Herba salata

Tas nu skaidrs, ka kopš cilvēces pirmsākumiem neviena pavārgrāmata nav un nevar būt saglabājusies, bet, liekot lietā loģiku, saprotam, ka senatnē tas bija pavisam pašsaprotami – noplūkt, noraut un apēst to, kas izaudzis, ir zaļš, smaržīgs un garšīgs.

Dažādu zaļumu ēšana bija pašsaprotama. Atšifrējot senos rakstus, atklājies, ka apmēram 2700 gadus pirms Kristus dažādus zaļumus ēduši piramīdu celtnieki, bet senajā Mezopotāmijā šumeri savos ķīļu rakstos fiksējuši, ka aromātiskie salāti un dažādas zālītes lieliski ietekmē cilvēka veselību.

5. gadsimtā pirms Kristus ārsts un aptiekārs Hipokrāts savos rakstos uzskaitījis 300 ēdamus augļus un dārzeņus. Savukārt kāds Aristoteļa skolnieks 350. gadā pirms mūsu ēras dalījies ar novērojumiem, ka harmoniju starp cilvēka garu un ķermeni iespējams nodrošināt tieši ar pašu audzētiem salātiem un… dzerot vīnu.

Kā cēlies vārds “salāti”? No latīņu nosaukuma herba salata – sāļš augs.

Ja var ticēt tām informācijas druskām, kas saglabājušās no 1. gadsimta, ēdiena apzīmējumu “salāti” kā pirmais sācis lietot romietis Marks Grāvijs Apīcijs.

Viņš pat esot pierakstījis svaigu un sautētu dārzeņu ēdienu receptes, kuriem garšas dažādošanai pievienoti svaigi vai kaltēti zaļumi, etiķis un eļļa. Jā, etiķis senatnē bija gana labi pazīstams, jo tas nereti radās vīna brūvēšanas laikā. Olīveļļa pie salātiem arī nav nekāds jaunums. Ēdienu bagātināšanai tā izmantota tūkstošiem gadu un ne bez iemesla saukta par plūstošo zeltu.

Laikam jau pats galvenais, ka bez īpašiem zinātniskiem pētījumiem, bet balstoties tikai uz dzīves pieredzi, ļaudis gadsimtu gaitā nonāca pie secinājumiem, ka svaigi zaļumi, salāti, dārzeņi vairo veselību un nāk tikai par labu.

Artavu savu tautu izglītošanā deva ietekmīgie un gudrie: karaļi, ārsti, garīgie vadoņi. Piemēram, 495. gadā Francijas karalis Kārlis Lielais izdeva likumu, kurā noteica, precīzāk, pavēlēja: pavalstniekiem jāķeras pie 89 dažādu ārstniecības un garšaugu audzēšanas un lietošanas pārtikā! Retais atļāvās nepaklausīt…

Arī benediktīniešu ordenis un citi svētie tēvi šo pavēli mīļu prātu atbalstīja, aiz klosteru mūriem iekopjot savus dārziņus.

Sākoties jūras braucēju un jaunu zemju atklājēju laikmetam, uz Eiropu tika atvesti augi un garšaugi no tolaik eksotiskām zemēm. Kaut vai tie paši tomāti, kurus eiropieši nepazina.

Mērces un piedevas

Var jau salātlapas un visu citu veselīgo grauzt zaļu, bet garšīgāk tomēr ar piedevām: eļļu, citrona sulu, etiķi, majonēzi u.c.

Atceroties vēsturi, no 1756. gada saglabājies šāds stāsts par pirmās majonēzes pagatavošanu. Tolaik Francijā karapulkus komandējis un kaujās saucis maršals Rišeljē, ne tikai brašs zirgā sēdētājs un zobena vicinātājs, bet arī iecienīts dāmu mīlulis.

Maršalam spēku vajadzēja dažādās frontēs kā kara, tā miera laikā, un, to zinot, viņa pavārs kādu dienu uzmeistaroja kaut ko pavisam jaunu – izturības mērci. Sastāvdaļas patiesībā elementāras: olīveļļa, etiķis un olas dzeltenums, viss sakults kopā.

Radās arī nosaukums, protams, franciski “Mahonnaise”.

Spēku un jaudu ne tikai kara laukos, bet arī gultas priekos gribēja iegūt arī citi augstmaņi, tāpēc jaunā mērce kļuva ārkārtīgi populāra. Gan karaļa pilī, gan citu augstmaņu namos majonēzi pie salātiem pasniedza greznos stikla traukos un uz sudraba paplātēm.

Bet, protams, kā jau pie frančiem, netrūka arī citu smalku mērču un garšaugu piedevu. Turīgās ģimenēs Francijā salātus joprojām pasniedz gan pirms maltītes, gan pirms sieru baudīšanas.

Mūsdienās, pateicoties zinātnes sasniegumiem, sīki un smalki izpētīts, cik labi ir svaigi dārzeņi, zaļumi un garšaugi. Vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas – ir viss cilvēka organismam nepieciešamais. Vēl tas, ka, ēdot jebkuru gaļu tieši ar svaigiem salātiem, nevis ar kartupeļiem, rīsiem u.c., nebūs jāuztraucas par ķermeņa formu aprisēm.

RECEPTES

Vinegreta mērce

Lai tā sanāktu tiešām kvalitatīva, jāizvēlas gan augstvērtīga eļļa, gan etiķis.

Vajadzēs: 3 tējk. sinepju, 2 tējk. etiķa un 1 tējk. vīna. Vēl 1/2 tējk. cukura, šķipsna sāls, pipari un 8 ēd.k. augu eļļas.

Minētās sastāvdaļas sajauc. Nomizo, smalki sagriež sīpolu. Sīki sagriež marinētu gurķi, notīra, sakapā 2 cieti vārītas olas. Sakapā saišķi zaļumu. Sastāvdaļas ieber sagatavotajā mērcē un atstāj ievilkties. Mērci izmanto svaigu zaļumu pārliešanai.

Indiešu mērce

Nelielu ābolu nomizo un sarīvē. Masu apsmidzina ar citrona sulu. Sarīvē 1 nelielu sīpolu, tam pieliek 3 ēd.k. majonēzes un 6 ēd.k. krējuma. Visu sajauc. Pieber 1 ēd.k. karija pulvera, 1 tējk. cukura, 1 ēd.k. baltvīna, 1 ēd.k. etiķa. Beigās iemaisa sakapātus zaļumus. Ēd gan ar svaigiem salātiem, gan ar makaroniem, olu un vistas gaļu.

Krievu mērce

1/2 paprikas smalki sakapā, notecina marinētas bietes un sakapā. To pašu dara ar 1 sālītu gurķi. 4 ēd.k. majonēzes samaisa ar 4 ēd.k. krējuma un pielej 2 tējk. sarkano biešu sulas. Pieber 1/2 tējk. paprikas pulvera un 2 pilienus “Tabasco” mērces. Pieliek bietes un gurķi.

Mērci liek pie salātiem, ēd ar kartupeļiem, olu, desas un zivju salātiem.

Citronu mērce

Bezpiedevu jogurtu sajauc ar 6 ēd.k. krējuma, 2 ēd.k. baltvīna un 2 ēd.k. citrona sulas. Pieber smalki sarīvētu citrona miziņu, sāli, maltus baltos piparus. Sakapā citronmētras un iejauc mērcē.

Šī mērce piestāv visiem svaigajiem salātiem.

Tūkstoš salu mērce

Papriku nomazgā un pusi no tās (bez sēklām) smalki sakapā. 2 ēd.k. rīvēta siera samaisa ar 2 ēd.k. krējuma un 2 ēd.k. tomātu kečupa. Pievieno sakapāto papriku, pēc garšas pieliek sāli, piparus, paprikas pulveri, saldo čili mērci. Ja gribas pikantāku, piepilina “Tabasco” mērci.

PADOMS

Kā mājās pagatavot majonēzi?

Lai visas sastāvdaļas labi sajauktos, tām jābūt istabas temperatūrā, arī olām. Ja izmanto tikai olīveļļu, kas nav pavisam svaiga, majonēze var sanākt rūgtena, tāpēc iesaka proporcijā 1:1 vai pat 1:2 sajaukt ar maigu saulespuķu eļļu.

Ja kuļot šķiet, ka masa neveidojas pietiekami bieza, vēl mazliet jāpielej eļļa. Mājās gatavojot, ir iespējams savu majonēzi bagātināt ar dažādām garšām, piemēram, pievienojot ķiploku, rīvētu cieto sieru, sasmalcinātu papriku, dilles u.c.

Jāsagatavo 140 ml olīveļļas vai eļļu maisījums, 2 olu dzeltenumi, puse ēdamkarotes cukura, puse tējkarotes sāls, 1 tējkarote krievu sinepju, 2 ēdamkarotes citrona sulas un svaigi samalti baltie pipari.

• Olas dzeltenumus liek traukā un ar putojamo slotiņu sakuļ ar sāli, cukuru, sinepēm.
• Pieber piparus, pielej citrona sulu.
• Pēc tam, pastāvīgi maisot, ļoti lēnām pielej trešo daļu eļļas. Atlikumu var pieliet nedaudz straujākā tempā.
• Gatavojot majonēzi, saturs visu laiku jāmaisa!
• Kad iegūta vēlamā konsistence, iemaisa izvēlētās garšvielas.
• Ļoti garšīga majonēze sanāk, ja izmanto kukurūzas, sinepju vai sezama eļļu.

UZZIŅAI

• C vitamīns, kas atrodams gandrīz visos augos, ir ļoti jutīgs pret atmosfēras skābekli un siltumu, tādēļ salāti jāsagriež īsu brīdi pirms pasniegšanas.
• Jāievēro kārtība: pirms pasniegšanas vispirms sajauc kopā svaigo salātu sastāvdaļas un tikai pēc tam pielej mērci. Ja tā ilgstoši atradīsies uz salātiem, jo lielāki būs vitamīnu un minerālvielu zudumi.
• Lai dārzeņiem siltumā nezustu vērtība, tos uzglabā ledusskapī, tumsā.
• Pēc salātu nomazgāšanas tie vienmēr jānosusina. Ja nav speciāla žāvētāja, tad lapas maigi noslauka virtuves papīra dvieļos.