Lai garšas līdzsvarā

Runājot par piena zupām, liepājniecei Solvitai Lībekai prātā tieši nāk bērnībā pie vecmāmiņas pavadītais laiks. ”Viņa mums, bērniem, diezgan bieži vārīja piena zupas. Pavisam vienkāršas – ar miltu ķiļķeniem, makaroniem, dažreiz ar kartupeļu klimpām,” atceras Solvita.

”Tagad domāju, ka tas tādēļ, ka vecmāmiņai kā lauku cilvēkam vienmēr bija ļoti daudz darba, bet piena zupu varēja izvārīt ātri. Kūtī bija gotiņa, un piena netrūka. Mācoties skolā, mums pusdienās reizēm deva griķu-piena zupu. Biju par tādu aizmirsusi, bet, kad nesen izvārīju, garšoja ļoti, ļoti.

Zinu, ka daudzi nesaprot, šausminās, kā var ēst griķus ar pienu. Bet kāpēc nebrīnās par pienā peldošām auzu pārslām?”

Vēlāk, kad vecmāmiņa jau bija mirusi, sieviete prasījusi savai mammai, kas īsti ir piena zupas labās garšas galvenais noslēpums. Saņemtā atbilde visu nolika īstajās vietās: pareizais cukura un sāls līdzsvars.

Dzejniece, pedagoģe un masiere Ineta Stadgale: ”Kad bērnībā dzīvoju pie omītes Papē, lielākais gardums man bija piena zupa ar rīsiem, rozīnēm. Tā pirmā visgaršīgākā atmiņa. Otra – mammas gatavotā ar kartupeļu klimpiņām. Atceros, ka bija liela ņemšanās, kamēr kartupeļus notīrīja, sarīvēja un sagatavoja klimpas.

Piena zupas savulaik vārīju arī savai meitai, kad viņa bija maza. Tagad pati piena produktus praktiski vairs nepērku. Tikai retu reizi sieru vai biezpienu. Nemaz nesaprotu un nepieņemu piena-dārzeņu zupu. Varbūt tā kaut kāda trauma no bērnudārza vai skolas laika!”

Friziere Gita Muzikante: ”Bērnībā mana mīļākā bija piena rīsu zupa ar rozīnēm. Tad vēl, dzīvojot pie omītes, ēdu ”cūku zupu”. Šī nosaukuma izcelsme un skaidrojums garāks. Kad omīte paņēma mazus sivēniņus, tie kādu laiku tika piebaroti ar vārītām auzu pārslām. Izvārīja lielu katlu, bet daļu putraimu ielika mazākā katlā un uzkarsēja kopā ar pienu. To ēdu es, tāpēc nosaucu par cūku zupu. Tagad mājās kāds ēd, bet kāds strikti atturas no piena zupām.

Meita ir sajūsmā par miltu klimpām un, kad tās pagatavoju, tikai retu reizi kaut kas paliek pāri, lai arī es varētu pagaršot!”

Liepājas teātra rekvizitore Margita Roste: ”Manai vecmāmiņai bija teiciens: to jau mirdams var ēst! Šo attiecinu uz piena sakņu zupu, kas jāēd kopā ar siļķi. Zinu daudzus, kuri, šo salikumu padzirdot, šķobās un visādi izsakās, bet tā ir mana vismīļākā piena zupa. It sevišķi garšīga vasarā, kad to gatavoju no jaunajiem dārzeņiem: burkāniem, kāpostiem, kartupeļiem. Siļķi zupā iekšā neliek, kā daudzi to iedomājas, bet fileju sagriež gabaliņos un piekož klāt.

No bērnības labā atmiņā vēl citas piena zupas, piemēram, ar kartupeļu klimpiņām. Esmu mēģinājusi rīvētu kartupeļu vietā pienā izvārīt veikalā nopērkamos gatavos gnokus, un arī sanāk labi.”

Margita smaidot atceras, ka, sākot patstāvīgu dzīvi, tāpat kā daudziem, arī viņai bijusi liela interese iepazīt un mēģināt pagatavot dažādu tautu ēdienus, bet tagadējos gados aizvien lielāku vērtību atgūst bērnības garšas, tanī skaitā piena zupas.

Vēl viens ātrais, sātīgais paēdiens ir griķi. Izvārītiem, vēl karstiem griķiem uzlej aukstu pienu, samaisa un ēd. Garšas bagātināšanai M. Roste iesaka pielikt piciņu sviesta.

RECEPTES

Piena zupa ar ķirbjiem un kartupeļiem

Vajadzēs: 1 l ūdeni, 1 l piena, 1 ēd.k. sviesta, 500 g ķirbja, 400 g kartupeļu, 200 g burkānu, sāli.

Katliņā sakarsētā sviestā apcep sarīvētus burkānus, pēc tam pielej verdošu ūdeni, pieliek kubiņos sagrieztus kartupeļus un ķirbjus. Dārzeņus izvāra mīkstus. Atsevišķā traukā uzkarsē pienu. Kad tas sāk vārīties, pielej zupai.

Burtiņu zupa

Vajadzēs: 200 g burtiņu formas makaronus (vai citus nelielus), 2 glāzes piena, 2 glāzes ūdens, 150 g siera, sāli, pēc izvēles piparus zaļumus.

Izvāra makaronus, nokāš. Sarīvē sieru. Atsevišķi uzvāra ūdeni un pienu. Salej vienā traukā un pievieno jau gatavos makaronus. Apmaisot pagaida, līdz katliņā zupa sāk vārīties, un tūlīt noņem no plīts. Pieber sāli un citas garšvielas, ja ir tāda vēlme. Pasniedzot uzkaisa rīvētu sieru, sasmalcinātus zaļumus pēc izvēles.

Piena zupa ar biezpiena klimpām

Vajadzēs: 1 l piena, 250 g biezpiena, 2 olas, 3 ēdamkarotes miltu, sāli, cukuru.

Biezpienu samaisa viendabīgā masā ar miltiem, sakultām olām, sāli un cukuru. Izveido klimpas. Pienu uzvāra, tajā liek iekšā klimpas. Maisot vāra, līdz uzpeld virspusē. Pienu var mazliet iekrāsot, pievienojot saldu ogu sulu.

Piena zupa ar kartupeļu klimpām

Vajadzēs: 1 l piena, 6–7 kartupeļus, 1 olu, sviestu, sāli, cukuru.

Kartupeļus nomizo un sadala 2 daļās: vienu daļu sarīvē svaigus, nospiež lieko šķidrumu, bet otru daļu izvāra, atdzesē un sarīvē. Kartupeļu masas samaisa kopā, pievieno sāli. Veido klimpas. Tās uzmanīgi liek verdošā ūdenī un vāra gatavas. Gatavās klimpas pašas uzpeld apmēram pēc 5 minūtēm. Tad pielej pienu, nedaudz sāls, cukura un, kad piens sāk vārīties, pavāra vēl 10 minūtes. Pirms pasniegšanas katrā šķīvī ieliek piciņu sviesta.

Miltu klimpas pienā

Vajadzēs: 2 olas, 1 glāzi miltu, 1 l piena, 1 l ūdens, 1 tējk. sāli.

Bļodā sakuļ olas ar sāli, iemaisa miltus. Izveidojas mīklai līdzīga masa. Katlā ielej ūdeni. Kad tas sāk vārīties, samazina liesmu. Lēnām ar karoti katlā liek nelielas mīklas piciņas, no kurām vārot izveidosies klimpas. Vāra, līdz visas klimpas uzpeldējušas. Pielej pienu un uzvāra.

Olu klimpu zupa

Vajadzēs: 3 olas, 30 ml ūdens, miltus, sāli, cukuru, pienu.

Šīs klimpas var pievienot kā buljona, tā piena zupām un saldajiem ogu desertiem. Olas kārtīgi sakuļ ar cukuru un sāli. Pievieno ūdeni, samaisa. Tad ber miltus, lai mīkla biezāka nekā pankūkām. Izkuļ bez kunkuļiem. Atšķaida ar pienu, lai mīkla ir mīksta, bet ne tekoša. Mīklu ar tējkaroti liek vārošā virumā. Klimpas gatavas, kad uzpeld. Ja klimpas atsevišķi vispirms izvāra ūdenī un tad liek zupā, tā sanāks dzidra, bet, ja vāra pa tiešo, zupa būs nedaudz tumīga. Tāpat var vārīt augļu-ogu klimpu zupas: zemeņu, aveņu, rabarberu, ābolu, bumbieru u.c.

Ieteikumi klimpu mīklas pagatavošanai

– Vienkāršo klimpu mīklu gatavo līdzīgi kā plāno pankūku mīklu, tikai vajag vairāk miltu un vēl šādas sastāvdaļas: olas, pienu, cukuru, sāli. Mīklai var pielikt mazliet mīksta sviesta.

– Sakuļ olu ar cukuru un sāli, pievieno pienu un iemaisa. Pakāpeniski ber klāt miltus un maisa. Jāpievieno tik daudz miltu, lai mīkla iegūtu valkanu konsistenci, pēc biezuma – kā rauga pankūku mīkla.

– Lai izvārītu, pa vienai liek verdošā pienā ar aukstā ūdenī samitrinātu karoti.

– Vispirms ieliek vienu, lai pārbaudītu. Ja klimpa izšķīst, mīklai jāpievieno vairāk miltu, mannas vai kartupeļu cietes.

– Klimpas jeb ķiļķenus var veidot ar ūdenī samitrinātām rokām; ar karoti; sagriezt ar nazi; izberzt caur rupju sietu.

– Ja pagatavo vairāk mīklas, nekā vienā reizē vajadzīgs, izveidotās klimpiņas uzglabā saldētavā.

– Klimpu garšu var bagātināt ar sagrieztiem, apceptiem sīpoliem, ķiplokiem, zaļumiem, smalki sagrieztu bekonu, garšvielām u.c.

– Interesantu krāsu var iegūt, pieberot kurkumu vai pielejot biešu sulu.

Kā izmantot apkaltušu maizi?

– Maizes kubiņus zupām un salātiem gatavo: maizes šķēles sagriež kubiņos. Pannā sakarsē eļļu, ieber sagriezto maizi un maisot apcep zeltaini brūnus. Daudzveidīgāku garšu piešķirs dažādu garšaugu eļļas.

– Apkaltušas maizes šķēles salauž gabalos, liek blenderī un sasmalcina. Izmanto kā rīvmaizi.

– Cepšanas veidnē liek viegli apkaltušas baltmaizes šķēles, pāri kaŗto tomātu un mocarellas siera šķēles. Var uzlikt kabaču šķēlītes. Pārkaisa ar garšvielām, sāli, eļļu un 180 grādos cep 25 minūtes.