Latvijas futbolā pēdējā laikā ir aktuāli trīs nozīmīgi jautājumi, kuros var saskatīt arī kājbumbas sabiedrības politiskās cīņas pazīmes. Svarīgākais no tiem ir par leģionāru skaita palielināšanu virslīgas spēlēs jau no nākamās sezonas. Futbola klubs “Liepāja” lielākajā daļā šo aktuālo jautājumu izvēlas neitrālu pozīciju.

Pirmais aktuālais jautājums ir leģionāru limita palielināšana. Pirmdien Latvijas Futbola federācija nobalsoja par tā saucamo 8+3 variantu, kas nozīmē, ka turpmāk Latvijas virslīgā vienlaikus laukumā drīkstēs atrasties 8 leģionāri un 3 Latvijā sagatavoti spēlētāji.

Šāds lēmums tiek pamatots ar iespēju piesaistīt lielāku skaitu laba līmeņa leģionāru, kas paaugstinātu pašmāju čempionāta līmeni un Latvijas klubu konkurētspēju UEFA turnīros. Iespēja trenēties kopā ar kvalitatīvākiem futbolistiem varētu sekmēt arī vietējo futbolistu progresu. Turklāt šāds lēmums varētu samazināt šobrīd reizēm neadekvāti augstās Latvijas futbolistu algas.

Kritiķi norāda, ka šis lēmums drīzāk kaitēs Latvijas futbolam, jo samazināsies vietējo futbolistu spēles laiks.

Futbola kluba “Liepāja” direktors Dāvids Jansons saka, ka klubs atbalstīja iepriekš pieņemto lēmumu šajā jautājumā: “Pirms gada lēmām, ka pakāpeniski palielinām leģionāru skaitu – nākamgad būtu spēkā shēma 6+5, bet aiznākamgad – 7+4. Iepriekšējās pārmaiņas attiecās uz nākamajiem trim gadiem, un mēs strādājām saskaņā ar to. Tagad atkal ir pārmaiņas.

Gribas stabilitāti un konkrētību, tāpēc bijām par to, ka paliekam pie sistēmas, par kuru ilgi diskutējām pirms gada. Varbūt pēc gada mēs atkal spriedīsim par nepieciešamām izmaiņām.”

Tāpat Latvijas futbola dienaskārtībā ir jautājums par dublieru turnīra izslēgšanu no Latvijas pieaugušo čempionāta. Tikai šogad ieviestā sistēma paredzēja, ka jau nākamajā sezonā vienas līgas vienā grupā kopā spēlētu pirmās līgas vadošās komandas un spēcīgākie dublieru kolektīvi.

FK “Liepāja” direktors uzskata, ka sistēma ar pirmās līgas A un B grupām bijis sekmīgs risinājums, jo palīdzētu uzlabot gan turnīra sportisko, gan organizatorisko līmeni: “Šis ir tas pats stāsts – pirms gada nobalsoja par vienu variantu, tagad par citu. Un kas notiks aprīlī pēc LFF prezidenta vēlēšanām? Ja būs skaidrība par nākamajiem trīs gadiem, tad varbūt būs kārtība ne tikai virslīgā un pirmajā līgā, bet visā futbolā. Pēdējos divos gados katrs kaut ko plēš uz savu pusi.”

Pagājušajā nedēļā LFF 69 biedri pieprasīja organizācijas prezidenta Kaspara Gorkša demisiju. No deviņiem virslīgas klubiem Gorkša demisijas vēstuli neparakstīja kādreizējā aizsarga pēdējie divi pārstāvētie klubi “Liepāja” un “Riga”, lai gan šāds piedāvājums bija, atzīst D. Jansons: “Mūsu kluba prezidents saka – ja būtu, ko likt Kaspara Gorkša vietā, tad varētu domāt, bet tagad mēs nepiekrītam nostājai, ka viss ir slikti un tāpēc Gorkšs ir jāatlaiž.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2.oktobra numurā.

#kvards-20191002-06#