Intervija ar LRS valdes locekli Andri Vistiņu.

– Ko esat noskaidrojuši par negadījuma cēloņiem?

– Bija pārtraukta ārējā elektroapgāde, pārrāvums notika ārējos tīklos, par kuriem atbild AS “Sadales tīkls”.

Uzņēmums informēja, ka šāds negadījums noticis, viens no elektroenerģijas ievadiem bija bojāts. Šādos gadījumos ir jāpārslēdzas uz otru ievadu, taču automātika nenostrādāja.

“Sadales tīkls” ir apņēmies operatīvi risināt šo jautājumu, konkrētus termiņus gan nenosauca. Ceram, ka tuvākajā laikā situācija ārējos tīklos tiks novērsta.

– Kā tika risināta šī ārkārtas situācija?

– Tika iedarbinātas mūsu autonomās elektroenerģijas nodrošināšanas sistēmas, tās bija pietiekami labā gatavībā,

visas ierīces nostrādāja atbilstoši prasībām.

Darbojās visi trīs dīzeļģeneratori. Tika nodrošināts avārijas apgaismojums un kritiskās struktūrvienības – uzņemšanas nodaļa, operāciju bloks, reanimācija un jaundzimušo reanimācija.

– Kā varēja tā notikt, ka iekārtas neizturēja slodzi un radās sadūmojums?

– Sadūmojumu neradīja dīzeļģeneratori, tas izcēlās elektrosadales telpā, kur atrodas astoņas nepārtrauktās barošanas bloku un akumulatoru (UPS) ierīces. Dūmoja viena no tām.

Pašlaik vēl veicam ekspertīzi, ierīce ir nodota speciālistiem, lai precizētu, kādu iemeslu dēļ radās ķibele – vai problēma ir pašā ierīcē vai saslēgumā.

Nebija tā, ka, vienam UPS izejot no ierindas, slimnīca paliktu bez elektrības.

Palikām ierobežotā elektrības apgādes apjomā, bet mūsu resursi ir atbilstoši tam, lai kritiskās infrastruktūras spētu darboties un evakuācijas ceļos būtu nodrošināts avārijas apgaismojums. 

– Sadūmojums sākās pēc trim stundām, kas arī radīja sabiedrības bažas par to, vai slimnīca spētu ilgstoši darboties ārkārtas situācijā, ja pazustu elektrība.

– Slimnīca spēj strādāt pietiekami ilgi. Ņemot vērā, ka jādarbina dīzeļģeneratori, protams, esam atkarīgi no dīzeļdegvielas.

Mūsu krājumu pietiek aptuveni 3–4 stundām,

ārkārtējā situācijā nāktos domāt par degvielas pievešanu, jo mēs nevaram šeit turēt ļoti lielas degvielas rezerves.

Kritiskās infrastruktūras lietotājiem ir paredzētas materiālās rezerves. Nodrošinot degvielas loģistiku, ģeneratori var nepārtraukti strādāt diennaktīm.

Dīzeļģeneratoru un UPS ierīču apkopes veic divreiz gadā, bet pārbaudes – reizi mēnesī.

– Cik lieli zaudējumi slimnīcai nodarīti?

– Precīzi to varēs pateikt, kad būs noteikts bojājumu iemesls. Izlietoti apmēram 500 litri dīzeļdegvielas, attiecīgi var sarēķināt, cik tas ir naudas izteiksmē.

Būtiskākās neērtības nav saistītas ar finansēm, bet ar to, ka

slimnīcas darbiniekiem bija paaugstināta stresa situācija,

cilvēkiem bija jādomā par evakuācijas risinājumiem, jo nebija skaidrs, vai tas ir īstermiņa vai ilgtermiņa pārrāvums.

– Vai pēc notikušā pārskatāt darba drošību un civilās aizsardzības plānus?

– Jā, izdarām secinājumus un mācāmies. Veicām pārrunas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Izrunājām to, pie kā jāpiestrādā, – lai tīkla pārklājums un saziņa notiktu arī pagrabstāva līmenī. Veiksim personāla praktiskās apmācības, izspēlējot dažādus scenārijus.

Ugunskristības izturējām diezgan labi, bet gatavība ir jāuztur līmenī.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.