Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kas jāsaskaņo ar kaimiņiem par saviem būvdarbiem?

Aiz sienas caurām dienām būkšķinās, urbj, dārdinās un klaudzina. Viņpus žoga ierodas traktors un rok bedri. Kas notiek? Visjaukāk būtu, ja kaimiņš kaimiņam to pastāstītu pats. Citkārt gadās nepatīkami pārsteigumi un kāds ar savu rosību pārkāpj pat likuma robežu. Liepājas būvvaldes juriste Dace Riekstiņa skaidro – kas jāsaskaņo ar kaimiņiem par saviem būvdarbiem.

Kas jāsaskaņo ar kaimiņiem par saviem būvdarbiem?
Visbiežāk starp kaimiņiem strīdi uzšķiļas par robežu jautājumiem, arī par inženierkomunikāciju patvaļīgu būvniecību daudzdzīvokļu mājās un par dzīvokļu pārbūvēm. Nereti konflikti ir tieši tāpēc, ka cilvēki savā starpā nav runājuši. (Foto: Egons Zīverts)
01.11.2021 06:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Savrupmāju rajonos jāvienojas

Ar kaimiņu jāsaskaņo būvniecība, kas ir tuvāk par četriem metriem no zemesgabalu robežas, tajā skaitā arī jaunu logu izbūve jau esošajās sienās. Šīm būvēm ir jāsaskaņo arī augstums. Tādā gadījumā uz būves ģenerālā plāna jābūt redzamam saskaņojumam ar kaimiņu. Mājas augstums nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu līdz kaimiņa zemes gabala robežai, tostarp, lai kaimiņa īpašumu pārlieku nenoēnotu.

Vēl ar kaimiņiem ir jāsaskaņo robežu būvniecība, bet šajā gadījumā nav jāprasa atļauja būvvaldei. Kaimiņi drīkst vienoties paši savā starpā, kādu žogu starp saviem zemesgabaliem būvēs. Pilsētas apbūves noteikumi ierobežo tikai žoga maksimālo augstumu, tie ir 2,5 metri, un nedrīkst izmantot dzeloņstieples un citus neatbilstošus materiālus. Gan robežu būvniecību, gan būves attālumu no žoga regulē Civillikums, vienā gadījumā 1091., otrā – 1092. pants.

Ar kaimiņiem vajadzētu arī vienoties par būvēm dzīvniekiem – to paredz arī apbūves noteikumi, tāpēc, ka ir bijuši precedenti – konflikti, kad, piemēram, nāburgs sētā kūtiņā tur kazu vai citu sīku lopu, ir netīrība, smaka vai citas neērtības otram kaimiņam.

Šādas būves dzīvniekiem ir noteikti jāsaskaņo gan ar blakus kaimiņiem, gan arī ar tiem, kuri dzīvo pretējā ielas pusē.

Vēl gadās, kāds vēlas ierīkot suņu vai kaķu pastaigu laukumu. Arī šādas idejas ir jāapspriež un jāsaskaņo ar kaimiņiem. Ierīkojot suņu laukumu, jāievēro, ka tāds nedrīkst būt tuvāk par 40 metriem no kaimiņu mājām.

Ieceres šajos gadījumos ar kaimiņiem jāsaskaņo pat tad, ja blakus ir tukši un neapbūvēti zemes gabali – ja tā ir savrupmāju teritorija, tad jāievēro šīs teritorijas noteikumi.

Ja savrupmājas atrodas vēsturiskajā pilsētas centrā, tad jārēķinās arī ar šīs teritorijas nosacījumiem, un tad, piemēram, ar kaimiņiem nebūs jāsaskaņo ēku augstums, jo būs jāievēro šajā teritorijā vispārēji atļautais augstums.

Vēl saskaņojumu ar kaimiņiem var prasīt dažādu servitūtu gadījumos, un tas attiecas ne tikai uz savrupmājām, ja kaut kādā veidā apgrūtina vai aizskar kaimiņu īpašumu. Šādu gadījumu nav daudz. Bet var gadīties, ka grib konstruktīvi savu ēku atbalstīt kaimiņu sienā, tad ir jādibina un jāsaskaņo ar kaimiņu atbalsta tiesība.

Var gadīties arī, ka veido pārkari pār kaimiņu zemes gabalu, un tad jādibina pārkaru būves tiesība. Biežāk jāsaskaņo noteku tiesība – kad lietus ūdens no jumta tiek novadīts kaimiņu teritorijā. Bet šāda prakse parasti netiek pieļauta, ja nu vienīgi, kad citādi nav iespējams.

Daudzdzīvokļu mājā pamanāmāk

Pirmām kārtām ar kaimiņiem ir jāsaskaņo visas tās lietas, kas skar kopīpašumu. Vissvarīgākais – jāsaņem pilnīgi visu kaimiņu piekrišana tad, ja būvniecības ierosinātājam un īpašniekam ir vēlme, vienalga cik mazu stūrīti, kaut vai tas būtu puskvadrātmetrs, no koplietošanas telpām pievienot savam īpašumam, un ar nosacījumu, ka to neviens cits nevar izmantot.

Ar visiem jāsaskaņo tāpēc, ka tas ietekmē kopīpašuma domājamo daļu, tad veidojas cits domājamo daļu aprēķins, un Valsts zemes dienestam jāveic šis pārrēķins. Piemēram, pašreiz būvvaldē izskatīšanā ir dzīvokļu apvienošana, kad abus dzīvokļus var savienot tikai caur mazu vējtverīti, kas ir koplietošanas telpa.

Ir arī reizes, kad jāiesaista pašvaldība kā dzīvokļu īpašnieks. Ja mājā ir neprivatizēti dzīvokļi, tad no pašvaldības tā nelielā domājamā daļa ir jāatpērk.

Ja dzīvokļu īpašnieks ar savu būvniecību aizskar kaut ko no jebkā, kas ir kopīpašums, tad vajadzīga citu dzīvokļu īpašnieku piekrišana: 50 procenti plus 1. Nelielās mājās, kur ir trīs četri īpašnieki, nevienam īpašniekam balsu skaits nevar būt lielāks par 50 procentiem. Tad vajadzēs vismaz vienu plus vēl vienu.

Visbiežāk nākas saskaņot ar kaimiņiem aiļu izbūvi nesošajās sienās, nereti dzīvokļu apvienošanas gadījumos. Reizēm veidojas jauni objekti, kad iegūtas īpašumā tā sauktās ratiņtelpas un līdz šim tās nav pildījušas dzīvokļu funkciju.

Tad var gadīties, ka jāpārbūvē inženierkomunikācijas un vajadzīga kaimiņu kopības piekrišana, ko var saņemt trijos veidos: 1) iedzīvotāju kopsapulcē balsojot; 2) aptaujā, kuru organizē pilnvarotā persona vai mājas pārvaldnieks, apsaimniekotājs, 3) vienošanās – bet tad tikai ar simtprocentīgu kaimiņu piekrišanu.

Ja ir vēlme pārbūvēt sanitāro mezglu, vannasistabu un tualeti tā, ka šīs telpas iziet ārpus bijušajām sanitāro telpu robežām, un ja pārbūves rosinātājs nedzīvo pirmajā stāvā, tad arī šī iecere ir ar kaimiņiem jāsaskaņo.

Jebkāda iecere ar pārējiem iedzīvotājiem ir jāsaskaņo, ja kaut ko vēlas darīt uz kopīpašuma zemesgabala – tad par to ir nepieciešams kopības lēmums. Piemēram, ir gadījies, kad kāds vēlas novietot savu garāžu kopīpašumā. Bet jāņem vērā, ka viss, ko darām ārpus dzīvokļa īpašuma, pēc jēgas kļūst par kopīpašumu.

Arī kondicionierus (un jebkuru citu tehnoloģisku iekārtu) izliekot, ir jārēķinās ar kaimiņiem, lai gan šī nav būvniecība. Bet galvenā lieta, ko nosaka apbūves noteikumi, – tehnoloģiskās iekārtas nedrīkst likt uz galvenajām, no publiskās telpas redzamajām fasādēm, ja vien nenolemj to darīt kopīgi ar vizuāli izskatīgu risinājumu. Bet, ja kāds atsevišķi vēlas izvietot kondicionieri, kaut vai pagalma pusē, tāpat ir jāsaņem kopības piekrišana. Pirmām kārtām jāsaskaņo ar tuvākajiem kaimiņiem – virs, zem, blakus dzīvoklim. Bet kopumā tāpat derētu 50%+1 saskaņojums, jo ārsiena tiek aizskarta, un tas ir kopīpašums.

Logus nomainīt katrs var pats, bet saskaņā ar kopīgu risinājumu. Logu nomaiņai nav vajadzīgs liels būvprojekts, ne arī saskaņošana ar kaimiņiem, bet ir vajadzīga logu pase jeb vienots logu risinājums visai mājai.

Daudzdzīvokļu mājai būtu jābūt izstrādātai kopīgai logu pasei, līdzīgi jābūt vienotam risinājumam arī par lodžiju un balkonu izskatu.

Lai mājām iegūtu vizuāli pievilcīgāku skatu, gan apsaimniekotāji, gan būvvalde vēršas pret tiem, kas mēģina ieviest neatbilstošus risinājumus.

Augustā stājās spēkā grozījumi “Dzīvokļu īpašumu likumā”, ar kuriem atvieglināta saskaņošanas kārtība, lai mājā ierīkotu iekļūšanas iespēju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piemēram, pandusus. Nav vairs nepieciešams savākt 50%+1 kaimiņa piekrišanu, kas bija ļoti apgrūtinoši šiem cilvēkiem. Tagad, ja izbūve ir tehniski iespējama, pietiek ar paziņojumu mājas apsaimniekotājam.

Ieceres būvtāfele – labā griba

Ja iecerēts būvēt vienu un divu dzīvokļu dzīvojamo māju, tad būvtāfele nav jāliek. Būvtāfeles izvietošana ir pienākums 2. un 3. grupas ēku būvniecības (pārbūves u.tml.) ieceres gadījumā (publiskas būves, ražošanas ēkas, daudzdzīvokļu nami un tamlīdzīgi).

Kad būvvalde ir izdevusi pozitīvu lēmumu par ieceri, būvatļauja vienu mēnesi ir apstrīdama. Un apstrīdēšanā var iesaistīties arī sabiedrība – tajā skaitā kaimiņi. Būtu labi, ja šī mēneša laikā būvtāfele būtu izvietota. Bet arī jebkurš interesents pats var interesēties un saņemt informāciju būvniecības informācijas sistēmas (BIS) publiskajā daļā, bis.gov.lv. Tur varam atrast adresi, objektu, būves nosaukumu, vai tā būs pārbūve, jaunbūve vai kas cits, un vēl citu informāciju par katru būvobjektu.

Ja ir interese par to, kas notiek blakus, tad to noteikti var laiku pa laikam šajā vietnē pameklēt. Ja blakus atrodas kāds īpašums, kurš kaut kādā veidā var aizskart tavas intereses, tad der vismaz reizi trijos mēnešos paskatīties BIS, vai kaut kas nav mainījies.

Gados jaunākiem interesentiem tas būs ērtāk nekā meklēt būvtāfeli. Tās izvietošanu neviens nekontrolē, tāpēc to var uzskatīt par būvniecības ierosinātāja labas gribas žestu. Pašvaldības objektos cenšas būvtāfeli pielikt.

UZZIŅAI

Daudzdzīvokļu mājā kopīpašums ir:

  • fasādes – norobežojošās sienas,
  • jumts,
  • visas nesošās konstrukcijas,
  • dzīvokļu īpašumu norobežojošās sienas,
  • kopīgās inženierkomunikācijas,
  • mājas zemesgabals.

Avots: “Dzīvokļu īpašumu likuma” 4. pants

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz