Otrdiena, 16. augusts Astrīda, Astra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mazais bīstamais štruntiņš. Svešķermeņu norīšana atrodas bērnu “traumu topa” augšgalā

Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgu un citu speciālistu pieredzes, lielāko daļu bērnu traumu pieaugušie var novērst, pirms to notikšanas, ja vien velta laiku un pūles zināšanu ieguvei par drošu laika pavadīšanu un mājokļa iekārtošanu.

Mazais bīstamais štruntiņš. Svešķermeņu norīšana atrodas bērnu “traumu topa” augšgalā
Ilustratīvs (Foto: esparveselibu.lv)
03.08.2022 06:00

"Kurzemes Vārds"

Magnēti un baterijas

Svešķermeņu norīšana un aizrīšanās atrodas bēdīgā topa augšgalā, kad tiek runāts par riskiem bērniem līdz trīs gadu vecumam.

Kā tikko mazuļi ir gana lieli, lai sāktu izzināt pasauli sev apkārt vai sāktu ēst cietāku pārtiku, vecākiem jāieslēdz uzmanības “radars” tieši šim traumatismam. Ikviens, kurš kādreiz vērojis bērnu iepazīstam pasauli sev apkārt, visticamāk, piekritīs, ka tas notiek apbrīnojami strauji un reizēm pārdroši.

“Pieaugušie neuztver visus mazos priekšmetus sev apkārt kā bīstamus, taču bērna ziņkāre aicina aptaustīt un reizēm pagaršot visu – pogas, monētas, atslēgas, galda spēļu kauliņus, magnētus vai baterijas. Pēdējie divi ierindojami īpaši bīstamo objektu kategorijā, jo,

norijot bateriju, kuņģa sula izraisa reakciju, kuras rezultātā izdalās kodīga ķīmiska viela. Tā rada gremošanas trakta gļotādas un dziļāko audu ķīmisku apdegumu un var izraisīt arī vispārēju organisma saindēšanos, pat nāvi,”

skaidroslimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova.

Savukārt magnēti, it sevišķi, ja norīti vairāki, kustoties pa zarnu traktu, var savstarpēji pievilkties un izraisīt zarnu plīsumu jeb perforāciju. Tad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās un, iespējams, bērns jutīs sekas visa mūža garumā.

Jāizrāpo māja pašam

Ar svešķermeņiem visbiežāk aizrijas pirmsskolas vecuma bērni, tā saucamie rāpotāji. Viņiem svešķermeņu norīšana un aizrīšanās ir visaktuālākā veselības problēma.

Visbiežāk tas notiek mājas apstākļos, līdz ar to vecākiem mājoklis jāpārskata no bērna skata punkta – patiešām, rāpojot uz ceļiem, jāizzina, kuras ir tās vietas, kuras mazs bērns var aizsniegt, kur atrodas soma un kas tajā ir iekšā (piemēram, mazi priekšmeti, īpaši baterijas, magnēti, spēļu klucīši, pērlītes u.c.). Tas viss nonāk ne tikai vēderā, bet arī degunos un ausīs.

Ja šie priekšmeti nokļūst dziļāk, vecākiem pašiem ir grūti tos izņemt. Viņiem šķiet, ka ir sākušās iesnas. Kā iesnas problēma tiek arī ārstēta, līdz pērlīte vai cits objekts ir ieaudzis audos. Ja neatpazīst aizrīšanās simptomus, priekšmets, piemēram, monēta var vairākus mēnešus palikt barības vadā un ieaugt audos – lai to izņemtu, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Tādēļ A. Silova no sirds iesaka iziet visas telpas, atrodot potenciālās riska zonas savās mājās vai pie vecvecākiem.

Izrāpojot māju, var pamanīt dažādus sīkumus, kas ir zem gultas vai dīvāna un ko pieaugušais citādi nemaz nevar ieraudzīt.

Kad ģimenē parādās mazāks bērns, arī vecākie brāļi un māsas jābrīdina savas lietas pārlikt augstāk vai spēlēties citā istabā.

Zīdaiņa vecumā būtiska ir pareiza rotaļlietu izvēle. Pašdarinātas un attīstošas rotaļlietas ir skaistas, tomēr jāizpēta, vai tās ir drošas, no kā tās ir izgatavotas. Dažādas piešūtas podziņas un elementi motorikas attīstībai var būt viegli noplēšami vai nokožami – reizēm mazie pirkstiņi darbojas ar neticamu spēku.

Lai cik skaista būtu rotaļlieta, gan dāvinātājam, gan saņēmējam vissvarīgāk izvērtēt, cik tā ir droša.

Aizrīšanās simptomi un palīdzība

Ko darīt, ja svešķermenis tomēr norīts vai ir aizdomas par to? Ja svešķermenis nonācis barības vadā, biežākie simptomi būs siekalošanās, slikta dūša, vemšana, rīšanas un barības uzņemšanas traucējumi.

Ja tas ir nonācis kuņģī, var parādīties sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, taču mēdz būt situācijas, kad simptomi nebūs izteikti vai to nebūs vispār. Lielāki priekšmeti, īpaši baterijas, var iesprūst barības vadā un izraisīt gļotādas bojājumus.

Parasti bērni sabīstas un nestāsta, ka kaut ko iebāzuši degunā vai ausī, atzīstas vien tad, kad tas sāk traucēt – bērniņš raud, aiztiek to vietu, kur svešķermenis atrodas, mēģina izvilkt. Ja vecāki paši nevar svešķermeni izņemt, labāk doties pie ārsta, lai to neiebakstītu dziļāk un nebojātu gļotādu.

Aizrijas ne tikai mazi bērni – arī pusaudži un skolas vecuma bērni nonāk slimnīcā, jo pārdrošas rīcības vai izaicinājumu dēļ norij netipiskus priekšmetus. Aizrīšanās var notikt, piemēram, ar konfektēm, popkornu vai ogām, ja bērni pamet tos gaisā un cenšas noķert ar muti.

Arī smejoties vai runājot lielāki ēdiena gabali (piemēram, ābola vai burkāna gabali) var nonākt elpceļos. Tāpat konfektes ar riekstiem var radīt problēmas, ja rieksti netiek labi sakošļāti.

Diemžēl gadās sniegt palīdzību arī gadījumos, kad jāizņem netipiski priekšmeti, piemēram, kad košļāti bakstāmie kociņi, tāfeles adatas, apģērba daļas, rāvējslēdzēja elementi un citi sadzīves priekšmeti.

Svešķermenim nonākot gremošanas sistēmā, tiek traucēta normāla barības uzņemšana. Lielāks, neregulāras formas svešķermenis var nosprostot zarnu un radīt zarnu bojājumus, iekaisumus vai infekcijas, traucējot gremošanas procesus. Tad vienīgā iespēja var būt operatīva terapija, ķirurģiska iejaukšanās.

Smagākos gadījumos zarna jāārstē un ēdiens jāsaņem caur caurulīti. Tādēļ ēšanas laikā vienmēr jābūt vērīgiem un vispirms jākoncentrējas uz ēdiena sakošļāšanu un norīšanu, tikai pēc tam var nodoties sarunām.

Ja svešķermenis nonācis elpceļos, biežākā pazīme ir klepošana. Tad pirmais solis ir mēģināt no tā atbrīvoties, mudinot klepot. Nedrīkst liet šķidrumu bērna mutē, lai izskalotu elpceļos esošo saturu.

Ja svešķermenis daļēji nosedz elpceļus, tad elpošana saglabājas, bet tā ir apgrūtināta, ir izteikta klepošana. Ja svešķermenis pilnībā nosprosto elpceļus, elpošana apstājas, notiek zilēšana un smakšana. Tad nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz tālruņa numuru 113.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz