Nekustamā īpašuma pārdošanas procesu pašvaldība ietekmēt nevar, savukārt pirmpirkuma tiesības tā var izmantot, ja īpašums nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai. Bāriņu ielā 1 nekāda pašvaldības funkcija netiek saskatīta, proti, tur nav paredzēts veidot ielu, skolu, bērnudārzu utt.

Taču pie būvprojekta izstrādes, kad top iecere vai nu ēkas atjaunošanai, vai jaunai celtniecībai, būvvalde, nosakot projektēšanas nosacījumus būvatļaujā, var prasīt saglabāt konkrētu ēkas apjomu atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Bijušās liķiera fabrikas būves, kas celtas1890. gadā, ir vēsturiskas ēkas.

Ja jaunais īpašnieks Bāriņu ielā 1 nāks klajā ar būvniecības ieceri, tad gan kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori, gan pilsētas arhitekts un plānotāji izvirzīs prasības attiecībā uz arhitektūru. Nav tā, ka vēsturisko ēku var vienkārši nojaukt, neuzrādot nekāda veida dokumentāciju un attīstības ieceri. Iepriekšējais īpašnieks jau bija nācis klajā ar ieceri šo vēsturisko fabrikas ēku nojaukt, kam būvvalde nepiekrita.

Saskaņā ar Liepājas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem Bāriņu iela 1 atrodas aizsargājamās apbūves I zonā. Tiesību norma noteic, ka visās aizsargājamās apbūves teritorijās jāsaglabā svarīgākie kultūrvēsturisko vidi veidojošie elementi, tai skaitā apbūves raksturs, ko veido vēsturisko ēku apjomi un ikvienas ēkas arhitektūras iezīmes.

Minētās ēkas ir arī Liepājas pilsētas vēsturiskā centra panorāmas sastāvdaļa, kas noteikta par pilsētbūvnieciski nozīmīgu skatu zonu, kuras mērķis ir aizsargāt vērtīgu pilsētainavu, ko veido vēsturisko ēku apjomi un silueti.

Jebkura jauna būvniecība vai esošo ēku nojaukšana zemesgablā Bāriņu ielā 1 jāsaskaņo arī ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Liepājā ir piemēri, kad vēsturiskās ēkas integrē mūsdienu apbūvē, piemēram, Juliannas pagalms. Arī Karostā top ražotne, kurā rūpnīcas būvapjomā iekļaus vēsturisko apbūvi.

Protams, ir jāvērtē ēku tehniskais stāvoklis. Visu var atjaunot, pastiprināt utt., taču tas prasa diezgan lielus līdzekļus. Ja īpašnieks nav gatavs tos investēt, tad pašvaldībai faktiski nav instrumentu, lai to ietekmētu. Ja būvinženieris pēc īpašuma apsekošanas secina, ka, piemēram, mājas vai skursteņa nolietojums ir pietiekami liels un būve var sabrukt, tad būvvaldei nav tiesību aizliegt to nojaukt.

Vēsturisko ēku saglabāšanai pašvaldība ik gadu rīko līdzfinansējumu konkursu. Finansiāls atbalsts gan vairāk vērsts uz mazākiem objektiem, kur ar pašvaldības  līdzfinansējumu var atjaunot logus, durvis, fasādi. Lai šis atbalsts būtu pieejams arī vēsturiskajiem rūpniecības objektiem, būtu jāpaplašina atbalsta programma. Taču šobrīd pilsētas vēsturiskajā centrā vēl ir ļoti daudz ēku, kurām primāri būtu nepieciešams šāds finansējums.

Arvīds Vitāls, Liepājas pilsētas būvvaldes vadītājas vietnieks