Sestdiena, 20. aprīlis Mirta, Ziedīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Anda Čakša: Liepājas Universitāte ir “karstais kartupelis”

Pagājušajā nedēļā Liepājā ieradās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, lai tiktos ar izglītības iestāžu darbiniekiem un pārrunātu aktuālākos jautājumus nozarē.

Anda Čakša: Liepājas Universitāte ir “karstais kartupelis”
Foto: Publicitātes
24.05.2023 06:06

"Kurzemes Vārds"

Intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.

Kāds ir iespaids par izglītības nozari Liepājā?

– Ļoti labs, jo es jau iepriekš biju dzirdējusi par Izglītības pārvaldes viedo pieeju, kopā veidojot izglītības ekosistēmu Liepājā. Skaidri var redzēt, ka

Liepāja nevis skatās tikai uz pašvaldības iestādēm, bet arī universitāti, tehnikumu, skatās uz visu situāciju, kas ir vajadzīga reģiona attīstībai.

Man bija ļoti svarīgi redzēt, kas notiek mazākumtautību skolās, cik esam gatavi pārejai uz latviešu valodu. Tiešām ļoti priecē 7. vidusskolā redzētais, kā par visām lietām tiek domāts – par bērniem, vecākiem, skolotājiem –, kādā veidā varēs nodrošināt šo pāreju, gatavojoties 1. septembrim.

Sagadījās, ka tieši RTU pārstāvji ir Liepājā, kopīgi pārrunājām, kā virzīties tālāk – gan ar Liepājas Universitāti, gan vispār STEM piedāvājumu, ko šobrīd gatavo Tehniskā universitāte, lai palīdzētu pašvaldībai nodrošināt STEM priekšmetu sagatavošanu padziļinātajos kursos ķīmijā un fizikā. Ļoti labs iespaids ir par 1. ģimnāziju.

Es teiktu – laba gandarījuma sajūta, ļoti piepildīta diena un ļoti labs kopējais skats.

Kāpēc neiekļāvāt Liepājas Universitātes apmeklējumu? Jūs tur noteikti gaidītu.

– Liepājas Universitāte mums šobrīd ir tāds “karstais kartupelis”.

Jāsaprot, ka nosacījumi augstākajai izglītībai ir ļoti skaidri.

Augstākās izglītības loma reģionā ir veidot ekonomikas izaugsmi, tātad IKP pieaugumu, bet sadarbības projekts ar RTU no universitātes puses ir noraidīts.

Šobrīd jāsaprot, kādā kombinācijā Liepājas Universitāte ir gatava strādāt.

LiepU ir pateikusi, ka gribētu ar Latvijas Universitāti.

– Jā, bet jautājums, vai vajadzības ir tās pašas, kas reģionam. Mēs visi šobrīd esam ievilkuši elpu, paskatīsimies, kurš modelis varētu būt labākais, un sarunas turpināsies. Bet vēl nav skaidrs gala redzējums.

Man šķiet, ja ir saprotams, kas reģionam ir svarīgs, tad, protams, kopā, bet abām pusēm runājot, arī Liepājas Universitātes iekšpusē, būtu diezgan būtiski saprast, kas ir kopējais mērķis, tad mēs tiktu pie rezultāta.

Ministrija ir gatava uzklausīt vēl citus viedokļus?

– Ministrija vienmēr ir gatava uzklausīt viedokļus. Patiesībā šajā gadījumā ir sadarbība starp divām augstskolām.

Un tās sarkanās līnijas velk abas puses.

Jāsaprot, kurš ir precinieks un kura ir līgava, vai brīžiem nejūk.

Pastāv bažas, ka tiks pazaudēts finansējums, ar kuru augstskola savā ziņā rēķinās, jo tas vajadzīgs attīstībai.

– Ja augstskola ar to rēķinās, tad tai jāpārskata iekšējie procesi, kā ir gatava uz to reaģēt.

Par aizvadīto pedagogu streiku kaislības nerimst joprojām…

– Es teiktu tā – mēs vēl šonedēļ runājām ar arodbiedrību, un tiešām ar tādiem mikro analītikas rīkiem jau rādot, kādā veidā finansējums ir sadalīts, lai nonāktu līdz katram skolotājam. Atceroties, protams, ka šī nauda iet caur pašvaldībām un tas, ko rēķina ministrija, ir, balstoties uz šīm jaunajām noteiktajām minimālajām likmēm no 1. septembra. Tur ļoti skaidri parādām, ka atvēlētais finansējums – gan likmes pieaugumam, gan slodžu balansēšanai – ir pietiekams.

Nākamais solis ir, kā pašvaldības ar šo finansējumu rīkosies. Šobrīd es teiktu – aprēķini ir ļoti precīzi, skaidri parādot, ka pietiek.

Tas, ka skolotāju noslodze pēdējos gados bijusi ļoti liela, ir jāatzīst, un arī atalgojuma pieaugums nav bijis pietiekami straujš mērķim, par ko visi runājam – kvalitatīva izglītība.

Tādēļ arī mans politiskais uzstādījums ir, ka skolotāju atalgojumam ir jāaug.

Es ļoti ceru arī uz politisko atbalstu grafika sasniegšanai tā, kā tas ir apstiprināts, bet ir jāsaprot, ka tam līdzās stāv daudzas citas lietas – gan satura izstrāde, gan kvalitātes nodrošināšana, gan arī skolu tīkls kopumā.

Mēs nevaram skatīties katru lietu atrauti, tas kopumā veido šo kvalitatīvo izglītību, iekļaujošo izglītību, un jābūt saprātīgai cenai, cik mēs esam gatavi par to maksāt.

Kādēļ piekritāt būt izglītības ministre? Negribējās atgriezties veselības ministres amatā?

– Tas nav par “gribējās” vai “negribējās”. Vairāk – par izaicinājumu lielajā sistēmā ieviest precizitāti. Premjers mani uzrunāja par izglītību, un es atsaucos.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz