Mēris
Kaut arī vairs nav viduslaiki, inficēšanās ar mēra paveidu joprojām ir iespējama. Tā ir infekcijas slimība, ko iegūst no inficētām blusām, kas izraisa buboņu un septicēmisku mēri. Ja mājdzīvniekam ir pneimoniskais mēris, cilvēks ar to var inficēties pilienu veidā, piemēram, kad suns šķauda vai pat tikai rej. Inficēšanās var būt bīstama – ja mēris netiek ārstēts ar antibiotikām, iznākums var būt letāls. Lai mājdzīvnieks nesaslimtu, tas jātur pa gabalu no grauzējiem, kā arī jārūpējas, lai tā apspalvojums būtu tīrs no blusām.

Trakumsērga
Inficētie mājdzīvnieki slimību pārnēsā ar siekalām. Cilvēks inficējas, ja ar trakumsērgu skartais dzīvnieks iekož. Trakumsērgu var iegūt ne tikai no mājas mīluļa, bet arī no lapsām, jenotiem un citiem zvēriem. Sākotnēji cilvēks var justies apslimis, bet vēlāk var rasties apjukuma sajūta, parādīties nervozitāte un bezmiegs.

Ja iekodis dzīvnieks, nekavējoties jānomazgā skartā vieta ar ziepēm un ūdeni, tad jāsazinās ar ārstu, kas ieteiks, ko darīt tālāk. Nepieciešamības gadījumā (ja dzīvnieks netiks identificēts vai arī tā īpašnieks nevarēs uzrādīt vakcinācijas karti) steigšus jāuzsāk speciāla terapija. Neārstēta trakumsērga var novest pie letāla iznākuma dažu dienu laikā.

Cērmes
Āķtārpu jeb cērmi var iegūt no inficēta mājdzīvnieka fekālijām, kur sākotnēji ir oliņas, bet vēlāk izšķiļas kāpuri. Iekļūstot zarnu traktā, attīstās pieaugusi cērme. Lai arī tas notiek retāk, cērmes cilvēkā var invadēties arī caur ādu. Lai no tā izsargātos, dzīvnieks regulāri jāattārpo un arī pašam saimniekam jālieto pretparazītu līdzekļi, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Ar cērmēm nudien nav joka lieta – arī tās var izraisīt letālu iznākumu.

Lentenis
Dzīvnieks to var iegūt no starpsaimnieka – blusas. Turklāt parazīts dzīvniekā var nokļūt caur elpceļiem vai muti. Viena no pazīmēm – izkārnījumos būs redzami lenteņu gabaliņi, kuri ir apmēram rīsu graudu lielumā. Lai izvairītos, regulāri dzīvnieks jāattārpo. Pret blusām var izmantot speciālo kakla siksnu vai tabletes.

Toksoplazmoze
Šo parazītu izplata kaķi ar izkārnījumiem. Lai mazinātu inficēšanos, regulāri jātīra mājdzīvnieka nokārtošanās kastīte un pēc tam kārtīgi jānomazgā rokas. Var būt gadījumi, kad cilvēks inficējas, bet neslimo. Sevišķi uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un grūtniecēm. Slimības pazīmes ir muskuļu sāpes, drudzis un apsārtušas acis. Dažkārt atveseļošanās notiek pati no sevis, taču smagākos gadījumos vajadzīga speciālista palīdzība.

Kaķu skrāpējuma slimība
Bakteriāla infekcija, kas rodas no kaķu skrāpējumiem, kodieniem. Uz inficētās vietas var veidoties strutainas čūlas, kā arī var parādīties galvassāpes un drudzis. Vieglā formā simptomi vienkārši pazūd. Ja nepazūd, ārstēšanai var būt nepieciešams antibiotiku kurss.

Viens no veidiem, kā izvairīties no inficēšanās, apgriezt mājas mīlulim nagus, kā arī nepieļaut kaķa košanu, pārāk aizrautīgi spēlējoties. Gadījumā, ja bijis kodums vai skrāpējums, šī vieta rūpīgi jānomazgā.

Cirpējēde
Tā ir sēnīšu infekcija, kuru iegūst ne tikai no mājas mīluļiem, kaķiem un suņiem, bet arī pieskaroties citiem slimiem dzīvniekiem, piemēram, zirgiem, cūkām.

Pieaugušiem dzīvniekiem var nebūt īpašu pazīmju, taču kaķēniem un kucēniem izkrīt spalva un atklājas kaili ādas laukumi.

Cilvēkam inficējoties, uz ādas augšējā slāņa veidojas sarkani, niezoši, gredzenveida izsitumi. Lai mazinātu simptomus un ārstētu slimību, var izmantot pretsēnīšu krēmus, aerosolus un tabletes. Infekcija mēdz atkārtoties.

Salmonella
To pārnēsā ne tikai kaķi un suņi, bet arī inficēti putni, kāmji, čūskas, kazas un citi. Turklāt inficētie dzīvnieki var izskatīties veselīgi, bez īpašām slimības pazīmēm. Cilvēks baktēriju var iegūt, ja pēc barības vai ūdens trauka vai citu dzīvnieka lietu aiztikšanas nenomazgā rokas. Par slimību liecina vemšana, caureja, slikta dūša, drudzis.

