Tajā viņš vaino kluba iepriekšējo sporta direktoru Kristianu Torresu, kā arī veltīja pārmetumus komandas bijušajam trenerim Marekam Zuntneram.

“Liepāja kā pilsēta man palikusi labā atmiņā, patīkami bija atrasties pie jūras, patīkami cilvēki un komanda. Liepājā un Latvijā man viss patika,” teica Baltkrievijas izlasē 26 spēles savulaik aizvadījušais Mihails Gordeičuks.

“Arī šobrīd “Liepāju” kā komandu vēl turu siltas atmiņās un novēlu klubam veiksmi un panākumus.”

“Taču skaidrs, ka man pašam “Liepājā” viss nesanāca, kā gribētos,” sacīja Gordeičuks, kurš 2021. gadā Kurzemes pilsētā ieradās ar Latvijas mērogiem ļoti spēcīgu CV (astoņkārtējs Baltkrievijas čempions, 2017. gada valsts labākais futbolists, kurš trīsreiz spēlējis Čempionu līgas grupu turnīrā).

“Mainījās treneri, mainījās apstākļi. Pagājušās sezonas sākumā komandu vadīja baltkrievu treneris Kirils Aļševskis, man bija līgums ar klubu un gājām uz priekšu. Taču tad iejaucās Kristians Torress, kurš kļuva par kluba sporta direktoru.”

“Daudzi futbolisti nevēlas par to runāt, baidās vai vienkārši negrib. Bet es laikam neklusēšu un pateikšu skaidri – uzskatu Torresu par ļoti sliktu cilvēku,” uzsvēra Gordeičuks.

Kristians Torress ir bijušais argentīniešu futbolists, kurš Virslīgā nospēlējis daudzas sezonas un savulaik ieguvis Latvijas pilsonību, kas pavēra viņam durvis uz dalību Latvijas izlasē, kurā viņš piedalījās septiņās spēlēs.

Torress karjeru noslēdza 2021. gadā un kļuva par “Liepājas” sporta direktoru, bet pēc aizvadītās sezonas sadarbība ar viņu esot pārtraukta.

“Kamēr Torress pats bija futbolists, mēs abi labi sapratāmies,” sacīja Gordeičuks.

“Kad viņš iegāja kluba vadības štābā, viņa izturēšanās mainījās, un man te jālieto konkrēts vārds – divkosība.

Ar mani viņš runāja un stāstīja vienu, bet citiem, kā izrādījās, pavisam ko citu, proti, ka es esot slikts futbolists un ka viņš nesaprot, kāpēc man vispār iedeva līgumu.”

“Atceros, ka pēc mana līguma parakstīšanās mēs satikāmies uz kafiju – es, Torress un kluba īpašnieks Oļegs Hramovs. Parunājām par kluba nākotni un sastāvu, tur man teica, cik labi, ka esmu palicis, un cik ļoti es noderēšu komandai. Skaistās runas, kā jau ierasts,” pasmīnēja Gordeičuks.

“Tad Hramovs aizgāja un mēs ar Torresu palikam divatā, un arī tad viņš, man acīs skatoties, lēja to pašu sīrupu, sak, Miša, es tev ticu, tavs līmenis mums ir vajadzīgs, paliec pie mums ilgāk. Man tas arī personīgi tomēr bija nozīmīgi, ka cilvēks ar mani pie kafijas tases tā parunājas, arī tad, kad īpašnieka nav blakus.

Tāpēc vēlāk bija vēl jo sāpīgāk dzirdēt, ka citas ausis sasniedza Torresa vārdi, ka viņš man netic, ka neredz manī līdera īpašības un ka vispār iestājas pret manu vietu komandā. Tāda vārdu un darbu nesakritība, atvainojiet, man ir kaut kas nesaprotams.”

“Skaidrs, ka tas notika Torresa dēļ. Viņš no manis jau treniņnometnē vēlējās tikt vaļā,” par savu atlaišanu teica baltkrievu futbolists.

“Centās, centās un beigās arī sanāca pārliecināt Hramovu. Te vēlos uzsvērt, ka pret Hramovu pašu man nekādu pretenziju nav – viņš klubā iegulda daudz naudas, tēmē uz panākumiem, un domāju, ka viņš ir laba persona, bet neesmu drošs, ka viņam apkārt ir pareizie cilvēki – te domāju to pašu Torresu, arī Mareku (Zuntneru), kurš bija treneru štābā.

Hramovs cenšas un liek galdā naudu, bet apkārt bija vajadzīgi cilvēki, kas vēlas to pašu, nevis vienkārši tērē viņa naudu.

