Trešdiena, 10. augusts Inuta, Brencis, Audris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Aktuāls jautājums: Kā šogad veicas ar ēku siltināšanu?

Energoresursu cenas rudenī kāps, tāpēc daudzi domā par risinājumiem, lai samazinātu energopatēriņu. Viens no tiem ir ēku siltināšana, kas iepriekš Liepājā bija populāra, jo varēja saņemt arī līdzfinansējumu, bet līdz ar vispārējo cenu celšanos šogad problēmas sagādā arī siltināšanas izmaksas.

04.07.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Ita Cērmane, SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāve

Šobrīd renovācijas darbi ar “Altum” finansiālo atbalstu turpinās deviņās SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) pārvaldīšanā esošajās mājās.

Siltināmo ēku skaits ir mazāks nekā iepriekšējos gados, jo paaugstinājušās būvniecības izmaksas. Projektu realizācija vairākos objektos ir apturēta būvniecības izmaksu pieauguma dēļ.

Vai nu būvnieks atsakās slēgt līgumu pieaugušo izmaksu dēļ, vai arī iepirkums pārtraukts, jo mājai izmaksas ir pārāk augstas.

Proti, kredīta maksājumu dzīvokļu īpašnieki atzīst par tik augstu, ka viņi nevēlas uzņemties kredīta saistības un nobalso pret renovācijas darbu uzsākšanu.

Vidējais būvniecības izmaksu pieaugums ir 30–40%. Piemēram, cenas no pērnā gada novembra līdz šā gada aprīlim vien metāla izstrādājumiem pieauga par 200–300%, logiem tie ir 40–50%, siltumizolācijai – 15–25%.

Vairāki materiālu izplatītāji būvdarbu veicējiem nosūtījuši vēstules, ka materiālu cenas vēl var pieaugt.

Un neviens materiāla izplatītājs nevar garantēt, ka šobrīd nosauktā cena būs aktuāla, kad būs jāslēdz līgums par būvdarbu veikšanu.

Līdz ar to, ka dzīvokļu īpašnieki vairākās mājās pilnu renovācijas veikšanu atzinuši par pārāk lielu finansiālo slogu un jauna finansiālā atbalsta programma šobrīd nav pieejama, šovasar, ņemot vērā prognozes par enerģijas cenu palielināšanos, ievērojams skaits māju pieņēmušas lēmumu veikt mazāka apjoma darbus, kas paaugstinās ēkas energoefektivitāti, tādējādi samazinot dzīvokļu īpašniekiem maksājumus par siltumenerģiju.

Tiek veikti ārsienu, bēniņu un pagraba griestu siltināšanas darbi, ārdurvju un koplietošanas telpu logu nomaiņa, apkures sistēmas nomaiņa u.c.

No LNA pārvaldīšanā esošajām aptuveni 500 dzīvojamām mājām – gan daudzdzīvokļu, kurās ir vairāk par 100 dzīvokļu īpašumiem, gan vēsturiskajām ēkām, kurās ir pa diviem un četriem dzīvokļu īpašumiem, – pilnībā renovētas šobrīd ir 47 mājas.

Ikviena nosiltinātā māja mūsu skatījumā ir veiksmes stāsts no siltumenerģijas samazinājuma redzes leņķa. Kā veidojas ietaupījums? Jo sliktākā stāvoklī māja bijusi pirms renovācijas, jo lielāku siltumenerģijas ekonomiju pēc renovācijas var sasniegt.

Proti, ja mājai pirms renovācijas jau veikta bēniņu un pagraba siltināšana, nomainīts jumts un logi, siltumenerģijas samazinājums būs mazāks nekā mājai, kur iepriekš nekas nav bijis darīts.

Evija Zemele, namu pārzine biedrībā “Jūras krasts”

Šogad cilvēkiem gandrīz nemaz nav intereses par ēku siltināšanu, pieteikto projektu ir maz. Vienu ēku no tām, ko pārvaldu, pašlaik siltina Grobiņā, bet divu citu ēku siltināšana ir iesaldēta lielo izmaksu dēļ.

Siltināšanas darbi saistās ar neskaidrību, ņemot vērā cenu pieaugumu un izmaksu palielināšanos visur. Daudzi nezina, vai varēs samaksāt rēķinus rudenī. Cenas ir nestabilas, tās katru dienu var mainīties, tāpēc neviens pagaidām lēmumus pieņemt nevar.

Kādreiz siltināšana bija ieguldījums, kas atmaksājās, taču tagad ēku siltināšanas izmaksas ir krietni lielākas, nekā tās būtu ar parasto apkuri, bez siltināšanas. Situācija nav no labākajām. Arī apsaimniekošanas maksas uzkrājums šogad vairs nespēs segt siltināšanu – šī nauda pārvēršas skaidās.

Cilvēkiem ir izpratne un interese par ēkas uzlabošanu, viņi mēģina kaut ko darīt, taču, nonākot pie rēķina, šogad viss sāk bremzēt.

Katrs zina savu rocību un iespējas. Visi gaida nākamo gadu un iespējamās izmaiņas, kad finansiāli tiks līdzēts, jo pretējā gadījumā nav zināms, vai siltināšanas plānus varēs īstenot. Mēs tagad esam strupceļā.

Ēku siltināšanu kavē inflācija un augstās būvniecības izmaksas, kuras ir palielinājušās vismaz trīs reizes. Māja, ko pirms diviem gadiem varēja nosiltināt par 300 000 eiro, šogad pieprasa jau 560 000 eiro.

Līdzfinansējuma apjoms no “Altum” puses ir 50%, bet būvniecības sadārdzinājuma dēļ aizvien lielāks slogs gulstas uz pašu māju. Tie ir milzīgi cipari, un diez vai tas 20 gadu periodā atmaksājas.

Ir jāgaida siltumenerģijas tarifi, tad tie jāsniedz “Altum” un jācer, ka līdzfinansējums būs lielāks, jo pašlaik cilvēki to nevar pacelt. Lai varētu precizēt izmaksas, ir vajadzīga ekonomiskā stabilitāte, kuras pašlaik nav.

Gribētos, protams, lai siltināšanas darbi ritētu ātrāk, – ir nepatīkami, ka projekti guļ plaukta putekļos, taču lēkt pāri ugunskuram, kuram netiksi pāri, arī nav jēgas.

Mārtiņš Pastors, SIA “Labi nami” vadītājs

Šovasar esam uzsākuši vienas mājas pilnu renovāciju, plānā paredzētas vēl divu māju renovācijas. Ziemā esam izdarījuši arī “mājasdarbu” – mājām, kuras izteica vēlmi, tika organizēta aptauja par gala sienu siltināšanas projektu izstrādi vai tikai apkures sistēmas rekonstrukcijas projekta izstrādi. Kopā tādas ir 14.

To, vai lēmumi par darbu uzsākšanu tiks vai netiks pieņemti, ir pāragri spriest, jo, ņemot vērā esošo situāciju ar būvmateriālu izmaksām un darbaspēka trūkumu, atsevišķu projektu realizācija ir uz jautājuma zīmes.

Tāpat ir ļoti svarīgi saprast to, ka šādu darbu veikšanai obligāts priekšnoteikums ir projekta izstrāde. Projekta izstrāde nereti aizņem ļoti ilgu laiku. Šis ir tas process, kuru mājas dzīvokļa īpašnieks neredz.

Šobrīd ļoti aktīvi dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs stāstām ne tikai par mājas kompleksu renovāciju, bet arī par daļēju, piemēram, mājas gala sienu siltināšanu un jaunas apkures sistēmas izbūvi.

Pēc pieredzes varu teikt, ka, veicot daļēju mājas renovāciju, var sasniegt ļoti labus rezultātus.

Pilna renovācija, protams, noteikti ir pareizs ceļš, pa kuru virzīties, taču tas nav vienīgais veids, kā ieekonomēt.

Ir noslēdzies “Altum” līdzfinansējums māju renovācijai – gaidām, kad atvērsies jaunā programma. Paralēli izmantojam komercbanku piedāvājumus māju remontdarbu veikšanai. Jāpiemin, ka esam vairākkārt saskārušies ar problēmu, kad būvdarbu izmaksas ir par lielu un bankas atsakās kreditēt.

Noteikti aicinu ikvienu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieku kopā ar saviem kaimiņiem pieņemt lēmumu par darbiem, kas tieši saistīti ar energoefektivitāti.

Ja dzīvokļu īpašnieki nevar vienoties par mājas kompleksu renovāciju, vienmēr pastāv arī citi ceļi, kā virzīties uz priekšu. Māju var renovēt pakāpeniski – pa daļām. Galvenais ir atsperties no nulles punkta.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz