesnauž un jau tagad tās ķer Bārtas upē. (Foto: Andris Gertsons)
08.02.2020 07:00

Miks Kuncītis

"Kurzemes Vārds"

Bļitkotāju drudžainā raudzīšanās kalendāros atgādina, ka ziema joprojām tā arī nav atnākusi, un meteoroloģiskās prognozes viņiem arī neko labu nesola. Šādi laikapstākļi makšķerniekos rada divējādas sajūtas. Kādam to vien gribas kā slāt pa sprakšķošo ledu, bet cits – berzē rokas, jo ilgāk var baudīt copes priekus atklātos ūdeņos. Kāpēc gan ne, ja, piemēram, spiningotāji Liepājas ezerā līdz pat šim brīdim turpina celt laivās ievērojamus līdaku lomus.

Kas noticis ar stinti?

Visatbilstošāk šim laikam būtu sākt vētīt, ko tad ir paveikuši stinšu jeb salaku copes cienītāji. To nav daudz, bet tomēr ir, turklāt pats esmu pārliecinājies, ka veiksmīgākās dienās makšķernieku spainīšos ir pat vairāki desmiti stinšu. Taisnības labad gan jāatzīst, tā gadās reti. Sarežģītāku dzīvi šo zivju ķērājiem padarījis arī aizliegums makšķerēt ostas akvatorijā, proti, no Tramvaja tilta uz jūras pusi. Noteikumi paredz, ka tur makšķerēt nedrīkst jau sen, tomēr tagad Pašvaldības policija tam pievērš lielāku uzmanību. Reizi pa reizei, nebaidoties no administratīvā soda, kaislīgākie makšķernieki, kuru tieksmi iegūt zivi nespēj apturēt pat likuma spēks, tomēr tur dodas un iemērcē savas bada pātagas.

Pēdējos gados gan gurķīšzivtiņa ķērusies pašvaki, un arī tagad makšķernieku sekmes ir stipri viduvējas. Kur tad palikusi nelielā, tomēr ļoti vērtīgā lašveidīgā zivs? Copmaņu domas dalās – kāds uzskata, ka tā gluži vienkārši gadu gaitā izķerta makšķernieku pārlieku lielās alkatības dēļ, bet vēl kāds to skaidro ar ilgo ostas padziļināšanu, kas stinti aizbaidījusi pa citiem nārstošanas ceļiem. Iespējams, ka daļēji taisnība tur ir, jo pirms gadiem desmit, ja kārtīgs makšķernieks nebija noķēris vismaz pāris kilogramu stinšu, tad tas jau bija kaut kas neizprotams. Nu kā tā var būt, ka neķeras?! Tagad, ja kāds copes forumos ierakstījis, ka spainītī dabūjis simts zivtiņas, tad uzreiz seko daudz jautājumu: kur, kad, kādu ēsmu izmantoji utt. Arī ostas padziļināšana noteikti atstājusi savas sekas, jo tieši šo grunts smēlēju laikā stinšu bari Tirdzniecības kanālā saruka. Protams, arī ledus neesamība makšķerniekiem neļauj šai zivtiņai ērtāk piekļūt. Tā teikt, tādēļ jau nav jāmet plinte krūmos, jo stinšu nārsts parasti rit līdz pat marta beigām. Kas zina, varbūt vēl uzradīsies un makšķernieki varēs uzcept vairāk par vienu pannu šo gardo zivtiņu.

Līdaku bums turpinās

Pēc tam, kad liepājnieks Aldis Gūtmanis pavisam nesen Liepājas ezerā noķēra savu 13,5 kilogramus smago un 119 centimetrus garo rekordlīdaku, krietni vien aktivizējušies spiningotāji. Kā laikraksts noskaidroja vienā no mūsu pilsētas makšķernieku veikaliem, tad pagājušā gada beigas un šī sākums copmaņiem bijis ļoti dāsns, proti, noķertas vairākas plēsoņas, kuras var uzskatīt par trofejām. “Pat neatceros, kad pēdējo reizi Liepājas ezers bijis tik ražīgs līdaku medniekiem,” sacīja kāds pieredzējis copes pazinējs.

Tā kā ūdens šobrīd ir atdzisis, līdaku vislabāk būtu meklēt dziļākās vietās. Parasti aukstākā laikā tā nav visai aktīva un arī barojas gausi, tādēļ makšķerniekam jābūt gana prasmīgam, lai zivi dabūtu laivā. Pirmais, ko droši vien vajadzētu ņemt vērā, ja līdakai nav apetītes, spiningošanā vislabāk būtu izvēlēties aktīvāku mānekļa spēli. Turklāt šajos apstākļos, kad ezerā ir mazāk ūdenszāļu, to ir vieglāk izdarīt. Tāpat var izmantot arī lielākus mānekļus, piemēram,15 un pat 20 centimetrus garas gumijas zivtiņas. Tieši tā jau pieminētais Aldis tika pie savas lielās trofejzivs.

Mānekļa krāsu izvēle paliek katra paša ziņā, tomēr praksē ir pierādījies, ka gaišākā laikā efektīvāki bijuši tumšie, bet tumšākā – košākas krāsas. Tie gan ir tikai spriedelējumi, jo droši vien tikai pati līdaka zina, kas šajā ziemai neraksturīgajā laikā viņai patīk vislabāk. Tāpēc lielākas cerības noteikti būs tiem makšķerniekiem, kuriem piederumu lādītēs būs no kā izvēlēties.

Jāatceras, ka vienā makšķerēšanas reizē nedrīkst paturēt vairāk par piecām līdakām, kuru izmērs ir ne mazāks par 50 centimetriem. Turklāt no 1. marta līdz 30. aprīlim ir šo zivju ķeršanas liegums.

Breksis nāk!

Tiem, kas seko līdzi vienam no Latvijas pazīstamākajiem makšķerniekiem Normundam Grabovskim, droši vien jau zina, ka Karostas kanālā joprojām jaudīgi ķeras brekši, turklāt arī izmērs ir pat ļoti cienīgs – no viena kilograma un uz augšu. Balto zivju cope ir draudzīga ar to, ka nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, lai iegādātos inventāru. Protams, makšķerlietu veikalos var skatīties uz zemākiem un augstākiem plauktiem, taču ar simts eiro jau nu noteikti pietiks labam fīderkātam un arī spolei atliks.

Fīdermakšķerēšana un gruntsmakšķerēšana būtībā ir viens un tas pats, proti, divi āķi un atsvars – svins, kas šajā gadījumā ir barotava, kura piepildīta ar ēsmu. Šādos apstākļos eksperti iesaka nepārcensties ar zivju iebarošanu, jo tās jau pirms ziemas iestāšanās ir uzkrājušas pietiekami daudz rezervju. Ja sametīsiet jūsu izvēlētajā vietā pārspīlēti daudz barības, var sanākt tā, ka uz jūsu āķos saspicēto ēsmu zivs pat virsū neskatīsies. Risinājums šādās situācijās – barībai vairāk pievienot melnzemi. Barības izvēle copes veikalos mūsdienās kļuvusi vieglāka par vieglu – uz pakām rakstīts, kurai zivij tā paredzēta. Tomēr tas neizslēdz iespēju eksperimentēt, proti, jaukt dažādu veidu barības. No daudziem makšķerniekiem ir gadījies dzirdēt: “Ja zivs ir un grib ēst, tad tā ķersies arī bez iebarošanas.” Kaut ko jau noķersiet, bet, ja paskatīsieties kaimiņa lomu, kurš ar ēsmu būs zivis pievilinājis, viņam noteikti būs vairāk.

Brekšu cope Karostas kanālā ir interesanta ar to, ka atsevišķi makšķernieki to dara arī naktī un rezultāti nemaz nav tik slikti. Ja pa dienu straujais dzīves ritējums neļauj doties pie ūdeņiem, varat pamēģināt vakarā vai pat naktī. Tādā gadījumā gan jāatceras par lukturīšiem un gaismekli, ko piestiprināt pie makšķerkāta spicītes, lai redzētu copes brīdi.

Breksim jeb plaudim nav nārsta lieguma un arī loma limita.

Bārtas upē ķer vimbas

Vimbu, tāpat kā breksi, var ķert gan ar pludiņmakšķeri, gan grunteni, taču šajā laikā droši vien prātīgāk būtu izmantot gruntsmakšķeri. Par konkrētām makšķerēšanas vietām dot ieteikumus nebūtu pareizi, jo cope ir nepastāvīga, pilnībā neprognozējama. Tiem, kas tur makšķerēt dodas regulāri, noteikti ir plāns arī šādās situācijās.

Kas attiecas uz iebarošanu, vimbām tā nav obligāta. Šī zivju suga parasti strauji migrē no vienas puses uz otru, tādēļ vimbas diezin vai uzkavēsies jūsu iebarotajā vietā, turklāt upes straume barību tik un tā ātri aizskalos.

Ja runājam par ēsmām, vimbām tā ir ļoti dažāda – mušu kāpuri, motilis, krevetes, naktstārpi un sliekas. Ja jūtams, ka upē ir daudz mazo zivju, ēsma jāizvēlas lielāka pēc apjoma. Ja vimbas ir izsalkušas, var dot visu ko – ķersies tik un tā.

Pieļaujamais vimbas izmērs ir 30 centimetri, bet vienas dienas norma – ne vairāk kā piecas. Tāpat makšķerniekiem jāatgādina par to, ka Liepājas ezerā un arī Tirdzniecības kanālā ir licencētā makšķerēšana, bet pārējās manis pieminētajās vietās pietiks tikai ar makšķerēšanas karti.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli