Latvijas Futbola federācijas Disciplinārā komisija vakar nolēma sodīt gan “Liepājas metalurga” futbolistu Maksimu Rafaļski, gan ventspilnieku Zurabu Mentešašvili. Kā zināms, pēc 30. aprīļa spēles starp “Ventspili” un “Liepājas metalurgu” Z. Mentešašvili uzbruka M. Rafaļskim, viņu žņaudzot un izsakot draudus.

Iepazīstoties ar abu konfliktā iesaistīto futbolistu rakstiskiem (Rafaļskis) un mutiskiem (Mentešašvili) paskaidrojumiem, Disciplinārā komisija konstatēja “spēlētāju abpusējo vainu – provocējošu M. Rafaļska rīcību spēles laikā un neadekvātu, agresīvu Z. Mentešašvili darbību pēc spēles”. Abi futbolisti brīdināti, taču atšķiras piešķirtais naudassoda apmērs – Rafaļskim tie ir 100 latu, bet Mentešašvili – 200 latu. Sodot liepājnieku, minēts Disciplinārā reglamenta pielikuma 15. punkts un 18.2. punkts, bet ventspilnieku – 15. un 18.4. punkts.

15. punkts nosaka, ka federācijas Disciplinārajai komisijai ir tiesības pielietot speciālas sankcijas atsevišķu pārkāpumu gadījumos, kuri nav iekļauti reglamentā. Savukārt 18.2. un 18.4. punkti ir nepārprotami. Par 18.2. punkta (par provokāciju, kas var izsaukt atbildes reakciju) pārkāpumu pienākas vienas spēles diskvalifikācija un 50 latu naudassods, bet 18.4. punkts (par aizvainojošu, nepieklājīgu vārdu, izteicienu vai žestu lietošanu) nosaka diskvalifikāciju uz 2 spēlēm un 100 latu naudassodu.

Rafaļskim piespriesto sodu ir grūti komentēt, jo, ja jau komisija viņa rīcību ir novērtējusi kā klaji provocējošu, tad nav saprotams, kādēļ viņš nav sodīts konkrēti pēc reglamentā minētā punkta. Bet pilnīgs absurds ir Mentešašvili piespriestais sods. Iznāk, ka futbolists var fiziski uzbrukt pretiniekam un atpirkties ar 200 latiem? Varbūt tas ir tāpēc, ka reglamentā nav paredzēts tāds spēka paņēmiens kā žņaugšana. Vēl jo dīvaināk ir tas, ka 18.5. punkts skaidri nosaka: par sitienu pretiniekam vai par izteiktiem draudiem pretiniekam pienākas 3 spēļu diskvalifikācija un 150 latu naudassods. Bet varbūt šie noteikumi darbojas tikai līdz tiesneša beigu svilpei un neattiecas uz gadījumu, ja kāds nogaida savu upuri sacensību vietas ģērbtuvēs?

Ints Grasis,
“Kurzemes Vārds”