SIA “Liepājas ūdens” operatori zvanus par aizsērējušiem vai aizdambētiem kanalizācijas cauruļvadiem saņem visai bieži, atzīst uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Ūdre.

Un problēmas rodas nepareizas kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas dēļ.

“Podā mēdz iekrist blīvāks papīrs, piemēram, virtuves papīra dvieļi, lupatiņas, polietilēna maisiņi, autiņbiksītes, reizēm arī bērnu rotaļlietas,” stāsta R. Ūdre.

“Liepājas ūdens” regulāri aicina iedzīvotājus izvērtēt, ko var novadīt kanalizācijas sistēmās un ko tomēr paredzēts izmest atkritumu konteineros vai utilizēt speciālā veidā.

R. Ūdre atgādina:

“Klozetpodā nedrīkst liet taukus un eļļu – aukstā ūdenī sastingstot, tie var veidot grūti iztīrāmus aizsērējumus.

Caurules lieliski “aizmūrē” arī tējas biezumi, milti. Ēdiena atliekām nav vietas kanalizācijas sistēmā, ja vien tā nav aprīkota ar speciālu atlieku smalcinātāju.

Šie dažādie atkritumi var atstāt ne tikai ietekmi uz vidi, bet arī kaitē mājokļu kanalizācijas sistēmām – veidojas nosēdumi uz kanalizācijas cauruļu sienām un aizdambējumi kanalizācijas cauruļvados. Mūsu darbinieki, aizbraucot likvidēt kādu aizdambētu kanalizācijas cauruli, ikreiz skaidro iedzīvotājiem, ka

kanalizācijas podā var mest tikai un vienīgi tualetes papīru.”

Jautāta par iedzīvotāju paradumiem, R. Ūdre ar nožēlu atzīst, ka diemžēl statistika ir nemainīga. Cilvēki nepiedomā pie tā, kādas sekas rodas no nepiemērotu lietu izmešanas tualetes podā.

Turklāt problēma var būt ne tikai lokāla. Pārsūknēšanas stacijās ir sūkņi, kuros šie priekšmeti var iesprūst, sabojājot tos un radot applūšanas draudus.

R. Ūdre zina stāstīt, ka iedzīvotāji nereti maina savus paradumus tikai pēc tam, kad ir saskārušies ar aizdambētām caurulēm pašu vainas dēļ.

Tās ir gan neērtības, gan iespējami finansiāli zaudējumi, tādēļ R. Ūdre aicina būt apdomīgiem un izmantot kanalizācijas sistēmas tām paredzētajiem mērķiem.

Ieteikumi

Ko nedrīkst noskalot tualetes podā un izlietnē:

– taukus un eļļu (tauki un eļļa ūdenī nešķīst, bet gan nogulsnējas uz cauruļu sieniņām un sacietē. Tā pakāpeniski veidojas biezas nogulsnes, kurām klāt pielīp cita noskalotā pārtika, un caurules aizsērē);

– ēdienu atliekas, kas nav šķidrā veidā: dārzeņu mizas, miltus, tējas maisiņus, kafijas biezumus, rīsus, makaronus u.c. (ēdiena gabali un sastāvā esošās taukvielas aizsprosto caurules un izdala nepatīkamas smakas mājoklī);

– tekstila izstrādājumus;

– higiēnas piederumus: mitrās salvetes, vates plāksnītes un kociņus, tamponus, paketes, pamperus, zobu diegus u.c. (šie izstrādājumi ūdenī piebriest un ātri aizdambē notekas);

– mājdzīvnieku pakaišus;

– medikamentus un ķimikālijas;

– cigarešu izsmēķus, prezervatīvus;

– matus un mājdzīvnieku apmatojumu;

– dažādus papīra izstrādājumus (papīra dvieļus, salvetes, avīzes u.c. iepakojuma materiālus).

Sekas

– Rodas šķēršļi notekūdeņu plūsmai, un pastāv risks cauruļvadu aizsērēšanai, kā dēļ novadītais ar visu saturu var atgriezties ēkās.

– Kanalizācijas sūkņu staciju filtru aizsērēšana un sūkņu nosprostošanās, kas apdraud staciju efektīvu darbību, līdz ar to vidē var noplūst neattīrīti notekūdeņi.

– Rada notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu apgrūtinājumus, kuru novēršanai būs nepieciešami ievērojami papildu ieguldījumi.

Avots: SIA “Liepājas ūdens”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.