Trešdiena, 26. februāris Mētra, Evelīna, Aurēlija

Aivars Žvagulis: Nav jākautrējas lūgt palīdzību!

Aivars Žvagulis: Nav jākautrējas lūgt palīdzību!
Foto: Publicitātes
06.10.2016 07:30

liepajniekiem.lv

Diemžēl nav tādas institūcijas, kas  pilsētā veiktu pilnīgi visu vientuļo veco vai slimo iedzīvotāju uzskaiti. Ejam pie cilvēkiem, apsekojam viņu apstākļus tad, kad saņemam informāciju, ka kādam varētu būt nepieciešama palīdzība.

Birojs ”Aprūpe mājās” ir Sociālā dienesta struktūrvienība. Sistēma ir ļoti sarežģīta. Informāciju saņemam gan no Sociālā dienesta darbiniekiem, sākot ar klientu konsultantu, turpinot ar Sociālo pakalpojumu daļu un Ģimenes atbalsta daļu.

Vēl ar palīdzības sniegšanu nodarbojas Veco ļaužu māja un Sociālās dzīvojamās mājas. Mums primārais ir aprūpes procesa organizēšana. Mēnesī mūsu pakalpojumu saņem 425 līdz 430 cilvēku. Pagājušajā gadā esam 585 cilvēciņiem snieguši aprūpes pakalpojumus.

Ja cilvēks atbilst pilsētas domes Saistošo noteikumu kritērijiem, ka viņam nepieciešama palīdzība, mēs organizējam palīdzību. Aprūpētāju – gan štata, gan individuālo – mums ir ap 300.

Informāciju par to, ka kādam nepieciešama palīdzība vai aprūpe, saņemam pa dažādiem kanāliem – gan no Sociālā dienesta, gan paša potenciālā klienta, ka viņam nepieciešama palīdzība. Informāciju saņemam arī no cilvēka, kam nepieciešama palīdzība radiniekiem, kaimiņiem. Tāpat par problēmām ziņo māju apsaimniekotāji un Pašvaldības policija.

Informāciju mums sniedz dažādas organizācijas, kurās cilvēks, kam vajadzīga palīdzība, iesaistījies – draudzēm, nevalstiskajām organizācijām utt. Ļoti bieži informāciju mums sniedz ģimenes ārsti, tas, varētu pat teikt, ir informācijas gūšanas mugurkauls. Jo viņi vislabāk redz situāciju. Tāpat mums laba sadarbība ar slimnīcas sociālo darbinieku.

Praksē nereti ir gadījumi, kad zvana no draudzes un stāsta, ka kāds no draudzes locekļiem ilgāku laiku nav redzēts. Vai arī piezvana sieviete, kura satraukusies, ka draudzene neatbild uz telefona zvaniem. Ja tāds signāls mums ienāk, mēs noteikti reaģējam un braucam skatīties.

Vienalga, vai informāciju esam saņēmuši rakstiski, vai tā sniegta telefoniski, visu fiksējam, dodamies uz norādīto adresi un skatāmies, ar ko un kā varam līdzēt.

Lai saņemtu aprūpi no pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, kritēriji ir sekojoši: persona, kurai nepieciešama palīdzība, nav noslēgusi uzturlīgumu, tai nav likumīgu apgādnieku, kā arī, ja ienākumi nepārsniedz 340 eiro mēnesī. Ja ar šo cilvēku – vecu vai slimu, kam nepieciešama aprūpe, kopā ir kāds ģimenes loceklis, kurš nevar nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi, tad ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz šos 340 eiro. Tie ir galvenie kritēriji.

Pārējos gadījumos mēs sniedzam konsultācijas. Pieņemam ikvienu, skaidrojam, kā iziet no situācijas un kur meklēt palīdzību. Taču, ka situācija nav atbilstoša noteiktajiem kritērijiem, tuviniekiem pašiem jāmeklē aprūpētājs un jāmaksā par tā pakalpojumiem.

Tie cilvēki, kuri ir nonākuši mūsu aprūpē, noteikti tiek pieskatīti un aprūpēti! Praktiski līdz pēdējai stundiņai. Ja aprūpējamā stāvoklis ir tik smags, ka vairs mājās nav aprūpējams, sadarbībā ar Sociālo dienestu šādu cilvēku kārtojam vai nu īslaicīgajās sociālajās gultās vai pansionātā.

Protams, daudzi vientuļie vecie cilvēki mirst mājās. Taču viņi ir aprūpētāju pieskatīti. Pieņemot aprūpi, tiek noteikts, cik bieži aprūpējamais jāapmeklē, kādā līmenī jāpieskata.

Katrs gadījums ir individuāls. Smagākos gadījumos, kur jāpalīdz vairāk, aprūpētājs klientu apmeklē ik darba dienu. Ir gadījumi, kad aprūpētājs pie aprūpējamā ierodas un tam palīdz minimums reizi vai pāris reizes nedēļā.

Turklāt ikviens aprūpējamais ir nodrošināts ar sakariem, Ja kas atgadās, mēs nekavējoties saņemam par to signālu. Parasti šādās situācijās, kad aprūpējamam pasliktinājusies veselība, paspējam izsaukt mediķus.

Kā pakalpojumu var piedāvāt Drošības pogas pakalpojumu, kad cilvēkam ir iespēja izsaukt palīdzību 5 minūšu laikā

Kā palīdzēt tiem, kuri ir vientuļi, par kuriem neviens nerūpējas? Pirmais, pasliktinoties veselībai, šim cilvēkam nevajadzētu kautrēties lūgt palīdzību. Vai nu taisnā ceļā sazināties ar mums, vai arī kaut kaimiņus vai mājas vecāko informēt. Jo kāds no kaimiņiem noteikti par to, ka cilvēkam nepieciešama palīdzība, mums paziņos.

Citu neko izdomāt nevar. Pilsēta ir liela, iedzīvotāju daudz. Mēs jau tā lielu apjomu darba veicam. Bet, ja nav pienācis signāls, mēs jau nezinām, ka ir vēl kāds, kam nepieciešama palīdzība.

Galvenais: cilvēkam nav jākautrējas lūgt palīdzību! Un līdzcilvēkiem būtu vēlams būt mazliet atsaucīgākiem. Sevišķi daudzdzīvokļu mājās.

Aivars Žvagulis, biroja ”Aprūpe mājās” vadītājs

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli