Andris Sprūds, RSU Eiropas studiju fakultātes dekāns, profesors

Mūsu reģions noteikti kļūs drošāks. Šobrīd mēs esam tāda kā aizsardzības pussala, bet, Zviedrijai un Somijai pievienojoties militārajai aliansei, faktiski kļūstam par kopīgu drošības reģionu, kas ir vienots gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Tieši Somijas klātbūtne ir ļoti svarīga NATO dalībvalstīm.

Krievija Somijai draud ar militāri tehniskiem līdzekļiem, taču šeit ir atšķirības ar Ukrainu.

Krievija uzskata, ka tā nevar būt impērija bez Ukrainas, taču Somija tādu lomu nespēlē. Somijā krievvalodīgo skaits ir stipri ierobežots, šeit Krievijai nav tās emocionāli vēsturiskās sasaistes kā ar Ukrainu.

Turklāt Somijas gadījumā vispār nav nekādu jautājumu par to, ka Somijas sabiedrība par simts procentiem būs gatava aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās.

Somijā visaptveroša aizsardzība pēdējos gadu desmitos ir ļoti attīstīta ar pietiekami lielām rezervēm, kā savukārt varbūt iztrūkst mums un iztrūka arī Ukrainai. Somijai, pat ja tā ir stipri mazāka nekā Ukraina, militārā kapacitāte ir ļoti augstā līmenī. Šie faktori liecina, ka kaut kāda reakcija no Krievijas puses būs, bet tā ir salīdzinoši piezemēta.

Domāju, ka varam gaidīt papildus Krievijas militāru klātbūtni Karēlijā un pie Somijas robežas. Taču mūsu reģionā šī militārā klātbūtne bijusi vienmēr, tai skaitā Kaļiņingradā.

Tāpēc tagad nevajag baidīties, ka kaimiņvalsts skaitliski palielinās militāros spēkus, jo tas būtību nemaina.

Lietas būtība ir tā, ka Somija un Zviedrija būs NATO dalībvalstis, un pārejas procesā, kas varbūt ir riskantākais posms, daudzas valstis jau izteikušas gatavību uz Somiju un Zviedriju attiecināt NATO līguma 5. pantu.

Faktiski NATO valstis jau no šī brīža iestājas par Somiju un Zviedriju kā par pilntiesīgām alianses dalībvalstīm.

Māris Andžāns, starptautiskās politikas eksperts

Latvijai ir ļoti būtiski, ka Zviedrija un Somija pievienojas NATO. Abas šīs valstis vienmēr bijušas stingras Baltijas valstu atbalstītājas.

Somija faktiski bijusi mentore Igaunijai, sākot no deviņdesmitajiem gadiem, kad tai no jauna bija jāveido savi bruņotie spēki. Zviedrija līdzīgi palīdzēja Latvijai.

Līdz ar to abas šīs valstis vienmēr bijušas ciešas partneres un de fakto jau bijušas kā NATO dalībvalstis, kopīgi ar aliansi piedaloties militārajās mācībās.

Baltijas valstīm tas nozīmē divus potenciālos palīgus – kā minimums, vēl divas teritorijas, ko varētu izmantot citi sabiedrotie, lai sniegtu palīdzību Baltijai.

Šis gan ir tāds netipisks gadījums, jo NATO ir tā dēvētais rīcības plāns dalībai šajā militārajā aliansē, kuram jāiziet cauri. Ir arī vēl citas valstis rindā, kas izteikušas interesi par pievienošanos NATO, – Gruzija, Ukraina, Bosnija un Hercegovina.

Baltijas valstu uzņemšana NATO bija pietiekami ilgs process, mums bija jāveic reformas bruņotajos spēkos un aizsardzības nozarē kopumā.

Nav jautājums, ka Somija un Zviedrija nebūtu gatavas pievienoties NATO, kā tas ir citos gadījumos. Šis vairāk ir politisks process, kur var izmantot dažādus īsceļus.

Šobrīd galvenais ir Turcijas iebildumi attiecībā pret abu šo valstu uzņemšanu NATO. Es gan domāju, ka drīz tas mainīsies un Turcija atsauks savus iebildumus.

Ja nē, tad pašai Turcijai droši vien ar laiku būs jāsāk domāt par savu vietu NATO.

Vēl gan Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO nepieciešama ratifikācija visu 30 dalībvalstu parlamentos. Līdz ar to, cik ilgu laiku prasīs tas, lai abas valstis kļūtu par pilntiesīgām alianses dalībvalstīm, pagaidām ir grūti pateikt, taču pieļauju, ka tie varētu būt daži mēneši.