Tāpēc par to, ka vairs neesmu Hramova klubā, viņu pašu nevainoju, tas bija acīmredzams Torresa nolūks – tikt vaļā no manis un trenera Aļševska.”

Arī Mareks Zuntners šobrīd vairs nav “Liepājas” komandā, jo nesen tika izziņota viņa pievienošanās “Audas” treneru kolektīvam.

Gordeičuks 2022. gada Virslīgas sezonā piedalījās “Liepājas” pirmajās 14 spēlēs, visās dodoties laukumā vismaz uz brīdi, un guva divus vārtus, taču 24. maija spēlē pret “Audu” negaidīti vairs nebija “Liepājas” pieteikumā un neatgriezās tajā arī vēlāk, pēc tam vasarā pārejot uz citu komandu.

Tie ir publiski zināmie fakti, taču publiski zināms nebija tas, ka Gordeičuks kopā “Liepāju” bija devies izbraukumā uz Rīgu arī uz 24. maija spēli pret “Audu”. Noskaņojies dalībai Virslīgas spēlē, Gordeičuks pēc izkāpšanas no autobusa saņēma vēsti, ka klubs vairs ar viņu nerēķinās un sastāvā vairs neiekļaus.

“Protams, tas bija pārsteigums, turklāt vēl tādā brīdī – tu brauc uz spēli uz citu pilsētu, bet mača vietā tev pasaka, ka vairs neesi komandā un ka jābrauc atpakaļ,” rokas noplātīja Gordeičuks.

“Varbūt kāds cits manā vietā to publiski nestāstītu, bet es nebaidos runāt atklāti, jo kas notika, tas notika, un neuzskatu to par normālu situāciju.”

Šeit der paskaidrot, ka profesionālajā futbolā nepietiek ar to vien, ka treneris/direktors/īpašnieks/menedžeris vairs nevēlas futbolistu redzēt savas komandas sastāvā.

Arī Gordeičuks vairs “Liepājas” spēļu pieteikumā netika iekļauts, bet viņa līgums ar klubu joprojām bija spēkā. Attiecīgi gan viņam joprojām bija pienākums ierasties uz komandas treniņiem, gan klubam bija jānodrošina futbolistam attiecīgs treniņprocess.

Nieka nedēļu pēc Gordeičuka “izbraukāšanās” pa Rīgu darbs oficiāli tika uzteikts arī Aļševskim un vietā uzreiz iecelts Tamazs Pertija, un, kad Pertija aizvadīja savu pirmo treniņu, uz to ieradās arī Gordeičuks.

“Man jau tas ir darbs – treniņu dienā nākt uz klubu,” teica baltkrievu futbolists. “Neviens man nekā nebija teicis vai paskaidrojis, kas tagad notiks ar manām līgumsaistībām, tad nu iegāju ģērbtuvēs un vaicāju Marekam, sak, ko man darīt?

Un tad viņš man, 32 gadus vecam futbolistam, pateica, ka es varētu padot bumbas laukumā pārējiem. Vai varat iztēloties tādu situāciju?

Komanda trenējas, bet man jāstāv laukuma malā un jāpadod bumbas. Protams, ka atteicos to darīt. Teicu: “Marek, kas te tagad notiek, kādas muļķības tu man te saki?” Pasauca Torresu, viņš atnāca un pateica, lai eju mājās, Hramovs vakarā ar mani sazināsies. Nu, kas tas par bardaku?”

Gordeičuks gan uzsvēra, ka šo sev apkaunojošo gadījumu nekādi nesaista ar jauno galveno treneri Pertiju: “Domāju, ka Pertija nemaz nezināja, ka viņam ir pieejams tāds futbolists sastāvā. Vai arī, ja zināja, tad viņam bija sastāstīts par mani vis kaut kas un tāpēc nerēķinājās ar mani. Domāju, ka citos apstākļos mēs ar Pertiju būtu normāli sastrādājušies.”

Tāpat arī baltkrievu futbolistam nebija nekādu iebildumu pret līguma pārtraukšanas legālo pusi. Kā viņš norādīja, tad šajā ziņā “Liepājas” vadība bija ļoti korekta un izpildīja visas finansiālās saistības, panākot abām pusēm pieņemamu iznākumu.

33 gadus vecais Gordeičuks, kurš šobrīd pārstāv Brestas “Dynamo”, izteicās, ka kopumā saglabā patīkamas atmiņas par “Liepājas” futbolistiem un pilsētu, kā arī Virslīgas futbolu.

“Karašausks, Ķigurs paliks atmiņā kā ļoti labi futbolisti, labu iespaidu atstāja arī Rīgas komandas, redzēju, ka ir cilvēki, kas vēlas attīstīt Latvijas futbolu, un tur ir labas lietas sakāmas.”