Krājējiem tas parasti nozīmē labākas iespējas nopelnīt no termiņnoguldījumiem un citiem procentus nesošiem uzkrājumiem, palīdzot mazināt inflācijas ietekmi uz naudas vērtību.

Savukārt aizņēmējiem ar mainīgas procentu likmes kredītiem finansējuma izmaksas var saglabāties paaugstinātas.

Jāatceras, ka EURIBOR (eiro starpbanku piedāvātā likme, par kuru eirozonas bankas piedāvā aizdot līdzekļus eiro citām eirozonas bankām) atspoguļo ne tikai ECB šodienas lēmumus, bet arī tirgus gaidas par nākotni, tādēļ

daļa izmaiņu kredītu maksājumos var parādīties vēl pirms nākamajām ECB sanāksmēm.

Lai gan inflācija pēdējos mēnešos bijusi nedaudz zemāka par gaidīto, eiro zonas ekonomika saglabājusies noturīga.

Vienlaikus ECB prognozē, ka enerģijas cenu ietekmē inflācija virs 2% mērķa līmeņa saglabāsies ilgāk, nekā iepriekš paredzēts. Tāpēc Centrālā banka izvēlējusies rīkoties jau tagad, lai nepieļautu plašāku un noturīgāku cenu kāpumu.

Naftas un dabasgāzes cenu kāpumu iedzīvotāji vispirms izjūt degvielas, elektrības un apkures izmaksās.

Taču enerģija ir nepieciešama gandrīz visās nozarēs, tāpēc ilgstoši augstas cenas palielina uzņēmumu izmaksas un ar laiku var sadārdzināt arī citas preces un pakalpojumus.

ECB pagaidām neredz izteiktu enerģijas cenu ietekmi uz plašāku cenu loku, tomēr uzskata, ka tā var kļūt izteiktāka no 2026. gada beigām un sasniegt maksimumu 2027. gada pirmajā pusē.

Jo ilgāk enerģijas cenas saglabājas augstas, jo lielāka iespēja, ka uzņēmumi pārskatīs cenas, bet darbinieki prasīs lielāku atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzību.

ECB saglabājusi 2026. gada inflācijas prognozi 3% līmenī. Savukārt 2027. gada prognoze paaugstināta no 2,3% līdz 2,5%, bet 2028. gada prognoze – no 2% līdz 2,1%.

Nedaudz paaugstinātas arī pamatinflācijas prognozes,

kas liecina par bažām, ka enerģijas cenu ietekme varētu izplatīties plašāk ekonomikā.

Vienlaikus uzlabotas izaugsmes prognozes. ECB sagaida, ka eiro zonas ekonomika 2026. gadā augs par 0,9%, bet 2027. gadā par 1,4%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 0,8% un 1,2%.

Spēcīgāka ekonomika ļauj ECB vairāk koncentrēties uz inflācijas ierobežošanu.

Nākamie lēmumi būs atkarīgi no datiem. Ja enerģijas cenas mazināsies, nepieciešamība celt likmes var samazināties. Savukārt augstu enerģijas cenu un spēcīga inflācijas spiediena gadījumā likmes var tikt paaugstinātas vēl vairāk.

Pēc septembra lēmuma finanšu tirgi iecenoja vēl trīs likmju paaugstinājumus, depozīta likmei līdz 2027. gada vasarai sasniedzot 3,25%.

Tās ir tirgus gaidas, nevis ECB solījums.

Šīs gaidas ir svarīgas arī Latvijas kredītņēmējiem, jo tās būtiski ietekmē EURIBOR, kuram ir piesaistītas daudzu mājokļu un citu kredītu procentu likmes.

Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs