liepajniekiem.lv
Aukstuma izjūta
Pats spēlētājs tikai daļēji piekrīt tam, ka 2023. gads bijis labākais viņa karjerā, uzskatot, ka bijušas arī citas teicamas sezonas.
“Man liekas, ka man arī pagājušais gads bija diezgan labs. Arī tas, kad devos uz Franciju,” spriež Jānis, kurš starpsezonas brīvdienas pavada Dubaijā, bet decembra pirmajā pusē Polijā piedalījās kalnu ekspedīcijā, ko vadīja holandiešu motivētājs un ekstrēmo sporta veidu pārstāvis Vims Hofs, kas pasaulē plaši pazīstams ar spēju izturēt lielu aukstumu.
“Viņam ir savas elpošanas tehnikas, viņš ciena aukstuma terapijas un ekstrēmus pārgājienus kalnos un sniegā. Lai tiktu uz futbola laureātu apbalvošanu, man nācās ātrāk aizbraukt mājās un neizdevās izbaudīt gājienu uz ūdenskritumu, bet arī bez tā man bija ļoti patīkama un ekstrēma pieredze. Iepazinu daudz interesantu cilvēku, piedalījos pozitīvās grupu nodarbībās un savu spēju pārbaudēs.
Priekšdienām guvu atziņu par to, cik lielā mērā elpošana var mainīt noskaņojumu un labsajūtu,”
šo pašizaugsmes piedzīvojumu atceras futbolists.
Ikaunieks gada izskaņas lielo balvu ražu skaidro ar komandu sporta veidu mantru – “RFS” bija uzbūvēta par labu komandu, un arī viņam pašam izdevies aizvadīt samērā labu sezonu.
Viens no Latvijas vadošajiem futbola apskatniekiem Edmunds Novickis atzīstas, ka balsojumā par Latvijas gada labāko futbolistu devis priekšroku citam Liepājas futbola audzēknim Kristeram Toberam, kurš spēlē par Latvijas virslīgu augstāka ranga čempionātā Šveicē.
“Jebkurā gadījumā Jānis ir mūsu futbola zvaigzne.
Īpaši vēlos izcelt viņa spēli Latvijas izlasē. Viņš laukumā izceļas ar savu sniegumu, ar savu briedumu, pieredzi, aukstasinību. Parasti, kad izvēlamies gada labākos futbolistus, skatāmies uz futbolista pārstāvēto līgu. Jāņa gadījumā tā ir virslīga, uz kuru skatos ar šķību aci, jo vēlos, lai mūsu labākie futbolisti brauc uz ārzemēm.
Tomēr jāņem vērā, ka viņš izlasei dod papildu vērtību. Ar viņu un bez viņa laukumā tās ir divas dažādas komandas.”
Briesmīgais sākums
Arī Jāņa sniegums Rīgas futbola kluba “RFS” rindās bija augstvērtīgs.
Šis klubs rudenī teju brīnumainā veidā virslīgas finiša taisnē apsteidza “Rigu”, un tajā vislielākie nopelni bija tieši J. Ikauniekam.
Tiesa, 2023. gada sākums neliecināja par triumfālu rudeni, domā E. Novickis: “Sezonas pirmā puse nebija plūstoša. Jānim bumba nelidoja vārtos. Ja nemaldos, sezonas pirmajā pusē viņš iesita tikai vienus vārtus. Turklāt savainojums viņu izsita no ierindas uz vairāk nekā desmit virslīgas kārtām, kas nebūt nav īss posms.”
Viktors Dobrecovs, kura trenētajā futbola klubā “Liepāja” Jancis 2014. gada sezonā pa īstam uzmirdzēja Latvijas futbolā, ir dzirdējis, ka pēc briesmīgā gada sākuma Jānis izlasē spēlējis par spīti savainojumiem:
“Mēdz teikt, ka izlases dēļ sportisti nav gatavi mirt, bet, cik es zinu, Jānis bija gatavs doties laukumā izlases kreklā pēc pretsāpju zāļu injekcijām.”
Atverot banālo citātu vārdnīcu, pirmais acīs iekrītošais frazeoloģisms ir: cāļus skaita rudenī.
Sezonas otrajā pusē Jānis pēc traumas izdziedēšanas bija neapstrīdams savas komandas vilcējspēks, neapšaubāms čempionāta labākais spēlētājs, turklāt uz daudzu tiešām augsta līmeņa ārzemju futbolistu fona.
Kad Ikaunieks sāka bombardēt, vidēji spēlē viņš guva vienus vārtus, dalīja rezultatīvas piespēles, bet paša nopelnītā un iesistā pendele pēdējā kārtā ļāva piepildīt virslīgas zelta medaļu sapni.
Ārzemju izsalkums
“Izcils futbolists, kurš vienmēr zina, ko darīt ar bumbu. Šogad vairāk nekā iepriekšējos gados acīs iekrita viņa rezultatīvā spēle, sitot ar galvu. Viņa prasme piespēlēt, realizēt brīvsitienu vai tālsitienu, viņa tehniskā kreisā kāja ir pašsaprotami futbola lielumi,” radošo spēlētāju vērtē Edmunds.
“Liels individuālā snieguma pienesums komandas panākumos,” pauž Viktors Dobrecovs.
Jānim ir jau 28 gadi, ko futbola sabiedrībā mēdz vērtēt divējādi. Gan kā brieduma un meistarības virsotnes posmu, gan kā karjeras otrās puses jeb norieta sākumu.
V. Dobrecovs cer, ka pussargs savu labāko sezonu vēl nav aizvadījis: “Virslīgas līmeni Jānis ir pāraudzis. Redzams, ka viņš normāli uztver spēlēšanu mačos, kur ir augstāka intensitāte un augstāks sāncenšu meistarības līmenis.
Man ļoti gribētos, lai Jānis vēl uzspēlē ārzemēs. Redzu, ka ķermeņa valoda un psiholoģiskā pārliecība viņam ir vajadzīgajā līmenī.”
“Ikauniekam karjerā noteikti bijuši brīži, kad viņš vai nu pārāk viegli padevies leģionāra maizē, kad viņš nav realizējis savu potenciālu, varbūt kaut kad sevi pažēlojis reizēs, kad traumas izsitušas no ierindas,” spriež E. Novickis.
Vienlaikus viņš novērojis Ikaunieka transformāciju vecumā, kad daudzi spēlētāji beidzot pa īstam apzinās – karjera nebūs mūžīga: “Man ir sajūta, ka viņš sācis mazāk sevi žēlot, ka apzinās – dzelzs jākaļ tagad.
Uzskatu, ka šogad viņš ļoti labi izmantoja savu potenciālu. Ka pielika cīņassparā un pašatdevē, bija vīrišķīgāks, nebaidījās no smagākām divcīņām. Protams, augusi arī aukstasinība, jo izlasē viņš pieradis spēlēt pret zvaigznēm, un respekts pret tām ir zudis.
Rezumējot – šobrīd viņš rāda savu labāko futbolu.”
Žurnālists šogad arī novēroja, ka Jānis sācis futbolu vairāk analizēt un sadzirdējis viņu runājam trenera balsī.
“Varbūt šeit meklējama atbilde, kāpēc īsti neizdevās iepriekšējie mēģinājumi pierādīt sevi ārzemēs. Tās ir tikai manas spekulācijas, bet varbūt viņš bija bērnišķīgāks, drusku plivinājās, drusku samierinājās ar atalgojumu. Manuprāt, viņš ne vienmēr tiecās uz maksimumu un ne vienmēr bija gatavs ziedot veselību, pasēdēt rezervē un pierādīt sevi treniņos.”
Lai arī daudzas pazīmes liecina par kreatīvā pussarga briedumu, Novickim pagaidām joprojām ir atklāts jautājums, vai Jānis vēl var restartēt savu leģionāra karjeru. It sevišķi ņemot vērā to, ka “RFS” kļuva par virslīgas čempionu un klubam ir labas izredzes pārvarēt eirokausu kvalifikāciju.
Tomēr gan viņš, gan V. Dobrecovs novēl, lai Ikauniekam pēdējo reizi un tā pa īstam izdotos apmierināt savas leģionāra ambīcijas.
Vai viņam pašam tādas vēl ir?
“Ja būs iespēja, ja būs labs piedāvājums, ja klubi vienosies, tad es labprāt pārbaudītu savas prasmes, sevi kādā diezgan laba līmeņa ārzemju klubā un līgā,” Ikaunieks atzīst, ka viņam netrūkst vēlmes pierādīt sevi ārpus Latvijas robežām.
Vizītkarte
Jānis Ikaunieks
- Dzimis 1995. gada 16. februārī Kuldīgā.
- Jau agrā vecumā kopā ar vecāko brāli Dāvi pārcēlās uz “Liepājas metalurga” jaunatnes futbola sistēmu. Vēlāk uz dzīvi Liepājā pārcēlās arī viņu vecāki un māsa.
- Jaunizveidotā futbola kluba “Liepāja” rindās kļuva par 2014. gada sezonas lielāko atklājumu.
- Nākamajā gadā kļuva par pirmo latvieti Francijas čempionātā, kas ir viena no piecām spēcīgākajām Eiropas līgām.
- Spēlējis arī Grieķijas, Norvēģijas un Somijas klubos.
- Jau kopš jaunības komandām uzskatīts par savas paaudzes tehniskāko un meistarīgāko futbolistu.
- Latvijas izlases līderis. Valstsvienībā aizvadījis 54 spēles, kurās guvis 12 vārtus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
