Apkopojot dažādās tīmekļvietnēs atrodamos ieteikumus, piedāvājam vairākus variantus.

Piemēram, horeca.lv iesaka vienmēr izvēlēties tikai kvalitatīvu gaļu. Tai jābūt ar dabisku un svaigu smaržu un krāsu.

Sīkstas un cīpslainas gaļas vērtība vienmēr būs zemāka par mīkstas.

Gaļas mīkstuma pakāpi visvairāk ietekmē saistaudu daudzums, proti, jo vairāk saistaudu, jo sīkstāka gaļa. Ja nu tomēr nopirkta gaļa ar lielu saistaudu daudzumu, tai būs nepieciešams ilgāks nogatavināšanas un marinēšanas laiks.

Ja pieejams medījums, tas vienmēr būs stingrāks par cūkgaļu.

Lai grilējamo gaļu mīkstinātu, iesaka izmantot marinādes, kurām pievienots kaut kas skābs, piemēram, kefīrs vai vīns.

Gaļas gabalus var marinēt ne tikai bļodā, bet arī plastmasas maisiņā.

Sasaldēta un atlaidināta gaļa nav ieteicama, jo tā būs zaudējusi savu kvalitāti.

Siltajā laikā popularitāti nezaudē tādi gaļas ēdieni kā šašliks, uz restēm cepta cūkgaļa (barbekjū), cūkas karbonāde un ribiņas.

Izvēloties cūkgaļu, skaties, lai tā nāk no cūkas pleca gabaliem. Uzskata, ka cūkas kakla karbonāde ir vispiemērotākā bezkaulu gaļas grilēšanai. To cep uz restēm, gatavo cepeti, sautē, kūpina, cep šķēlēs.

Cūkas gurna gabals būs piemērots kā grilēšanai un cepšanai, tā ātri pagatavojamajiem steikiem.

Šķiņķa daļa piemērota šašlikam un citiem gabaliņos grieztiem izstrādājumiem. Gatavojot uz grila, ieteicams uzcept arī  šķēlēs sagrieztu bekonu. Gluži tāpat kā ribiņas ar ādu.

Uz grila gatavojot putnu gaļu, to nedrīkst pārcept. Gatavošanas laiks daudz īsāks.

Jāuzmanās, pievienojot garšvielas, jo putnu gaļa ir maiga.

Lai rezultāts sanāktu sulīgs, iesaka izmantot gaļas gabalus ar ādu. Cepot tā neļauj iztecēt gaļas sulai. Ja ēst ādu negribas, to noņem pēc izcepšanas.

Pievienojot garšvielas un marinējot, jāatceras, ka vista absorbē dažādas garšas ātrāk nekā cita gaļa.

Ja gribas uzgrilēt jēra gaļu, tā jāizvēlas no nepilnu gadu veca lopiņa. Gaļa būs mīkstāka un bez spēcīgās, aitas gaļai raksturīgās garšas.

Sākot grilēt, skatieties, lai ogles vienmērīgi nosedz vietu zem grilējamā režģa daļas. Lai efektīvāk tiktu izmantots grilogļu radītais karstums, tām jāatrodas apmēram 5–7 centimetrus zem grilējamā režģa un 5 centimetru  biezā kārtā.

Cepamo gaļu negrozi un nemētā. To vēlams apgriezt tikai vienu reizi, lai lieki nezaudētu sulīgumu.

Pretēji jārīkojas, cepot vistas gaļu. Kustinot var izvairīties no piedegšanas.

Ja nu cūkgaļa trāpījusies sīksta, pirms marinēšanas to var izklapēt līdzīgi kā karbonādi.

Tūlīt pēc grilēšanas pirms pasniegšanas gaļa mazliet jāatpūtina. Jo biezāks gabals, jo ilgāk. Tas pats attiecināms uz grilētām zivīm. Labi izcepta, sulīga gaļa būs garšīga arī padzisusi. 

Receptes

Pašu marinēta gaļa grilam

Vajadzēs 2 kg cūkgaļas kakla karbonādes, 1/2 l kolas, eļļu, 1 citrona sulu, 3 ēd.k. sojas mērces, 6–8 ķiploku daiviņas, 1 tējk. sāls, maltus smaržīgos piparus, 50 g rīvētas ingvera saknes.

Sajauc visas sastāvdaļas marinādē, gaļu sagriež gabalos un marinē 6 stundas. 

Vista krējuma marinādē

Būs nepieciešams 400 g vistas šķiņķīšu, 1/2 l skābā krējuma, 2 ēd.k. citona sulas, 2 ēd.k. “Sweet Chili” mērces, 2 sakapātas ķiploka daiviņas, 1 tējk. cukura, 1/2 tējk. sāls, daži pilieni “Tobasco” mērces.

Visas sastāvdaļas sajauc marinādē un tad tajā iemaisa vistas gaļas gabaliņus. Marinē 2 stundas. Uz grila cep 10–15 minūtes. 

Krējuma mērcīte grilētai gaļai

Ņem 300 g skābā krējuma un sajauc ar 100 g sadrupināta Fetas siera. Iejauc 50 g čili mērces, pieliek sagrieztus lociņus.

Padoms

Sasaldē rabarberus!

Lai rudenī, ziemā, agrā pavasarī tiktu pie aromātiska rabarberu ķīseļa vai deserta, par to jādomā jau tagad.

Process vienkāršs. Rabarberu kātus notīra, novelk plāno miziņu un sagriež gabaliņos. Īsu brīdi apžāvē un saber saldēšanas maisiņos, liek saldētavā.

Mazliet vairāk laika vajag, ja izmanto šādu metodi, kad sagrieztos rabarberus vienā kārtā uzber uz lēzena šķīvja un saldētavā strauji sasaldē. Izņem un saber maisiņā, atkal ieliek saldētavā. Tad rabarberi nesasals vienā lielā gabalā.

Ļoti parocīgi, ja sasaldē mazos porciju maisiņos, tik cik ēdiena gatavošanas reizei būs nepieciešams.

Sasaldētie rabarberu gabaliņi ļoti labi noder, cepot plātsmaizi. Izņem no saldētavas, izber uz mīklas un liek cepeškrāsnī. 

Knifi

Kā izvārīt garšīgu ķīseli?

– Ja nepieliek daudz cukura, ķīseli var pagatavot diētisku un figūrai saudzīgu.

– Biezi savārīts labi garšos ar pienu, šķidrāks izmantojams kā mērce dažādiem desertiem, putrām.

– Ķīseli parasti gatavo kā no svaigiem augļiem, ogām, tā žāvētām. Var uzmeistarot vienkāršu piena ķīseli vai pienā vēl iemaisīt kakao.

– Ķīseli iebiezina ar kartupeļu miltiem. Uz 1 litru ūdens vai sulas ņem 2 ēdamkarotes ar kaudzi kartupeļu miltu.

– Ja pieliek aukstā ūdenī atšķaidītus kartupeļu miltus, tad ķīseli uzvāra tikai vienu reizi.

– Gatavam nepārvilksies plēve, ja tam pārkaisīs cukuru.

– Ķīseli vajadzētu apēst vārīšanas dienā. Nākamajā dienā tas vairs nebūs ne tik izskatīgs, ne garšīgs.

– Citronu ķīseļa recepte: 4 citroni, 1 citrona miziņa, 1,5 l ūdens, cukurs pēc garšas, kartupeļu ciete. No citroniem izspiež sulu. Ūdeni uzvāra ar 1 citrona miziņu. Izkāš, pieber cukuru, pielej sulu. Iemaisa atšķaidītus kartupeļu miltus un izvāra biezu. Liek deserta trauciņos, pasniedz ar vaniļas mērci.

Mana bērnības garša

Sīpolu mērce uz baltmaizes

Fotogrāfs Jānis Vecbrālis:

– Mans stāsts par garšām, smaržām, kuras atceros, būs garāks, jo man tās ir vairākas.

Bērnība kopā ar ģimeni pagāja laukos, Ezerē. Nebijām turīgi. Tikai tagad, pieaugušā vecumā, saprotu, ka viens otrs ēdiens bija tāds un ne citāds tādēļ, ka vecāki vēl nebija saņēmuši algu un neko labāku nevarēja atļauties…

Tēvs prata gatavot fantastiski garšīgu sīpolu mērci, ko papildināja ar lauku krējumu. Tajā biezajā miltu mērcē bija ļoti daudz sīpolu!

Kad nedaudz padzisa, tad mērci ar kaudzi likām uz baltmaizes šķēles un gardu muti ēdām, piedzerot miežu graudu kafiju ar pienu.

Mamma nekad neizsvieda nevienu maizes gabaliņu, kukuļa galiņu, ne arī garoziņas. Kad šāda rupjā un baltā maizīte bija iekrājusies, tad mamma svētdienās gatavoja saldo rikti.

Maizi sagrieza mazākos gabaliņos un nedaudz pārlēja pienu, lai iesūcas. Sakūla olas, iejauca pienu vai krējumu, mazliet miltu un cukuru. Piebēra klāt izmērcēto maizi, visu lika formā un cepeškrāsnī.

Jā, vēl virsū uzkaisīja cukuru un maltu kanēli. Tas nu gan bija smeķīgs saldais ēdiens! Ja bija izvārīts ķīselis no pašu lasītām dzērvenēm, tad vispār…

Vēl manā atmiņā palikuši mammas gatavotie, nu vājprātīgi garšīgie, svaigie sautētie kāposti. Savulaik pats divdesmit gadus biju pavārs un šo to zinu par ēdienu gatavošanu, taču tik garšīgus kāpostus nekad neesmu pratis pagatavot.

Paprasīju mammai to recepti, gatavoju. Iznāca labi, bet… ne tik garšīgi.

Nekādi nevaru uzdabūt to bērnības garšu… Pūt ļipā, bet nesanāk man tik garšīgi kā savulaik mammai!

Visbeidzot stāsts par tēju. Kad tēvs no kolhoza uz Rīgu veda pienu, mēdzām iegriezties pie manas tantes, kas tiem laikiem bija labi situēta kundze.

Viņas vīrs skrēja maratonus un arī padomju laikos brauca uz ārzemēm sportot. Tad nu tante mūs cienāja ar Indijas tēju. Tās smaržu un garšu atceros joprojām.

Visādas Indijas tējas esmu pircis, smaržojis un garšojis, bet tieši to atmiņā esošo smaržu un garšu neesmu atradis.

Varbūt vaina tajā, ka neesmu vairs bērns, bet pieaudzis. Varbūt vēl kas cits… Bet to tantes Indijas tējas smaržu laikam neaizmirsīšu nekad.