Riteņbraukšanas aktīvists Kārlis Berlands dalās ar padomiem, kā katrs pats var sagatavot savu braucamo jaunajai sezonai un kurā brīdī tomēr labāk to vest pie meistara.

Eksperts iesaka pamata apkopi izdarīt pašam mājas apstākļos.

“Pamata darbus, lai sagatavotu velosipēdu jaunajai sezonai, var paveikt katrs pats, taču svarīgi, lai mājās būtu divas lietas – pumpis un speciālā ķēdes eļļa. Tās katram velobraucējam noderēs, ne tikai uzsākot sezonu, bet jebkurā laikā,” viņš saka un tālāk nosauc piecus soļus, kas būtu veicami.

Piesūknē riepas!

Braukt ar tukšām vai pārāk mīkstām riepām nav ieteicams, jo tā var sabojāt velosipēda riteņus, turklāt braukšana ir lēna un neērta.

Iegādājoties sūkni mājas lietošanai, K. Berlands iesaka izvēlēties tā saucamo “grīdas” pumpi, ar ko riepas var uzpumpēt ātri un ērti, bet, ja vēlēsies to ņemt līdzi arī izbraucienos, tad derēs mazāks un kompaktāks – rokas sūknis.

Ja tomēr mājās šī rīka nav, var doties uz degvielas uzpildes staciju, taču jāņem vērā, ka tur nevarēs uzpumpēt riepas ar tievo ventili.

Svarīgi nepārcensties ar riepu spiedienu –

katrai riepai vēlamais spiediens ir norādīts uz riepas malas, un to arī pie sūknēšanas vajadzētu ievērot.

Nomazgā velosipēdu!

Ar mitru lupatiņu notīri pa ziemu sakrājušos putekļus un netīrumus no visām velosipēda daļām, izņemot ķēdes un bremžu diskus, ja velosipēdam ir disku bremzes.

Ja nav iespējas braucamo nomazgāt mājās, tad to var izdarīt arī, piemēram, pašapkalpošanās auto mazgātavās, taču tur jāuzmanās ar ūdens spiedienu un jāskatās, lai ūdens netiktu “iepūsts” visur, kur atrodas gultņi (ratu rumbās, pedāļu asīs, stūres gultņos).

Pēc mazgāšanas rūpīgi noslauki velosipēdu!

Ieeļļo ķēdi!

Šim nolūkam izmanto tikai un vienīgi specializēto eļļu, kas paredzēta tieši ķēdes eļļošanai. Olīveļļa lai paliek salātiem, bet gultņu smēre gultņiem.

Ja ir iespēja, pirms eļļošanas ķēdi notīri ar birstīti un speciālu ķēdes tīrīšanas līdzekli, kas šķīdina veco, iepriekš uzklāto eļļu.

Pārbaudi, kā ripo!

Kad viss minētais izdarīts, laiks izbraukt līkumiņu un pārbaudīt, vai bremzes darbojas, kā nākas, vai ātrumi pārslēdzas, vai velosipēds viegli vadās un vai nav nekādu aizdomīgu trokšņu un brīvkustības ratos vai stūrē.

Ja viss kārtībā, vari droši atklāt velosezonu.

Ja tomēr kaut kas nedarbojas, tad ieteicams doties uz remontdarbnīcu un atrādīt meistaram.

K. Berlands iesaka visu, kas nav riepu pumpēšana, mazgāšana un ķēdes eļļošana, tomēr atstāt meistaru ziņā, ja vien nav intereses iemācīties salabot velosipēdu pašam.

Taču jāatceras, ka meistari nekad nepriecāsies strādāt pie “es mēģināju, bet man nesanāca” gadījumiem.

Lai pirmais izbrauciens nebeigtos ar iesnām un sāpošu kaklu, atceries par atbilstošu apģērbu – izvēlies siltas, bet elpojošas drēbes, aptin šalli, paņem līdzi cimdus, bet zem ķiveres pavelc plānu cepuri, kas aizsargās ausis no vēja.

Gādā par drošību!

Pirms dodies ielās, svarīgi atcerēties arī par drošību – pārbaudi, vai ir uzstādītas un darbojas riteņa lampiņas (priekšā balta, aizmugurē sarkana), tās vēlams lietot jebkurā diennakts laikā, lai autovadītāji tevi labāk pamanītu, iesaka riteņbraukšanas aktīvists.

Šī paša iemesla dēļ

ieteicams izvēlēties košu apģērbu un lietot atstarojošos elementus.

Tāpat neaizmirsti par ķiveres lietošanu. Ja plānots velosipēdu kaut kur atstāt, izvēlies drošu velosaslēgu.

K. Berlands norāda, ka, nebūtu par lieku arī iegādāties apdrošināšanu, kas segs zaudējumus, ja velosipēds tiks nozagts, ja gadīsies iekļūt negadījumā un gūt traumas vai sabojāt savu braucamo vai kāda cita īpašumu.