Faktiski daudziem nāksies mācīties patstāvīgi. Projekta “Iespējamā misija” programmas “Stiprāki kopā” speciālisti sagatavojuši 10 principus, kas ir svarīgi vecākiem, kuri vēlas atbalstīt sava bērna pašvadītu mācīšanos.

Tie ir pielāgojami un papildināmi atbilstoši vecāku iespējām un bērnu vajadzībām.

Principi jāīsteno sistemātiski un regulāri, iesaistoties visiem pieaugušajiem, kuri rūpējas par bērnu, un tik ilgi, līdz tie bērnam jau kļūst par ieradumu.

Nodrošiniet bērniem atbilstošu mācīšanās vidi

Vecāki palīdz bērnam sagatavoties mācību darbam, iekārtojot darba vietu, kas ļauj atbilstoši emocionāli noskaņojoties.

Mācību videi ir jābūt nemainīgai darba vietai ar atbilstošu apgaismojumu, mazāko iespējamo trokšņu līmeni un brīvai no citām lietām, kas var novērst uzmanību.

Būtiski nodrošināt, lai bērnam mācīšanās laikā (iepriekš ieplānotajā) nebūtu jādara kas cits un arī viņa darba vietā netiek darītas citas lietas.

Ar dažiem jautājumiem (Kā tu šobrīd jūties? Kas tev palīdzētu labāk noskaņoties mācībām? Vai tev traucē, ja es sēžu blakus?) vecāki var labāk saprast, kas palīdzētu bērnam mācīties.

Palīdziet izveidot vecumam piemērotu dienaskārtību

Ikdienas rutīna, kurā savs laiks mācībām un savs laiks atpūtai, radina bērnus pie kārtības. Dienaskārtības izveidē vajag iesaistīt arī bērnu.

Kopīgi izrunājot, kādi ir pienākumi mājās, skolas uzdevumi un brīvā laika ieceres, var izpētīt, kas ir katras dienas darbi.

Mazākiem bērniem plānā ir vienkāršas ikdienas darbības, lielāki bērni var saplānot jau vairākas dienas un nedēļas uz priekšu.

Dienas plāns, protams, nav burvju rīks, kas turpmāk nodrošinās bērna perfektu darbošanos.

Tam jāseko līdzi pietiekami ilgi, un sākotnēji tieši vecāki ir tie, kuri regulāri atgādina un māca bērnam ievērot dienas plānu.

Arī nepareiza plānošana (par daudz laika ieplānots vai pretēji – par maz) ir nepieciešama, lai attīstītos spēja paredzēt, kas tiks darīts.

Sadarbojieties ar skolu un atbalstiet pedagogus

Vecākiem vajadzētu sekot līdzi, kā bērnam skolā tiek veicināta pašvadīta mācīšanās, un jautāt skolotājam, kā vecāki var palīdzēt mājās.

Ja redzams, ka bērns attīsta plānošanas, uzraudzīšanas un novērtēšanas prasmes, tad vecāki var atbalstīt šo prasmju trenēšanu mājās.

Palīdziet savam bērnam sagatavoties skolas darbiem

Bērnam var palīdzēt, uzdodot atvērtus jautājumus, piemēram: kādas mācību stundas tev rīt paredzētas? Kas tev ir uzdots? Kā tev šķiet, cik daudz laika vajadzēs šiem mājasdarbiem? Kas tev būs nepieciešams? Kā es (vai kāds no mājiniekiem) varu tev palīdzēt?

Sniedziet bērnam drošības un neatkarības sajūtu

Labākais vecāka atbalsts ir būt tuvumā un iedrošināt, rosināt nepadoties, meklēt informāciju vai palīdzību, taču arī ļaut kļūdīties un darīt kaut ko nepareizi.

Mazākajās klasēs vecāki bērnam ir tuvāk un vairāk palīdz, kopīgi izveidojot plānu, palīdzot atrast informāciju, palīdzot atcerēties iepriekš darīto.

Bērnam pieaugot, vecāki arvien vairāk ļauj viņam būt patstāvīgam un neatkarīgam.

