Par jaunāko sporta zāli, kas ir pievienojusies ne pārāk kuplajam Liepājas sporta ēku pulkam, ir kļuvusi Liepājas pilsētas un rajona policijas sporta zāle Bāriņu ielā. Zāle, kas atrodas nesen pabeigtās ēkas piektajā korpusā, tika nodota ekspluatācijā pagājušā gada 22.decembrī, tātad Ziemassvētku laikā tai tiks atzīmēta pirmā darbības gada jubileja.

Zāle jauna, bet problēmu pietiek

Liepājnieki joprojām atceras tās nedienas, kas bija saistītas ar pilsētas policijas centrālās ēkas celtniecību. Vienas valdības laikā tās celtniecība tika uzsākta, nākamās laikā – apturēta, tomēr galu galā veiksmīgi pabeigta.

Sākotnēji uzņēmuma “NAMS UPB grupa” būvētajā zālē radušās zināmas problēmas ar jumta segumu. Kā skaidro Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras pārstāvis Guntis Ratnieks, kurš atbild par sporta zāli, tās plakanais, no mīkstajiem materiāliem veidotais jumts neatbilst Latvijas klimatam, un teju jebkuru nokrišņu gadījumā, bet it īpaši, ja snieg, tas sāk tecēt.

Problēmas ar ūdeņiem var sagādāt arī blakus esošais pilsētas kanāls, kura dēļ ēkas pagrabā esošie sūkņi dienu un nakti tiek nepārtraukti darbināti, pretējā gadījumā ātri vien ūdens līmenis tur varētu sasniegt vismaz pusmetra atzīmi.

Ja ziemā un rudenī jumta konstrukcijas dēļ zāles saimniekiem problēmas sagādā nokrišņi, tad vasarā tie ir saules stari. Lai arī jumta gaismas šahtas pirmajā mirklī šķiet praktisks risinājums, lai iegūtu dabīgo apgaismojumu, realitāte ir daudz nepatīkamāka. Aizvadītajā karstajā vasarā specifiskā jumta dēļ gaisa temperatūra zālē brīžiem sasniegusi pat 50 grādu atzīmi.

Skaidrs, ka šādā temperatūrā, kad sportotāji nosvīst, jau ieejot zālē, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ir visnotaļ apgrūtinoši, tāpēc saimnieki runā par nepieciešamību ierīkot jaudīgu dzesēšanas iekārtu. Esot izskatīts arī cits variants – ar speciālu plēvju uzklāšanu uz jumta caurspīdīgajiem posmiem, bet vairāki būvniecības eksperti ir atzinuši, ka tādā veidā būtu iespējams temperatūru samazināt tikai par pieciem līdz desmit grādiem.

Tikai nesen pabeigtajai ēkai problēmu, šķiet, ir visnotaļ daudz, par ko G.Ratnieks pārāk nesatraucas, sakot, ka līdz šim Iekšlietu ministrijai nebija šādas ēkas, kurā ietilptu arī policistu vajadzībām domāta sporta zāle, līdz ar to daudzas nepieciešamās vai arī nevajadzīgās lietas atklājas tikai ekspluatācijas laikā.

Piemēram, īsti nav skaidrs, kāpēc abu sporta zāles stāvu foajē ir izveidoti tik plaši? Ietaupot uz gaiteņu rēķina, pavērtos lieliska iespēja zāli izveidot nedaudz garāku – lai tā atbilstu handbola prasībām.

Zāles izmēri ir standarta – tā ir 36 metrus gara un 18 metrus plata, piemērota dažādu sporta veidu treniņiem. Bet vislielāko sajūsmu ir pauduši Liepājas volejbolisti, īpaši salavējot grīdas seguma kvalitāti. Arī volejbolam paredzētais inventārs ir jauns un kvalitatīvs, bet papildu ērtības rada iespēja ar speciāla mehānisma palīdzību pacelt basketbola grozus tādā leņķī, lai tie netraucētu citu sporta veidu nodarbībām.

Lielā sporta zāle aizņem lielāko daļu no policijas ēkas piektā korpusa, bet tā šeit nav vienīgā telpa, kas ir paredzēta sportošanai. Dodoties augšup pa kāpnēm, var nonākt divās nelielās zālītēs, kas izvietotas viena otrai blakus. Pirmajā no tām ir iekārtota trenažieru zāle, turklāt kādreizējā bobslejista Matīsa Zacmaņa vadībā tas tika veikts pietiekami profesionāli. Zāle gan nav pārāk plaša, un tiek lēsts, ka vienlaicīgi tajā varētu darboties kādi četri vai pieci atlēti. Savukārt blakus telpa tiek dēvēta par cīņas zāli. Paklājs tajā gan nav paredzēts klasiskajiem cīņu veidiem, tomēr ir pietiekami mīksts, lai krītot nesasitos, smej G.Ratnieks.

Abās otrā stāva zālēs ir izveidoti logi ar skatu uz lielo sporta zāli, tādējādi vismaz vienā no zālēm varētu izvietoties skatītāji, kuriem atsevišķas vietas nav paredzētas, bet ir plānotas. Nepieciešamības gadījumā laukuma galos dažus desmitus vietu līdzjutējiem varētu izveidot.

Dominē policisti un basketbolisti

Zāles saimnieki atzīst, ka, lai arī atsevišķu sporta veidu pārstāvjiem zāles izmantošana jau ir kļuvusi par ikdienu, par visiem simt procentiem tā vēl nav noslogota. Darbadienās gan problēmu neesot – rosība šeit sākas ap deviņiem rītā, bet beidzas pēc desmitiem vakarā, taču nedēļas nogalēs tā vēl joprojām ir patukša.

Kā jau visa kompleksa galvenajiem nomniekiem pienākas, priekšroka tiek dota policijas darbiniekiem, kuri gan nevar to izmantot, kad vien iegribas – dažādām struktūrām sportošanai ir noteikts konkrēts laiks. Nozīmīgu daļu laika šeit var sastapt Basketbola sporta skolas, kā arī “Liepājas vanagu” audzēkņus, turklāt groza bumbas gudrības apgūstošie bērni un jaunieši zālē ne tikai trenējas, bet arī aizvada sacensības, arī starptautiskus mačus. Zāli īrē teju desmit darba kolektīvu.

Atšķirībā no vairākām Liepājas sporta zālēm policistiem vismaz pagaidām nav iebildumu pret futbola spēlēšanu. Bieži vien mūsu pilsētā ir nācies saskarties ar sporta zāļu īpašnieku nevēlēšanos izīrēt telpas kājbumbas spēlētājiem, jo sporta veida specifikas dēļ rodas problēmas ar grīdas segumu un sienām. G.Ratnieks šos argumentus zina, bet ir nolēmis kādu gadu pavērot futbola ietekmi uz sporta zāli, un tikai gadījumā, ja uzturēšanas izdevumi pārsniegs ieņēmumus, futbolu šeit spēlēt varētu aizliegt.

Tā nu ir sanācis, ka divās no jaunākajām pilsētas sporta zālēm nav paredzētas skatītāju vietas. Skaidrs, ka ne Starptautiskajai jūrnieku arodbiedrībai, kas būvēja Jūrnieku centru, ne Iekšlietu ministrijai nav jādomā par pilsētas problēmām – šajā gadījumā par mūsdienīgu sporta zāli ar pietiekami daudz skatītāju vietām.

Tā, piemēram, policijas sporta zālē nākošā gada februārī un martā ir paredzēts aizvadīt divus basketbola turnīrus mazajiem. Tiek lolota ideja par Liepājas pilsētas un rajona militarizēto struktūru sacensību atjaunošanu. G.Ratnieks pastāstīja, ka tagad tiek plānots vienā zāles galā ierīkot 50 līdz 60 vietu skatītājiem, jo to klātbūtnē spēlēt taču ir interesantāk.

Tas gan ir tikai viens no plānotajiem uzlabojumiem. Pirmā stāva plašajā un neizmantotajā foajē ir doma uzstādīt jaunus trenažierus, otrā stāva foajē – izveidot kafejnīcu. Bez tam paredzēts ik pa pāris gadiem veikt kosmētisko remontu, lai vēlāk nebūtu nepieciešami lielāki remontdarbi.

Tādējādi, lai arī zāle ir gluži jauna, darāmā pietiek jau pašlaik. G.Ratnieks to skaidro kā vēlmi dzīvot ar skatu uz priekšu, cenšoties darīt visu, lai sportotājiem šeit būtu ērti.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”