Aktuāls viedoklis: Daudzu Eiropas valstu lidostās novērojamas problēmas ar pasažieru apkalpošanu
Pasažieri, kuri pēdējo mēnešu laikā izmanto aviosatiksmi, sūdzas par reisu biežu kavēšanos. Teju katru dienu lidostā “Rīga” kavējas kāda reisa ielidošana un izlidošana.
liepajniekiem.lv
Aivis Vincevs, Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis
Šobrīd civilās aviācijas joma piedzīvo strauju augšupeju pēc iziešanas no Covid-19 krīzes, un daudzu Eiropas valstu lidostās novērojamas problēmas ar pasažieru apkalpošanu.
Tas galvenokārt saistīts ar to, ka Covid-19 krīzes laikā lidostās tika atlaisti daudzi darbinieki, kurus pēc krīzes nevarēja vairs piesaistīt atpakaļ. Daļa aviācijas nozarē strādājošo pēc darba zaudēšanas mainīja nodarbošanos un izvēlējās citu jomu.
Vienlaikus ir būtiski, ka civilās aviācijas joma tiek stingri uzmanīta un jaunpieņemtie darbinieki uzreiz nevar uzsākt tiešo darbu izpildi. Viņiem nepieciešamas īpašas apmācības, kas paildzina laiku no darbā pieņemšanas līdz pienākumu izpildes uzsākšanai.
Iepriekšminētais rada arī neērtības pasažieriem, jo darbinieku skaits neatbilst nepieciešamajam.
Jāatzīmē, ka lidostā “Rīga” situācija nav kritiska, ņemot vērā, ka Latvijā aviācija atkopjas nedaudz lēnāk. Tomēr pasažieri aicināti laikus ierasties lidostā uz saviem lidojumiem.
Aldis Mūrnieks, lidmašīnas “Airbus” pilots
Tās ir kovida krīzes sekas. Pandēmijas laikā gaisa satiksmē bija liels kritums, kam šobrīd seko straujš kāpums, kas noteikti rada kaut kādas neparedzētas situācijas.
Aviācijas joma saskaras ar cilvēkresursu trūkumu – daļa pilotu kovida krīzes laikā, iespējams, ir devušies pensijā, kāds varbūt nav uzturējis savas licences, vēl daļa darbinieku nav atgriezušies pēc darba zaudēšanas, jo atraduši citu maizes darbu.
Lidosta “Rīga” darbiniekus meklē nepārtraukti – gan peronu apkalpojošo personālu, gan krāvējus utt. Acīmredzot cilvēki neraujas tur strādāt un ar esošajiem nepietiek.
Iespējams, cilvēki nepiesakās darbā piesardzības dēļ, jo vēl nav zināms, kas gaidāms rudenī, kad var parādīties nākamais pandēmijas vilnis, kas atkal var atnest dažādus ierobežojumus un darbinieku pārpalikumu.
Piemēram varu minēt Liepājas lidostas modeli. Tur pieņēma darbā cilvēkus, apmācīja, bet pēkšņi “Airbaltic” pateica, ka uz Liepāju vairs nelidos.
Cilvēkus nevar tā vienkārši aizsūtīt mājās un pēc laika saukt atpakaļ.
Cilvēks atradīs citu darbu, bet lidostai viss jāsāk no gala – jāiegulda nauda jaunu darbinieku apmācībā utt.
Aviācijas joma ir ļoti sensitīva attiecībā pret dažādiem notikumiem pasaulē. Viļņošanās bijusi nepārtraukti. Industriju visā pasaulē būtiski sašūpoja 11. septembra terorakts ASV, arī Covid-19 pandēmiju iepriekš nekādi nevarēja paredzēt.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.