Aktieru vārdi gan būs jānosaka mums, skatītājiem, pašiem. Tieši Liepāja šīm izrādēm ir ļoti pateicīga, jo mums ir gan plašas ūdensspoguļu scenogrāfijas, gan arī ūdensputni, kuri mūsu maigajās ziemās ieraugāmi visvieglāk.

Ūdenstilpes Liepājā vēl tik drīz neaizsals, un mums ir iespēja pēc mazkustībā pavadītām darbdienām doties svaigā gaisā putnu vērošanas pastaigā gan uz jūru un ezeru, gan uz kanāliem un dīķiem, rosina ornitologs Dmitrijs Boiko.

Katrai skatuvei – citi aktieri

“Kurzemē, it īpaši Liepājas pusē, var iet, kurp iedams – cilvēks bez putniem noteikti nepaliks. Tā nav Latgale, kur ziemā ieiesi mežā, sadzirdēsi piecas līdz desmit sugas, un viss. No ūdensputniem vispār nekā, labi ja vēl kāds pie Daugavas, kamēr tā nav aizsalusi.

Katrā vietā būs citi putni, savs šarms un savs brīnums.

Pie jūras varam ieraudzīt vismaz četru sugu kaijas: tur būs gan lielie ķīri, gan sudrabkaijas, gan melnspārnu kaijas un kajaki. Te viļņos varētu šūpoties tādas pīles, kuras nemēdz uzturēties ezeros, piemēram, kākaulis, tumšā pīle. Ezerā putnu būs visvairāk –mežapīles, gaigalas, lielās gauras, paugurknābja gulbji, varbūt arī ziemeļu gulbji ar taisniem, baltiem kakliem un dzeltenu knābi. “Tie ir tie, kas klaigā un bieži uzturas uz laukiem, šur tur viņi vēl ir, lai gan jau mazāk, nekā novērots pirms divām nedēļām,” stāsta D. Boiko. Viņš nosauc parastākos, biežāk ieraugāmos, taču var gadīties arī retumi – kā paveiksies!

“Pat ja katru dienu iesiet tikai vienu un to pašu maršrutu, nekad neredzēsiet vienu un to pašu! Cik vien esmu vadījis putnu vērošanas ekskursijas, tās nekad nav bijušas divas vienādas. Vienmēr kaut kas mainās. Citreiz būs vairāk, citreiz mazāk putnu gan skaita, gan sugu ziņā.”

Dmitrijs iesaka ieraudzīto nofotografēt, vienalga, telefonā vai ar fotoaparātu. Ja nobildētais spārnainis nav zināms, fotogrāfiju var aizsūtīt uz vietni dabasdati.lv.

Tad speciālisti noteiks, kas tas par putnu, un fotogrāfijas autors to uzzinās. Tieši šādi, nejauši vērojumi bieži vien sagādā pārsteigumus pētniekiem, jo gadās arī neparastības.

Pilsētas pagalmos un mežā

Putnu atpazīšanas ābečniekiem pētnieks iesaka sākt tieši ar ūdensputnu vērošanu, jo tie ir augumā lielāki, tos vieglāk ieraudzīt un atšķirt citu no cita arī bez binokļa. Taču, protams, spārnaiņi vērojami un pētāmi arī pilsētas kvartālos un mežā, un pašiem savā pagalmā.

Liepājā var staigāt un staigāt. Var iet arī pa pašu pilsētu, apskatīties pagalmos, ko kurš baro. Tas atkarīgs no tā, cik tālu kurš gatavs iet. Bet, tā kā svētku brīvdienas būs garas, būs gana laika dažādiem maršrutiem.

“Ja cilvēki baro putniņus pie mājām, tad pilsētā var redzēt divu sugu zvirbuļus, mājas baložus, melnos meža strazdus, vairāku sugu zīlītes. Tas ir atkarīgs no tā, kur cilvēks putnus grib redzēt. 

Mežā putni ir arī ziemā, zeltgalvīši, mizložņas, dzilnīši, zīlītes – tie visi tur var būt!

Bet mežā ir citādāk. Redzēt būs grūtāk, jo putni jāierauga augstu koku zaros. Mazputniņus pamanīt nav tik vienkārši. Mežā jāprot putnus atpazīt pēc saucieniem, pēc balss. Putnu vērotājiem iesācējiem tas varētu būt diezgan sarežģīti. Ja ir binoklis, var mēģināt putnus ieraudzīt. Ieklausīties, kur čivina, un tad censties saskatīt zaros, skatienu ceļot arvien uz augšu. Var klusiņām mēģināt pielavīties. Mežā putnu sugu daudzveidība noteikti būs mazāka, sīkputnus cilvēki pazīst sliktāk nekā lielākos putnus. Bet šis varētu būt ir īstais laiks viņus iepazīt,” spriež pētnieks.

Ar baltmaizi somā?

Pie parku dīķiem daudzi cilvēki putnus baro cauru gadu, tas pat ir tāds populārs pastaigas rituāls, ņemt līdzi baltmaizi vai tuvējā kioskā nopirkt smalkmaizītes, apstāties pie pīlītēm un tām izbērt drupačas. Ziemā mostas žēlums pret salstošajiem putniņiem, tad arī barotāju vairāk. Tas ir arī paņēmiens, kā putnus pievilināt sev tuvāk, jo tad viņus var aplūkot labāk. Ornitologs gan iesaka – labāk uz putniem skatīties, nekā viņus barot. Ne mazie putniņi, ne ūdensputni bez barošanas nenomirs, nekas viņiem nenotiks! Ja visi ūdeņi aizsals, putni aizlidos uz vietu, kur nav tik auksts.

Par putnu barošanu ar maizi ir lielas diskusijas arī speciālistu vidū, teic pētnieks. Vieni sakot, ka baltmaize putniem sagādā gremošanas problēmas.

Ja gribot barot, tad labāk ar salātlapām, Ķīnas kāpostiem vai vārītiem kartupeļiem un graudiem. D. Boiko: “Bet es saku, tas ir tāpat kā bērnu piespiest ēst putru. Ja būs konfekte, viņš izvēlēsies labāk kārumu. Tāpat ir arī putniem, salātlapas neēdīs. Skaidrs, kaut kāda skāde viņiem no tās maizes būs. Un, ja baro ar maizi, tad jābaro ar baltmaizi.

Es domāju, nekāda lielā nelaime tā tomēr nav, cilvēki tā baro putnus jau gadu desmitiem.

Tāpat tas putns neapēdīs vairāk, nekā var fiziski uzņemt. Bet, protams, labāk putnus nebarot. Viņiem tas nav vajadzīgs. Putni izdzīvos. Ja sāksies ziema, ja aizsals ezers, viņi aizlidos uz jūru. Ja aizsals jūra, lidos uz siltāku vietu – variantu viņiem ir daudz: ir Lietuva, Polija, Dānija, Zviedrija! Mēs uzlikām gulbjiem raidītājus un pārliecinājāmies, ka viņiem aizlidot no Kurzemes uz Poliju ir trīs četru stundu jautājums, ātrums – apmēram 90 kilometri stundā.

Citreiz cilvēki skatās – vakarā ezers vai dīķis aizsalst, ai-ai-ai, putni iesals! No rīta gulbju vairs nav, tad sāk zvanīt – kāds apēdis! Kur pazuduši, kas noticis?! Bet lielākajai daļai putnu tomēr instinkts galvā ir, viņi saprot, ziema nāk, paņem un aizlido. Ja vesels. Protams, ja slims, tad atbirums arī ir, vienalga, vai tas gulbis, pīle vai zvirbulis.

Var cerēt uz neparastībām

Diezgan bieži tieši nejauši vērotāji, neprofesionāli interesenti pamana neparastumus, tas notiek arī ziemā, un it īpaši Liepājas ezerā. Pavasaros šis ezers, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”, pārvēršas par īstu putnu Bābeli. 

D. Boiko: “Uz Golodova dambja katru ziemu var redzēt tādu lielu retumu kā kalnu ķeģi (žubīšu dzimtas putniņš kaņepīša lielumā). Pīles ir visdažādākās. Pirms kādas nedēļas viens bija nofotografējis divus platknābjus Liepājas ezerā. Tā ir migrējoša pīļu suga, ziemā to var novērot ļoti reti. Vēl nesen zīriņš ieraudzīts. Tagad zīriņam jau vajadzētu būt kaut kur Āfrikā. Bet šis te kaut ko aizmirsis! Jo vairāk cilvēki ies un bildēs, jo vairāk atklāsies kaut kas tāds, ko ornitologi pat nevar iedomāties. Ornitologi cer uz retumiem, bet parasti, kad tu tā ceri, nekas nenotiek. Tieši gadījuma rakstura novērojumi ir visinteresantākie un neparastākie. Tā ka arī ziemā varam ieraudzīt jebko!

Putnu vērotājiem iesācējiem noderēs nupat izveidotā lejuplādējamā ūdensputnu rokasgrāmata – 20 putnu sugu noteicējs.

“Ieteiktu to galīgiem iesācējiem. Arī man pašam sākumā nebija galvā lielākā daļa no sugām. Tagad es tās zinu, bet vairs nezinu, kā es to zinu. Nu jau tas ir sava veida instinkts. Protams, putnus iepazīt jāsāk ar piecām līdz desmit sugām. Nevajag iedomāties, ka pirmajos gājienos galvā būs jau kādas 40 sugas. Kad pirmās ir iepazītas, tad var tiekties pēc retākām, neredzētākām. Ja divdesmit sugas ir zināmas, var teikt, pirmais līmenis ir iziets!” iedrošina ornitologs, kura galvenais izpētes objekts ir gulbji. Putnu vērošana trenē acīgumu. “Tā ka lai tikai cilvēki iet un vēro dabu, nav ko sēdēt mājās!” novēl pētnieks.

Kur meklēt informāciju par putniem?

• dabasdati.lv
• lob.lv
• putni.lv

• Vietnē lob.lv atrodams “Mans pirmais ūdensputnu noteicējs”, kurā iekļautas 20 ūdensputnu sugas. Noteicējs ir lejupielādējams.