Urbānā dārza izveide sniedz daudz pozitīvu emociju. Uz palodzes zaļojošs podiņš jaunākajiem ģimenes locekļiem ļaus tuvāk iepazīties ar dzīvās dabas procesiem pavasarī un mācīs rūpes par augiem, bet visai ģimenei tā būs iespēja tikt pie krāsainām un veselīgām maltītēm.

Pašu audzēti produkti vienmēr garšo labāk, to apstiprina arī ZS ”Zutiņi” saimniece Rūta Beirote, kura padalījās ar saviem ieteikumiem urbānā dārza izveidē.

Jāizvēlas pareizās šķirnes

Jebkura dārza tapšana sākas ar ideju un mērķi. Tāpēc jau sākotnēji jāsaprot, vai tas vairāk būs skaistumam un priekam, vai arī galvenais mērķis būs ražas ievākšana. Protams, abas šīs vēlmes iespējams apvienot.

”Urbānajam dārzam jāizvēlas šķirnes, kas šādam audzēšanas veidam ir paredzētas. Ja ”dārziņš” būs uz palodzes, tad piemēroti būs speciāli selekcionēti podu tomāti un gurķi, kas neaug lieli un labi jūtas iekštelpu klimatā.

Savukārt, ja plānots apzaļumot balkonu vai lodžiju, var izvēlēties balkontomātus, kas aug nokareni, un ‘Aquino’ salātus.

Ja pirmajā gadā urbānais dārziņš priecē un zaļo, nākamajā gadā var sev uzstādīt jaunus izaicinājumus,

uz balkona iekārtojot, piemēram, nelielu siltumnīcu ar klasisko šķirņu tomātiem un krāšņi ziedošajām kāršu pupām kā zaļajiem, dzīvajiem aizkariem.

Taču tieši šobrīd nevajadzētu piemirst arī par pirmajiem zaļumiem – sīpollokiem, mikrozaļumiem, diedzējumiem, baziliku – vienkāršākām lietām, ko var sākt audzēt jau tagad, lai iemēģinātu roku un pilnveidotu prasmes, kuras tālāk izmantot jau sava pirmā rozmarīna krūma izaudzēšanā,” skaidro R. Beirote.

Ja dārzs tiek plānots iekštelpās, jāizvērtē, kāds klimats tur valda. Vai istabā lielākoties ir samērā silts (+23 grādu) un sauss gaiss vai varbūt, gluži pretēji, vidējā temperatūra nepārsniedz +20 grādus? Ir daudzi apstākļi, kas ietekmē veiksmīga dārza izveidi, tos ignorējot, iecerētās bagātīgās ražas vietā var nākties skumt par nodzeltējušiem stādiņiem.

Nav mājdzīvnieks, kuru var paņemt līdzi

“Izteiktākās kļūdas parasti saistāmas ar ”dārznieku” dzīvesveidu. Jo siltāks kļūst laiks, jo grūtāk nodrošināt regulāru laistīšanu un dārziņa apkopšanu, jo gribas doties garākās brīvdienās, nedēļas nogalēs pavadīt laukos vai ceļojumos.

Urbānais dārzs nav mājdzīvnieks, kuru var paņemt līdzi. Tam būs jāsarūpē aizgādnis, kas prombūtnes laikā rūpēsies un to laistīs. Otrkārt,

karstajās vasarās podi un kastes prasa regulāru laistīšanu pat vairākas reizes dienā. Arī tad, ja saimnieks ir vēlu pārradies un ļoti noguris.

Treškārt, būtiska ir mēslošana. Lai arī cik auglīga būtu augsne, uz vasaras otru pusi augiem ar ūdeni vien vairs nebūs gana. Ir nepieciešamas augsni papildāt ar barības vielām,” skaidro R. Beirote.

Jābūt gatavam vairākiem grūtības līmeņiem

Urbānā dārza izveidi varam iedalīt vairākos grūtības līmeņos. Pirmais būs pa spēkam teju katram – iegādājoties dažādus garšaugus un salātus podiņos, pēc izlietošanas tos neizmetiet. Apgrieztos augus uz palodzes var ieliekt trauciņā ar ūdeni un sagaidīt otro ražu.

Otrais līmenis – ja stādu audzēšanā nav piešauta roka, tad jau aprīļa sākumā var iegādāties gatavus garšaugu un dārzeņu stādus, ar kuriem izveidot vasaras dārziņa stādījumus.

Un trešais – visdarbietilpīgākais – ja vēlme izbaudīt pilnu audzēšanas procesu, sākot dārza izveidi no paša sākuma – no sēklas līdz auglim, tad nāksies apbruņoties ar pacietību un trenēt savus “zaļos pirkstiņus”.