Vai bērna nauda pienākas bērnam?
Ir jaunieši, kuri pēc nesenā valdības piešķirtā 500 eiro pabalsta nopietni interesējas, vai turpmāk arī ikmēneša tā saukto bērnu pabalstu nevarētu ieskaitīt viņu personīgajā kontā, nevis mammai vai tētim. Vai tas ir atļauts, vaicājām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības vecākajai ekspertei Aivai Zīrākai.
Daiga Lutere
"Kurzemes Vārds"
Speciāliste norāda, ka ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu, paredzot, ka šo pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem vai ārpusģimenes aprūpētājam, ja ar bāriņtiesas lēmumu pār bērnu nodibināta aizbildnība. Kā arī, ja bērns tiek audzināts audžuģimenē vai pabalstu par bērnu saņem bērna faktiskais audzinātājs.
Tas nozīmē, ka pabalstu piešķir ģimenei, kura audzina bērnus, bet ne pašam bērnam. Arī pusaudzis, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ir nepilngadīgs un atrodas vecāku aizgādībā.
Sociālās rīcībspējas sasniegšanas vecums pats par sevi nedod tiesības bērnam par sevi pieprasīt ģimenes valsts pabalstu, kā arī saņemt vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā.
A. Zīrāka skaidro: “Pastāv izņēmuma gadījumi, kad bērni no 15 gadu vecuma valsts pabalstu var saņemt paši, bez vecāku starpniecības. To paredz likuma “Par sociālo drošību” 17. pants, kas nosaka, ka persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, var iesniegt pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un tos saņemt. Tas ir attiecināms uz tiem gadījumiem, kad vecāks par bērnu saņemtos sociālos pabalstus netērē bērna materiālo vajadzību nodrošināšanai, bet, piemēram, alkohola iegādei.”
Kā šādos gadījumos rīkoties? Bērnam jāvēršas bāriņtiesā, motivējot savu lūgumu par pabalsta izmaksu sev. Lūgumam jābūt pietiekami pamatotam un par iemeslu nevar kalpot tikai bērna vēlme šo pabalstu saņemt. Jābūt objektīvi pamatotiem iemesliem pabalsta saņēmēja maiņai.
Bāriņtiesa, aizstāvot nepilngadīgas personas intereses, tikai īpašos gadījumos lemj par pabalsta izmaksu pašam bērnam (ja tas sasniedzis 15 gadu vecumu), kas nav saistāmas vien ar jaunieša vēlmi pašam saņemt pabalstu, jo pabalsts paredzēts ģimenei ar bērniem, ne bērnam.
Svarīgi pieminēt, ka bāriņtiesa aizstāv bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem un izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos, kā arī pieņem citus nepilngadīgā interesēm atbilstošus lēmumus tikai līdz bērna 18 gadu vecumam. Par pilngadību sasniegušajām personām bāriņtiesa nelemj un nekādus lēmumus nepieņem.
Ja jaunietis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā, tad par viņu pabalstu turpina saņem vecāks tāpat kā iepriekš.
Savukārt, ja bērns līdz pilngadībai ir atradies ārpusģimenes aprūpē un šo pabalstu par audzināmo saņēma tā likumiskais pārstāvis (aizbildnis, audžuvecāks vai bērna faktiskais audzinātājs), tad, sasniedzot 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir un izmaksā pašam bērnam.
Sasniedzot pilngadību, pabalstu jaunietim piešķir vēl tajos gadījumos, ja bērns līdz pilngadībai atradies aprūpes iestādē.
Tādējādi tikai bērni, kuri līdz pilngadībai ir palikuši bez vecāku aizgādības un rūpēm, sasniedzot pilngadību, paši par sevi par pieprasīt pabalstu, ja turpina mācīties vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājušies laulībā.
Jaunietim jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Visērtāk to izdarīt, izmantojot e-iesniegumu VSAA pakalpojumu pieprasīšanai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.lv.