Psitakoze
Infekciju var iegūt no putniem, vistām, tītariem un papagaiļiem. Infekciju izraisošās baktērijas atrodas slimā putna siekalās, izkārnījumos vai urīnā. Tiem izžūstot, veidojas sīkas putekļu daļiņas, ar kurām var inficēties cilvēks, tās ieelpojot. Otrs inficēšanās veids – ja putns ieknābj. Pazīmes, kas liecina par infekciju, ir drudzis, drebuļi, galvassāpes un sauss klepus, kas dažkārt izraisa nopietnu plaušu infekciju.

Laimas slimība
Infekcijas slimību cilvēks var iegūt, dzīvniekam pārnēsājot brieža ērces, kas inficētas ar baktērijām. Kakla siksnas un aerosoli pret ērcēm pasargā dzīvnieku no to piesūkšanās, taču neatbaida tās pavisam. Kaut arī grūti noteikt, vai notikusi inficēšanās, dažkārt var parādīties vairākas pazīmes – apaļas formas izsitumi ar oreolu, galvas un locītavu sāpes, reibonis. Savlaicīga slimības atpazīšana palīdz to izārstēt.

Kampilobakterioze
Inficēti dzīvnieki baktēriju izplata ar fekālijām. Cilvēkam inficēšanās simptomi ir caureja, turklāt tā var būt ar asiņu piejaukumu, kā arī vēdera sāpes un drudzis. Vairumā gadījumu pazīmes pazūd aptuveni nedēļas laikā, taču cilvēkiem ar vājāku imūnsistēmu un gadījumos, kad infekcija izplatījusies asinsritē, var būt nepieciešamas antibiotikas.

Protozojs Giardia
Parazīta pārnese notiek ar dzīvnieka fekālijām. Lai mazinātu inficēšanos, pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no dzīvnieka izkārnījumiem un kārtīgi jāmazgā rokas. Turklāt mājdzīvnieka mazgāšana var palīdzēt uzturēt no parazīta tīru dzīvnieka kažoku.

Staphylococcus aureus infekcija
Dzīvnieki var būt šīs pret antibiotikām izturīgās baktērijas pārnēsātāji. Mājdzīvnieks to var izplatīt caur ādu vai vaļēju brūci. Ārstējot mājdzīvnieku, tam būtu jāievēro distance no cilvēkiem, kam nesen veikta operācija vai kam ir vāja imūnsistēma.

Ja cilvēks inficējas, parādās sāpīgi, strutaini izsitumi. Smagākos gadījumos var pievienoties pneimonija un asins vai locītavu infekcijas.

“Apskatot visas iespējamās infekcijas slimības, iezīmējas profilakses tendence – rūpīga higiēnas normu ievērošana un pretparazītu terapija, kas ietver gan konkrētu medikamentu profilaktisku lietošanu, gan arī tādu vienkāršu līdzekļu kā pretblusu kakla siksna izmantošanu,” uzsver I. Virza.

Viņa norāda, ka ir arī slimības, par kurām nav jāuztraucas saimniekam, bet kas ir pietiekami bīstamas pašam dzīvnieciņam. Piemēram, sirdstārpi, kas ir parazīti, kurus izplata odi. Tie parasti skar dzīvnieka plaušas vai sirdi. Savukārt parvovīruss izraisa vemšanu un caureju.

I. Virza uzsver, ka ar speciāli veterinārijā sertificētiem farmaceitiem var konsultēties par nepieciešamajiem medikamentiem un brīvi nopērkamajām bezrecepšu zālēm. Visbiežāk aptieku veterinārajās nodaļās cilvēki iegādājas prettārpu zāles kaķim vai sunim un kādu līdzekli pret ērcēm un blusām. “Tie ir līdzekļi jauktu invāziju ārstēšanai, ko mājdzīvniekiem izraisījuši apaļtārpi un lenteņi. Aptiekā var iegādāties līdzekli arī blusu un ērču invāzijas novēršanai. Aktuālāki šie līdzekļi, protams, ir siltajā laikā – pavasarī, vasarā, rudens sākumā. Iedarbības laiks atšķiras atkarībā no sastāva un ražotāja. Līdzīgi ir ar prettārpu līdzekļiem – profilaktiska to lietošana jāatkārto divas reizes gadā,” skaidro farmaceite un atgādina, ka pareizi būtu vienlaikus lietot attiecīgus preparātus arī pieaugušajiem un bērniem, kuru mājsaimniecībā dzīvo mīļdzīvnieks.

Aptiekā ir pieejami arī nomierinoši līdzekļi suņiem un kaķiem. Tie var noderēt, piemēram, lai dzīvnieks vieglāk pārdzīvotu pārvadāšanu vai arī tad, ja mājas mīlulis piedzīvojis stresu. Tāpat ir līdzekļi locītavu veselības profilaksei vai pēctraumatisko problēmu novēršanai suņiem, kā arī omega-3 preparāti dzīvnieku ādas un spalvas veselībai. Tomēr arī attiecībā uz dzīvniekiem vienmēr jāpatur prātā, ka nopietnu slimību gadījumā pirmais, kas jāmeklē, ir veterinārārsts, kurš gan izvēlēsies nepieciešamās recepšu zāles, gan veiks citas vajadzīgās manipulācijas.

UZZIŅAI

Ikvienam labam saimniekam nenāktu par ļaunu ieviest arī mājdzīvnieka aptieciņu. Tajā vajadzētu būt:

• ausu un acu higiēnas pilieniem;
• dezinficējošam šķīdumam traumu, brūču apkopšanai;
• atkarībā no dzīvnieka vecuma un veselības stāvokļa – medikamentiem gremošanai, urīnceļiem, sirdsdarbībai vai elpošanas traucējumu novēršanai.