Viens no SK “Liepājas metalurgs” futbola komandas stabilākajiem šās sezonas pamatsastāva spēlētājiem ir Maksims Rafaļskis, kurš 21. jūlijā svinēs gada jubileju, kopš viņš spēlē Liepājā.

Intervijā Maksims pastāstīja par iekļaušanos metalurgu rindās, savu šās sezonas rezultativitāti, kā arī prognozēja mūsējo izredzes UEFA Eiropas līgā.

– Tu jau gandrīz gadu spēlē Liepājā, pastāsti, lūdzu, par savas pārcelšanās detaļām.

– Komandai “Rīga” radās finansiālas grūtības, spēlētājiem trīs mēnešus nemaksāja algu, un šādos gadījumos federācijas noteikumi paredz, ka futbolisti drīkst kļūt par brīvajiem aģentiem un meklēt jaunu klubu. Izmantoju šo nosacījumu, apsvēru metalurgu piedāvājumu un gandrīz uzreiz tam piekritu.

– Tobrīd tev līgumu piedāvāja tikai liepājnieki?

– Bija arī citi varianti, bet man uzreiz iepatikās gan līguma nosacījumi, gan, manuprāt, labākie treniņapstākļi Latvijā.

– Pērn tev uzreiz neizdevās iekļūt pamatsastāvā, bieži spēlēji dublieru komandā, vai šogad ar savu lomu klubā esi gandarīts?

– Pirms gada bija neliela nesaprašanās ar galveno treneri, bet šogad viss ir kārtībā.

– Šogad arī uzlabojusies tava rezultativitāte – pirms atnākšanas uz Liepāju tu 67 spēlēs virslīgā guvi trīs vārtus, bet šās sezonas 18 mačos sāncenšu vārtsargus esi pārspējis sešas reizes. Kas ietekmēja šādas pārvērtības?

– Vienkārši komandas biedri palīdz izcelties uzbrukumā. Klubā jūtos ļoti labi, treniņos viss izdodas, ir pārliecība par saviem spēkiem, palīdzēja arī pirmajā virslīgas spēlē gūtie vārti, un viss attīstās pa augšupejošu līkni.

– Šogad atkal saņēmi uzaicinājumu uz Latvijas valstsvienības treniņnometni, vai tas nozīmē, ka Aleksandrs Starkovs ar tevi rēķinās kā ar izlases spēlētāju?

– Ceru, ka jā. Augustā izlase atkal sanāks kopā, un nedrīkst nolaist rokas, jādemonstrē savas labākās īpašības, un es arī cenšos spēlēt par visiem simts procentiem.

– Pērn FK “Rīga” sastāvā jau spēlēji eirokausos, līdz ar to šogad UEFA turnīros nedebitēsi, bet ar kādām izjūtām gaidi pirmo maču pret Tbilisi “Dinamo”?

– Starptautiskie mači vienmēr ir īpaši, jo šo spēļu dēļ futbolisti cīnās nacionālajā čempionātā, lai parādītu Eiropai, cik labi prot spēlēt. Mums eirokausos ir jādemonstrē labākais sniegums, lai iekļūtu nākamajā kārtā.

– Tu šā gada treniņnometnē jau spēlēji pret “Dinamo”. Kāds ir tavs iespaids par šo komandu?

– Principā par pretinieku var teikt – nekas īpašs, bet tā bija tikai pirmssezonas spēle. Kopš tā laika esam kļuvuši spēcīgāki, un domāju, ka mums ir labas izredzes uzvarēt vismaz savā laukumā. Jo vairāk tādēļ, ka mājas spēlēs līdzjutēji mūs vienmēr lieliski atbalsta.

– Pastāsti par savu karjeru pirms 2005. gada, kad sāki spēlēt FK “Rīga”.

– Esmu “Skonto” futbola skolas audzēknis, spēlēju skontiešu dublieru sastāvā, aizvadīju arī vienu Latvijas kausa izcīņas maču “Skonto” meistarkomandā. Bet līgumu man nepiedāvāja, un nācās meklēt jaunu klubu, tāpēc pievienojos FK “Rīga”, kad to trenēja Ēriks Grigjans.

– Un jau pirmajā sezonā iekļuvi FK “Rīga” sākumsastāvā?

– Jā, turklāt, ja nemaldos, mana debijas spēle 2005. gadā bija tieši pret metalurgiem.

– Ar liepājniekiem tev līgums ir spēkā līdz nākamās sezonas beigām, tāpēc ir pāragri jautāt par nākotnes plāniem, bet varbūt vari vismaz raksturot savas ambīcijas futbolā.

– Pašlaik manas prioritātes ir spēlēt “Metalurgā“, kur man ir izdevušās līdz šim labākās spēles, un apliecināt sevi izlasē.

– Kas īsti notika spēlē pret “Tranzītu”?

– Neizmantojām savas iespējas uzbrukumā gan pie 0:0, gan pie 0:1, bet aizsardzībā atslābinājāmies, un pretuzbrukumā ielaidām vārtus. Tāpēc jo vairāk gaidām UEFA spēles, lai šis nepatīkamais mačs aizmirstos.

– Vai šī neveiksme zaudēto trīs punktu dēļ jūs iespaidos negatīvi vai arī liks jums kļūt niknākiem?

– Kļūsim sportiski niknāki, lai gan zaudēt trīs punktus pastarītim ir nepiedodami. Domāju gan, ka virslīgas svarīgākās spēles mūs vēl tikai gaida sezonas izskaņā.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Par vienu no savas karjeras labākajām spēlēm Maksims Rafaļskis uzskata cīņu pret FK “Ventspils”, kurā metalurgu pussargs izcēlās ar svarīgu vārtu guvumu.