Džūlija Lote Lapka
"Kurzemes Vārds"
Pirms ļaut kādam ķerties pie mūsu nagiem, ādas vai sejas, neliela izpēte var pasargāt ne vien no neveiksmīga rezultāta un iztērētas naudas, bet atsevišķos gadījumos arī no veselības problēmām.
Sociālie tīkli ir vizītkarte, nevis kvalitātes apliecinājums
Mūsdienās jaunu manikīra meistaru, kosmetologu vai uzacu speciālistu nereti atrodam nevis pēc salona izkārtnes, bet gan vietnēs “Instagram”, “Facebook” vai “TikTok”.
Turpat apskatām darbus, cenas un citu klientu atsauksmes un nereti arī pieņemam gala lēmumu.
Sociālie mediji var daudz ko pastāstīt par meistaru, tomēr
skaists profils pats par sevi nav profesionālās kvalifikācijas apliecinājums.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) iesaka pirms skaistumkopšanas pakalpojuma saņemšanas pārliecināties, ka tā sniedzējs darbojas legāli, un meklēt informāciju par uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi un saziņas iespējām.
Ja konkrētā pakalpojuma veikšanai nepieciešama noteikta izglītība, reģistrācija vai licence, jāpārliecinās arī par tās esamību.
Tāpēc, pētot profilu, vērts paskatīties nedaudz tālāk par bilžu galeriju.
Vai iespējams noskaidrot, kas īsti slēpjas aiz profila? Vai norādīts meistara vārds, darba vieta un kontakti? Vai informācija par izglītību ir saprotama un pārbaudāma? Ja tiek reklamētas sarežģītākas procedūras, vai ir iespējams noskaidrot, kāda ir cilvēka profesionālā kvalifikācija?
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte nosauc “sarkanos karogus”, kam būtu jāpievērš uzmanība: klientam jāvērtē telpu tīrība, speciālista izskats un apģērbs, iepriekš jāapskata atsauksmes un jāpārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs ir paziņojis par savu darbību Veselības inspekcijai.
Tāpat nevajadzētu kautrēties prasīt uzrādīt izglītības dokumentu vai ārstniecības personas sertifikātu.
Arī pret grandioziem solījumiem jāizturas piesardzīgi.
PTAC mudina kritiski vērtēt reklāmas, kurās sola “brīnumrezultātus” vai bez pamatojuma izmanto medicīniskus terminus.
Informācijai reklāmā jābūt patiesai un pārbaudāmai.
Tas nenozīmē, ka jāizvairās no meistara, kuram ir maz sekotāju vai kurš savu profilu neveido gluži kā profesionāla reklāmas aģentūra.
Drīzāk jāatceras, ka sekotāju skaits, populārs video vai perfekti nofotografēts rezultāts neko nepasaka par instrumentu dezinfekciju, meistara izglītību vai to, kā viņš rīkosies komplikāciju gadījumā.
Arī atsauksmes ir vērts lasīt kritiski.
Daudz noderīgākas par virkni īsu “viss perfekti!” ierakstu var būt atsauksmes, kurās klienti apraksta pašu pieredzi –
konsultāciju, meistara attieksmi, procedūras norisi un rezultātu pēc vairākām dienām vai nedēļām.
Ja iespējams, atsauksmes vērts meklēt arī ārpus paša pakalpojuma sniedzēja sociālo mediju profila.
Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem par saimnieciskās darbības uzsākšanu ir jāpaziņo Veselības inspekcijai. Tas attiecas gan uz juridiskām, gan fiziskām personām.
Veselības inspekcija uztur publiski pieejamu skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju sarakstu, kas pašlaik tiek aktualizēts divas reizes mēnesī.
Fizisku personu tajā ieteikts meklēt pēc vārda un uzvārda, bet uzņēmumu – pēc salona nosaukuma vai adreses.
Dzīvoklis nenozīmē sliktu pakalpojumu
Aizdomas reizēm rada piedāvājums procedūru veikt nevis salonā, bet meistara dzīvoklī. Tomēr pati atrašanās vieta vēl neliecina par pakalpojuma kvalitāti.
Veselības inspekcija norāda – arī skaistumkopšanas speciālistam, kurš strādā savā dzīvesvietā vai dodas pie klientiem, par savu darbību ir jāpaziņo inspekcijai.
Daudz svarīgāks jautājums ir tas, kā šī darba vieta ir iekārtota un kā tajā tiek ievērota higiēna.
Īpaši procedūrās ar augstāku inficēšanās risku darba telpai vai procedūras vietai jābūt atbilstoši iekārtotai.
Piemēram, atsevišķās procedūrās telpai jābūt atdalītai no pārējām, virsmām jābūt gludām, viegli tīrāmām, bet darba telpā jābūt pieejamai izlietnei, šķidrajām ziepēm, dezinfekcijas līdzeklim un vienreizlietojamiem dvieļiem.
Tāpēc daudz vairāk nekā pati adrese pasaka tas, ko klients ierauga, ienākot pa durvīm. Vai darba virsma ir tīra? Kur tiek nolikti jau izmantotie instrumenti? Vai tīrie un apstrādātie instrumenti tiek glabāti atsevišķi? Vai vienreizlietojamie materiāli tiešām tiek izmantoti vienu reizi? Vai meistars pirms procedūras nomazgā vai dezinficē rokas?
Piemēram, SPKC, runājot par manikīru un pedikīru, norāda, ka
darba piederumiem jābūt dezinficētiem, bet dezinficētajiem un sterilizētajiem piederumiem jāglabājas atsevišķi no jau lietotajiem.
Vienreizlietojamās nagu un pēdu vīles, kā arī atsevišķi citi piederumi pēc procedūras jāizmet. Pirms manikīra vai pedikīra meistaram jādezinficē gan savas, gan klienta rokas vai kājas.
Savukārt procedūrās, kurās tiek izmantotas adatas, prasības ir vēl stingrākas.
Piemēram, mikropigmentācijā izmantojamām adatām jābūt sterilām un vienreizlietojamām, pirms procedūras jādezinficē klienta āda, bet meistaram jādezinficē rokas un jālieto vienreizlietojamie cimdi.
Ko nozīmē “sertificēts meistars”?
Sociālajos tīklos bieži redzams apzīmējums “sertificēts speciālists”. Taču arī šajā gadījumā ir vērts pajautāt – kāds tieši ir šis sertifikāts?
Veselības inspekcija skaidro, ka
cilvēks, kurš pabeidzis tikai neformālus īslaicīgus skaistumkopšanas kursus, ar to vien nav ieguvis profesionālo kvalifikāciju.
Šādu kursu beigšanas apliecība vai sertifikāts nav tas pats, kas profesionālās kvalifikācijas dokuments. Persona, kura apguvusi tikai šādus kursus, nedrīkst sevi pozicionēt kā kosmētiķi vai skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā.
Piemēram, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un praktizējoša kosmetoloģe Renāte Reinsone uzsver, ka drošs pakalpojums nav tikai higiēna un kvalitatīvi instrumenti –
svarīgas ir arī speciālista zināšanas, profesionalitāte un spēja uzņemties atbildību par savu darbu.
Viņa arī brīdina, ka īslaicīgi neformālās izglītības kursi cilvēku automātiski nepadara par kosmetologu vai citu kvalificētu speciālistu.
Kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā Latvijā ir ārstniecības personas. Informāciju par viņiem iespējams pārbaudīt publiskajā Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Tādēļ kvalifikācijas pārbaudīšana kļūst īpaši svarīga, izvēloties nevis vienkāršu ikdienas kopšanas procedūru, bet pakalpojumu, kas saistīts ar ādas traumēšanu, injekcijām vai dažādu jaudīgu ierīču izmantošanu.
Piemēram, botulīna toksīna jeb tā dēvētā botoksa un pildvielas ievadīšana nav vienkārša skaistumkopšanas procedūra, ko drīkst piedāvāt jebkurš meistars pēc īsu kursu apmeklēšanas.
Veselības inspekcija skaidro, ka
šādas injekcijas drīkst veikt noteiktu specialitāšu ārsti ar attiecīgās estētiskās medicīnas metodes sertifikātu.
Savukārt mezoterapiju un biorevitalizāciju drīkst veikt sertificēti kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā, kuru statuss un sertifikācija ir pārbaudāma Ārstniecības personu reģistrā.
Turklāt kopš 2026. gada 1. janvāra Latvijā kļuvušas stingrākas prasības ne vien atsevišķiem injekciju pakalpojumiem, bet arī darbam ar vairākām medicīniskām un skaistumkopšanā izmantotām ierīcēm – tostarp dažādiem lāzeriem, radiofrekvences, ultraskaņas kavitācijas un triecienviļņu aparātiem.
Atsevišķiem līdzšinējiem pakalpojuma sniedzējiem noteikts pārejas periods līdz 2028. gada 30. jūnijam, kura laikā darbu iespējams turpināt sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā.
Profesionālis nebaidās no jautājumiem
Par labu pakalpojuma sniedzēju bieži liecina ne tikai viņa portfolio, bet tas, kas notiek vēl pirms procedūras sākuma.
PTAC iesaka iepriekš noskaidrot gan pakalpojuma cenu, gan iespējamos riskus, izmantotos materiālus un iekārtas, kā arī interesēties par speciālista pieredzi un kvalifikāciju.
Savukārt, piemēram, pirms mikropigmentācijas pakalpojuma tā sniedzējam klientam jāsniedz informācija par izmantotajiem līdzekļiem, dzīšanas laiku, iespējamiem sarežģījumiem un turpmāko aprūpi.
Pirms procedūras paredzēta arī klienta aptaujas veidlapas aizpildīšana.
Tāpēc meistars, kurš vispār neinteresējas par klienta veselības stāvokli situācijā, kad tas konkrētajai procedūrai ir būtiski, nevēlas skaidrot procedūras riskus vai uz pamatotiem jautājumiem reaģē aizkaitināti, neradīs lielu uzticību.
Labs speciālists nevar apsolīt, ka ikviena cilvēka organisms vai āda uz procedūru reaģēs vienādi. Toties
viņam būtu jāspēj izskaidrot, ko viņš darīs, kādu rezultātu var sagaidīt un kas klientam jāzina par iespējamajiem riskiem.
Iespējams, tas šķiet mazsvarīgi brīdī, kad pakalpojums jau veiksmīgi saņemts, tomēr PTAC iesaka par skaistumkopšanas pakalpojumu vienmēr pieprasīt čeku vai kvīti.
Darījumu apliecinošs dokuments kļūst īpaši nozīmīgs, ja vēlāk rodas strīds par saņemto pakalpojumu vai nepieciešams iesniegt sūdzību.
Neviens reģistrs vai atsauksmju portāls pilnībā negarantēs, ka tieši konkrētajā reizē iegūtais rezultāts būs ideāls. Taču
pirms pieraksta iespējams izdarīt pietiekami daudz, lai samazinātu iespēju nonākt pie cilvēka, kuram nevajadzētu uzticēt savu veselību.
Vienmēr vērts pārbaudīt, kas patiesībā sniedz pakalpojumu, noskaidrot kvalifikāciju, apskatīt Veselības inspekcijas reģistru, izvērtēt ne tikai skaistās bildes, bet arī solījumus, ierodoties pievērst uzmanību telpas un instrumentu tīrībai un uzdot jautājumus.
Un, ja kaut kas šķiet nepareizi, arī piecelties un aiziet.