Esiet pacietīgi, nevis pārmēru prasīgi

Bērna attīstība norit lēnām, kas nozīmē, ka visu mācīšanās ceļu bērns drīkst kļūdīties, drīkst darīt nepareizi un sagaidīt, ka šajā izaugsmes ceļā viņu pavadīs pieaugušie, kuri nenosoda un nevaino.

Ātri iemācīties labi vadīt savu mācīšanos nevienam nav izdevies, tāpēc jāapbruņojas ar pacietību.

Jāatceras, ka spiediens sasniegt ļoti augstus rezultātus (piemēram, vislabākās atzīmes), var prasīt nesamērīgas pūles un radīt negatīvu attieksmi pret skolu un mācībām kopumā.

Vislabākie panākumi gūstami, ja vecāki vairāk uzslavē un sniedz atzinību par centību, neatlaidību, bet mazāk par konkrētu rezultātu.

Ar katru uzslavu bērnā nostiprinās pašapziņa un spēja pašam sevi novērtēt, kas ir neatņemama pašvadītas mācīšanās sastāvdaļa.

Mācieties kopā ar bērnu

Jautājumos balstīta pašrefleksija ir prasme, kas nepieciešama ikvienam, tāpēc kopā ar bērniem vecāki to var attīstīt arī sevī.

Pēc gadījušās kļūmes nepārmetiet sev, nesakiet, ka esat neveiksminieks, bet gan padomājiet, ko varētu nākamreiz darīt citādāk. Kā pietrūka, lai visu izdarītu pareizi?

Sevis vainošana un negatīvas atziņas neveicina pārliecību par saviem spēkiem, konkrētas izmaiņas nākotnē var viest tikai konstruktīva pašanalīze.

Labi un virzoši jautājumi ir tādi, kas neietver sagaidāmās vai pareizās atbildes. Piemēram: ko tu ar to domā? Vai vari pastāstīt par to vairāk? Kā tev šķiet, kā tas varētu notikt? Kā tu domā, kāpēc ir tā, kad dari…?

Ir svarīgi, lai atrodat laiku nesteidzīgām sarunām.

Līdzsvarojiet mācīšanās un atpūtas brīžus

Bērniem nepieciešami aktīvi mācīšanās brīži, taču tiem jāmijas ar fizisko aktivitāšu posmiem (ievērojot veselības speciālistu ieteikto aktivitāšu daudzumu) un vecumam atbilstošām atpūtas stundām.

Svarīgi nodrošināt arī samērīgu piekļuvi ekrāniem, jo tas var radīt pozitīvu atpūtas pieredzi, taču, izmantoti pārmērīgi daudz, tie negatīvi ietekmēt bērna attīstību.

Iedrošiniet un atbalstiet bērnu

Ikviens jauns un grūts uzdevums var izsaukt dažādas izjūtas un emocijas.

Vienlaikus bailes un ziņkāre vai interese un nedrošība var te virzīt, te bremzēt darbošanos.

Vecāki var palīdzēt bērnam apzināties, ka katram, darot jebkuru darbu, var būt dažādas emocijas un noskaņojums.

Te noderētu vecāku pieredze, kā viņi sevi iedrošina un motivē, kad jāveic grūtāki pienākumi.

Sarunas par emocijām un noskaņojumu var palīdzēt bērnā attīstīt labu emociju regulāciju un neatlaidību.

Rādiet saviem bērniem piemēru

Bērniem ir svarīgi redzēt, kā vecāki cenšas plānot savu ikdienu, kā seko līdzi savam darbam un kā to novērtē. Tas var būt vecāku pieredzes stāsts, piemērs mājas darbos vai neikdienišķās situācijās, risinot negaidītas problēmas.

Dažkārt pieaugušajiem šķiet, ka problēmas no bērniem jāslēpj, taču tā mēs riskējam radīt nepareizu priekšstatu par pasauli, turklāt mazinām iespēju bērniem mācīties no mūsu pieredzes.

Tāpēc iespēju robežās vecāki var dalīties ar savu pieredzi, rādot, kā tiek plānoti dažādi risinājumi, kā tos uzraudzīt un novērtēt.