Daiga Lutere
"Kurzemes Vārds"
Dālijām atsevišķa republika
”Ir dārziņu īpašnieki, kuri rudenī dāliju gumus izrok un mēģina saglabāt līdz pavasarim, bet ir tādi, kuriem tādu iespēju un nepieciešamo apstākļu nav. Tāpēc esam mēs, audzētāji, kas katru pavasari piedāvājam jaunus gumus,” stāsta Latvijā lielākās dāliju kolekcijas saimnieks un šo krāšņo puķu audzētājs Agnis Ābele.
Ziemā gumiem vajag noteiktu mitrumu un temperatūru. Galvenais, lai rudenī pagrabā tos nenoliek blakus kartupeļiem!
Dālijas nav kaprīzs, niķīgs augs, bet, protams, savu kopšanu tas prasa.
Audzētājs saka, ka ar Latvijā audzētām dālijām atšķirībā no tām, kas ievestas no citām valstīm, problēmu nebūs, jo tās pieradušas pie mūsu klimata un izturīgas. Taču ir šķirnes, kurām ”no augšas ielikts”, ka pēc novākšanas aiziet bojā pat puse no visiem gumiem, bet ir arī tādas, kas tik sīkstas un izturīgas kā nezāles.
Mūsu dārzu īpašnieki visvairāk iecienījuši apaļos, lodveida ziedus, piemēram, ‘Hoamatland’, ‘Spitzbube’ u.c., turpretim citviet Eiropā šādi ziedi patīk tikai retajam. Piemēram, Vācijā par dāliju uzskata tikai tādu, kurai ziedi lieli, pat milzīgi.
Kad nopirkti gumi, tos nevajag stādīt ēnainā un vējainā vietā, jo dālijām vajag sauli. Vislabākais stādīšanas laiks – ābeļu ziedēšanas laikā, kad zeme sasilusi vismaz līdz plus 10 grādiem.
Stādot dāliju, gumu ievieto seklā bedrītē un uzber virsū zemi tikai 3 centimetrus virs sakņu kakla. Vienu gumu no otra stādi aptuveni 50 centimetru attālumā. Vislabākie ir kompleksie mēslojumi, kas nodrošinās ar visām nepieciešamajām barības vielām. Piemēram, ‘Campo Novatec’ vai ‘Yara Mila Commplex’. Mēslojums nedrīkst saturēt hloru.
Augus laista reizi nedēļā, bet bagātīgi. Labāk lapas un ziedus ar laistāmo ūdeni neslapināt.
Tikai ne kūtsmēslus!
”Ja gribat ātri iznīcināt iestādītos krūmmelleņu stādus, tad tikai lieciet tiem virsū kūtsmēslus,” brīdina krūmmelleņu audzētājs Aigars Bedrītis un piebilst:
”Latvietis grib kā labāk, tāpēc savas nezināšanas dēļ šo krūmu mēslošanai izmanto mēslus, ko pazīst un kas pieejami. Bet pēc tam saka, ka mellenes nav iespējams ieaudzēt.”
Stādaudzētāja Sanita Metlāne piebilst, ka Liepājas pusē, kur klimats mērenāks, bez ilgstošiem saliem, krūmmellenes aug pat ļoti labi. Ja tomēr pēc ziemas zaru gali palikuši brūni jeb apsaluši, tos apgriež.
Iecienīta un populāra ir šķirne ‘Patriot’, bet Sanita iesaka nebaidīties un izmēģināt arī citas. Piemēram, ‘Bluecrop’, kurai ogas ir lielas, garšīgas un kraukšķīgas. Šķirnes ‘Toro’ krūmiņi aug lēni, bet, kad sāk ražot, var mieloties ar ļoti aromātiskām un saldām ogām. Ogas gaiši zilas, lielos ķekaros, un ražo regulāri.
Kad nopirkts krūmmellenes stāds, pats galvenais būs parūpēties, lai tas varētu augt skābā zemē, kas panākams, lietojot speciāli šim augam izstrādātu mēslojumu. Ļoti svarīga ir laistīšana, it sevišķi pavasarī un laikā, kad krūms sāk ziedēt. Otrs posms, kad pastiprināti vajadzīgs mitrums – ogu nobriešanas laikā, lai tās dotu labu ražu.
Krūmmellene nav meža mellene, kas aug ēnā. Krūmam noteikti vajag saulainu vietu, un ideāli, ja metra attālumā no auga nav citu krūmu un augu.
Nātrīte raibā, košā
Durbes dārzniecības saimnieks Jānis Putra novērojis, ka aizvien vairāk dārzu īpašnieku košuma radīšanai izvēlas dekoratīvo jeb skaistnātrīšu stādus. Dārzniecībā esot vairāk nekā desmit dažādu šķirņu. Kā vienkrāsainas (sarkanas, bordo, gandrīz dzeltenas), tā daudzkrāsainas.
J. Putra: ”Pats galvenais – skaistnātrītes ir siltumu ļoti prasoši augi. Ja kļūst par vēsu, tās tūlīt saritina savas lapiņas, saraujoties čokuriņā. Bet citādi ļoti mazprasīgas un viegli audzējamas.”
Pieprasīts augs, veidojot dažādu ziedu kompozīcijas lielos podos, bet var audzēt arī dārzā kā košu akcentu.
Turklāt skaistnātrītes pārziemos bez problēmām, ja augu izraks un atļaus tam pārziemot istabā, jo vajadzīga gaisma un temperatūra no 10 līdz 14 grādiem.
Stādot dārzā, var izvēlēties augstākas un zemākas šķirnes, taču ļoti jāsargā no salnām, citādi augi aiziet bojā. Ar liešanu uzmanīgi – dekoratīvajām nātrēm nepatīk ne iekaltēšana, ne pārlaistīšana.
Skaistnātrītes nevajadzētu stādīt smagās, blīvās augsnēs, jo smalkajai sakņu sistēmai tādas nav piemērotas. Vislabāk aug speciālā puķēm paredzētā kūdras substrātā un vieglās dārza augsnēs.
Pacietīgās hostas
”Ziemcietes hostas ir ļoti pacietīgi augi, bet šis jaunums – baltā hosta ‘White Feather’ – ir īpaši piemērota ēnainām un tumšām vietām. Tur, kur nebūs saules, tā vislabāk saglabās savu lapu neparasti gaišo krāsu,” ar jaunumu iepazīstināja audzētāja Gunita Uzkalna.
Vēl viņas kolekcijā hosta, kas zied ar dzelteniem ziediem, un vēl cita – ‘Avocado’, kuras lilijveidīgie ziedi vakarā izplata gluži vai parfīma aromātu.
”Hosta ir tas augs, kuru kā pašu pirmo savā dārzā var iestādīt cilvēks, kurš nekad agrāk ar dārzkopību nav nodarbojies!
Kamēr jaunais stādiņš iesakņosies, tomēr vajadzētu regulāri apliet, bet vēlāk par to var aizmirst,” pastāsta G. Uzkalna.
Hosta dzīvos savu dzīvi, ies plašumā un dziļumā un priecēs saimnieku. Savu patieso apmēru un skaistumu sasniegs tikai pēc četriem gadiem.
Šie augi ir ļoti daudzveidīgi kā auguma, tā lapu struktūras, formas un krāsojuma ziņā, ar plašu dekoratīvu pielietojumu. Hostas labi jutīsies zem augļu kokiem, pie krūmiem vai rotās dīķa malu.
Lielo šķirņu hostas efektīgi izskatīsies, augot atsevišķi vienas pašas. Košās lapas lieliski noder, kad jāpagatavo ziedu buķete.
