Jau rakstījām, ka novembra beigās savu 40.jubileju svinēja Liepājas Vingrošanas sporta skola, un par godu šim notikumam šās mācību iestādes galvenajā ēkā Rīgas ielā norisinājās svinīgs pasākums. Bet Liepājas vingrotājiem ir arī cita apaļa jubileja, jo šomēnes aprit 30 gadu, kopš par skolas direktoru strādā Genādijs Makarovs. Skolas jubileja bija iecerēta kā nedaudz neparasts pilsētas čempionāts sporta vingrošanā, kurā piedalījās jaunākās paaudzes sporta vingrotājas.

Vērtēšana bija citādāka nekā parasti, jo tiesnešu lomā iejutās Liepājas vingrošanas veterāni – Ausma Lēmane, Lilija Berga, Georgijs Volkovs, kā arī goda viesi – Latvijas Vingrošanas federācijas ģenerālsekretāre Vera Lobanova, Liepājas domes Sporta pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš, “Daugavas” sporta skolas Mācību daļas vadītāja Maruta Vārpiņa, kā arī Vingrošanas sporta skolas direktors Genādijs Makarovs.

Labākajiem sportistiem tika īpaši kausi, bet pasākuma noslēgumā balvas tika pasniegtas skolas darbiniekiem un veterāniem. Sekoja arī mākslas un sporta vingrotāju paraugdemonstrējumi, kā arī piemiņas veltes skolas labākajiem un ilggadējākajiem audzēkņiem.

Par skolas darbības stūrakmeni lielā mērā var uzskatīt pēctecību, jo, izņemot divus trenerus, pārējie darbinieki ir Liepājas skolas audzēkņi, no kuriem visi ir vai nu sporta meistarkandidāti, vai meistari.

Un kā lai Liepājas vingrošanas skolā nebūtu tik spēcīgu tradīciju, ja jau 30 gadus to vada viens cilvēks – Genādijs Makarovs. Dzimis 1948.gada vasarā, līdz 11 gadu vecumam Genādijs bija kļuvis par huligānu. Tiesa ļaundaris viņš nebija, jo visas zēna domstarpības ar likumu bija saistītas ar vēlmi aizstāvēt jaunākos un vājākos. Kauties Genādijam arī padevies tīri labi, tāpēc ne reizi vien nokļuvis milicijas rokās, līdz bija jāizvēlas – doties uz nepilngadīgo koloniju vai internātskolu. Izvēle krita uz internātskolu, kurā G.Makarovs aizrāvās ar savulaik Liepājā kultivēto, bet nu jau iznīkušo sporta veidu – daiļlēkšanu.

Tieši šis sporta veids viņam atvēra durvis uz citu dzīvi. Teicamie rezultāti sportā 14 gadu vecajam pusaudzim nodrošināja ceļu uz savulaik visas Padomju Savienības jauniešu elitāro nometni Krimā – “Arteku”, un acīmredzot kopš šī brīža vēlākajam Liepājas vingrošanas skolas direktoram kļuva pavisam skaidrs, ka savu turpmāko dzīvi viņš saistīs ar sportu. Vēl pēc vairākiem gadiem sekoja likumsakarīga iestāšanās Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, bet tad uz sešiem gadiem viņa dzīve savijās ar bruņotajiem spēkiem. Par militāristu tomēr viņš nekļuva, jo, gan obligātā dienesta laikā Sevastopolē, gan virsdienesta laikā Ļeņingradā Genādijs Makarovs dienēja sporta rotā. Šajā laikā viņš izpildīja sporta meistara klasi, kļuva arī par PSRS bruņoto spēku čempionu, bet sportista karjeras laikā kļuva arī par vairākkārtēju Latvijas čempionu.

1973.gadā atgriezies Liepājā, viņš sāka strādāt par vingrošanas treneri, bet jau pēc četriem gadiem kļuva par vingrošanas skolas direktoru. Šeit viņš iepazinās ar Tamāru, ar kuru laulībā pavadīta jau lielākā dzīves daļa, izaudzināta meita un nu jau sagaidīti arī mazbērni.

Jau strādājot Liepājā, Makarovs kļuva par Latvijas izlases galveno treneri, un tika lolota ideja par jauna vingrošanas kompleksa būvēšanu blakus Kungu ielas sporta zālei, kas gan netika īstenota Gorbačova pārbūves dēļ un tai sekojošajam PSRS sabrukumam.

Raksturojot Makarova kungu gan kā treneri, gan kā skolas direktoru, viņa pazinēji min tādas rakstura īpašības kā mērķtiecību un nepiekāpību, kas, piemēram, deviņdesmitajos gados līdzēja saglabāt skolas telpas Rīgas ielā. Vēl spilgtāk izpaužas viņa vēlme un prasme analizēt, kas sekmējusi gan talantīgu sportistu audzināšanu, gan arī aizraušanos ar sava mazdēla sporta veida – hokeja – pētīšanu.

Politikā ierasts, ka tik ilgs laiks vadošā amatā parasti saistāms ar līdera autoritārismu. Tāds režīms vingrošanas skolā gan nevalda, bet arī pārlieks liberālisms nav vērojams. Mācību iestādes vadīšanā ir atrasts zelta vidusceļš, bet pāri visam – sava sporta veida fanātiska mīlestība.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”