Intervija ar Liepājas Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļas vadītāju Agnesi Lejnieci.

– Kāpēc bija vajadzīga “Drošības skola senioriem”?

– Jau vairāk nekā piecus gadus ikdienā strādājam ar senioriem un viņiem organizējam dažādas mācību aktivitātes.

Gadu gaitā ir novērots, ka drošības aspekts viņiem ir ļoti būtisks un daudzas lietas ir neskaidras. It īpaši pēdējā gada laikā aktuāli ir visi jautājumi, ka saistīti ar telefonkrāpniekiem, fizisko drošību mājās un kiberdrošību.

Autovadītājiem šobrīd ir uztraukums, vai viņu iegūtie dati no CSDD netiks izmantoti ļaunprātīgi un viņiem nav lielāks risks kļūt par krāpnieku upuriem.

Kā arī seniori nezina, ko darīt, ja tiešām iekrīt krāpnieku lamatās.

Jautājumu daudz, bet atbilžu maz, un reizēm arī tās tiek iegūtas no nedrošiem avotiem.

Programmu veidojam kopā ar Latvijas Bankas Naudas skolu un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldi ar mērķi pilnveidot senioru zināšanas par personīgo, īpašuma un finanšu drošību, kā arī stiprināt senioru spēju atpazīt un novērst dažādus apdraudējumus.

Nodarbības nebūs lekcijas tipa. Bet aktīva darbošanās – lomu spēles, situāciju analīzes, spēļošana, diskusijas un aktuālās statistikas izpēte un analīze.

– Kāpēc fokuss ir tieši uz senioriem? Kas liecina, ka viņiem šāds atbalsts ir vajadzīgs?

– Seniori bieži kļūst par krāpnieku upuriem, satraucoša ir statistika par telefonkrāpniecību. 2025. gadā Valsts policija reģistrēja 6479 gadījumus, kas veidoja aptuveni 55% no visiem reģistrētajiem krāpšanas gadījumiem.

Šādās krāpšanās iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Lielākā daļa telefonkrāpšanas upuru bija vecāki par 60 gadiem, īpaši cilvēki 70–90 gadu vecumā.

Arī individuāli runājot ar senioriem, viņi atzīst, ka ne vienmēr spēj atpazīt, kad zvana krāpnieki, bet kad, piemēram, ārstniecības iestādes vai tuvinieki.

Kā arī viņiem trūkst zināšanu, kā pareizi rīkoties, kad saņem kādu e-pastu par rēķinu apmaksu vai maksāšanu ar bankas karti.

Seniori vēlas būt zinoši, lai var pasargāt sevi un savējos.

Nevēlas būt nevienam par apgrūtinājumu un negrib iekrist krāpnieku lamatās. Tāpat interesē aktuālais par budžeta plānošanu, kā iekrāt, gudri plānot un nosargāt savu naudu.

– Kāda ir interese par programmu? Vai “Drošības skolu senioriem” plānots turpināt?

– Interese ir pārsteidzoši liela, grupu nokomplektējām nepilnas dienas laikā.

Šī būs pilotprogramma, un sākumā piedāvājām iespēju to apmeklēt Senioru izaugsmes akadēmijas absolventiem, jo viņi ļoti vēlas turpināt mācīties. Dosim iespēju viņiem pirmajiem to izmēģināt.

20 vietas grupā ir tāpēc, ka tas ir optimāls grupas lielums, arī mācību klases nav paredzētas lielākam dalībnieku skaitam.

Pirmā grupa mācīsies līdz decembra vidum, pēc tam viņiem būs dots uzdevums izglītot citus seniorus.

Februārī tiksimies ar viņiem atkal, lai uzzinātu, kā ir veicies, izvērtēsim programmas saturu un, ja būs vēlme, martā aicināsim jaunu grupu mācīties.

– Viens no programmas mērķiem ir veidot senioru drošības vēstniekus. Ko praktiski nozīmēs būt drošības vēstniekam?

– Jā, tāds ir plāns. Vēlamies, lai viņi iegūtās zināšanas un prasmes nodod tālāk citiem senioriem. Tā teikt, vienaudžu izglītotāji – seniors senioram.

Programmas laikā viņiem būs iespēja tikties ar drošības jomas ekspertiem, uzzināt aktuālāko informāciju, analizēt situācijas, apgūt krāpnieku stratēģijas. Pēc programmas apguves vēlamies, lai viņi palīdz arī citiem senioriem un dalās ar informāciju.

Protams, daudz kas atkarīgs no paša seniora un savstarpējām attiecībām.

Domāju, ja seniors ir vietējās kopienas līderis, tad viņā ieklausās, uzticas un seko viņa piemēram. Tāpat arī, ja tas ir labs draugs, kurš iepriekš nav pievīlis vai melojis, viņam uzticas un ieklausās.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.