Piektdiena, 28. februāris Skaidrīte, Justs, Skaidra

Andris Segliņš: Peļņā uz ārzemēm – tas ir nopietns solis

Andris Segliņš: Peļņā uz ārzemēm – tas ir nopietns solis
Foto: Egons Zīverts
01.06.2017 13:24

liepajniekiem.lv

Lai neuzķertos uz ļaundariem, ir jāskatās, kā tiek veidotas darba attiecības. Ja darbs ir ārvalstīs, tad jāskatās vēl rūpīgāk. Vietējos darba devējus mēs varbūt tā kā vairāk pārzinām, informāciju par tiem ir atrast vieglāk, bet, ja ir darbs ārvalstīs, tad reizēm gadās, ka cilvēki, vai nu nepārbauda vai nezina, kur kaut kādu informāciju vispār atrast.

Jautājumi, kas attiecas uz pastāvošajiem riskiem, meklējot darbu, jāskatās kompleksi. Esam saskārušies ar gadījumiem, kur ir redzamas krāpniecības pazīmes, ir nācies atpazīt, ka darba piedāvājums vai darba devējs vispār neeksistē. Ja runa ir par darbu ārvalstīs, tad ļoti būtisks faktors ir, lai cilvēkam būtu svešvalodu zināšanas, lai viņš spētu orientēties visā informācijā, lai saprastu arī pašu darba līgumu, uz kādiem nosacījumiem tas tiek piedāvāts. Lai domstarpību gadījumā varētu ar darba devēju tās risināt. Dažkārt tiešām valodu zināšanas ir būtiskākas, nekā iegūtā specialitāte. Tas ir pašu cilvēku drošībai.

Cilvēkus ir arī vienkāršāk apkrāpt, ja viņi nespēj iepazīties ar informāciju citā valodā, līdz ar to ir vieglāk manipulējami. Zinu darba meklētājus, kas atgriezušies ar negatīvu pieredzi. Viņi saprot, ka ir izmantoti, lai strādātu virsstundas un necilvēcīgos apstākļos, bet situāciju risināt nav spējuši, vēršoties, piemēram, vietējā darba inspekcijā vai konsultāciju centrā, jo nav bijis šo svešvalodu zināšanu.

Dodoties peļņā uz ārzemēm, iesaku informāciju pārbaudīt, – gan par darba devēju, gan arī starpniekfirmu, ja tāda ir, – vai viņiem ir licence, vai viņi drīkst šo pakalpojumu piedāvāt.

Ir jāskatās no dažādiem aspektiem, atkarībā no tā, kas darba piedāvājumu ir izteicis – starpnieks, tiešais darba devējs vai vakanču datu bāze.

Būtībā tas ir nopietns solis, kam ir jāgatavojas. Varbūt reizēm jaunieši izturas vieglprātīgāk, – sak’ vasarā aizbraukšu un pastrādāšu, pat nepainteresējoties, kas viņu sagaida, kāda veida darbs tas ir, kur uzņēmums atrodas. Un tā arī rodas negatīvie gadījumi. Tie, kas brauc “uz dullo”, riskē vēl vairāk. Var gadīties, ka tur nav ne darba, ne dzīvesvietas. Un tad var nonākt negodīgu cilvēku vai starpnieku rokās, kas atņem dokumentus, un būtībā cilvēks nonāk verdzībā.

Ja šobrīd interesē darbs ārvalstīs tikai vasaras mēnešos, tad jāsaka, ka esat mazliet nokavējuši. Tie darba devēji, kas meklē strādniekus uz vasaras sezonu, to dara diezgan agri pavasarī. Pieteikšanās ir jau februārī, martā. Pieļauju, ka varbūt vēl kāda brīva vieta ir, bet parasti darba devēji, kas nopietni domā par sezonas darbinieku piesaisti, to dara laikus.

Es gan nevaru teikt, ka vasaras periodā, laikā, kad darbu mēģina atrast jaunieši un skolēni, ļaundari sarosītos īpaši, gatavojoties kādu apkrāpt.

Protams, interese no jauniešiem un skolēniem ir lielāka, jo ir, kas grib izmantot brīvlaiku, lai kaut ko nopelnītu, nevis tikai, lai laiski atpūstos. No vienas puses tas nav nekas slikts, iespējams, tas ir pats labi, ka viņi iegūst kaut kādu pieredzi un, ja tā ir ārvalstu pieredze, tad noder arī tā. Taču mans aicinājums ir uzmanīties. Lai gan pārbaudīt ārvalstu darba devēja godīgumu var būt pagrūti. 

Andris Segliņš,
EURES konsultants
Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāle

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli