Ceturtdiena, 23. septembris Vanda, Veneranda, Venija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Datorspeciālists: Īpaši uzmanīgiem jābūt, no sveša datora ieejot internetbankā

Datorspeciālists: Īpaši uzmanīgiem jābūt, no sveša datora ieejot internetbankā
Foto: Egons Zīverts
02.08.2016 10:48

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Uzmanīgiem jābūt arī interneta vidē, lai neciestu morālus un pat materiālus zaudējumus. Galvenais ir izmantot legālu programmatūru, parūpēties, lai dators būtu aprīkots ar vīrusu ķērājiem. Turklāt atzītiem, no pazīstamā gala.

Ja runājam par parolēm, tad sevišķi uzmanīgiem jābūt, ejot naudas lietās jūtīgās vietnēs – banku mājaslapās un tamlīdzīgās vietnēs, kur iespējams piekļūt naudai. Ieejot jebkuras bankas mājaslapā, jāskatās, lai datora loga augšpusē būtu speciālais saslēgums. Ja lodziņš ir zaļš, tas nozīmē, ka no drošības viedokļa viss ir kārtībā.

Tā ir visās normālajās pārlūkprogrammās – Google Chrome, Fire Fox un tamlīdzīgi.

Ja būs kāda nedroša opcija, pārlūki uzreiz brīdinās, ka kaut kas nav kārtībā. Un, ja pārlūks jau brīdina, ka kaut kas šajā vietnē nav kārtībā, tad paroli ievadīt nevajag. Jo pastāv iespēja, ka nav pareiza adrese. Piemēram, ir viltus adrese, kas izskatās līdzīga konkrētai bankas mājaslapai. Tiesa, gadās arī, ka datoram nav pareizi iestatīts laiks pulkstenī. Līdz ar to arī dators var apmulst, uzskatīt, ka kaut kas beidzies. Ļoti uzmanīgi jāskatās, vai vietne ir tā, kurā vēlamies ieiet.

Viens, protams, ir izmantot internetbanku, bet pēdējā laikā iecienīta ir iepirkšanās internetā. Lapu ir daudz, katru raksturot grūti, bet tad, kad pircējs uzsāk norēķināšanos par interneta veikalā izvēlēto preci, vēlams izmantot sertificētas vietnes maksāšanai, piemēram, PayPal servisu. Tas aizved uz autorizētu servisu.

Ja kaut kādi paziņojumi tiek sūtīti uz e-pastu, piemēram, ar prasību atjaunot sava konta parametrus, nekad nevajag to darīt! Tad labāk pa tiešo iet uz savu internetbanku un tur ievadīt īstos datus.

Ne velti bankas praktizē dubulto drošības līmeni. Proti, vispirms jāievada personīgā parole, tad otra parole vai ciparu kombinācija. Pret operācijām interneta vidē jāattiecas ļoti atbildīgi. Ja ir kaut mazākās šaubas, tad labāk nemaksāt. Pārliecināties vēl un vēl.

Tāpat ļoti jāuzmanās, no sveša datora ieejot vietnē, kur tiek prasīts ievadīt paroli un to uzreiz saglabāt konkrētajā datorā. Labāk jau pat mājās neizmantot opciju, kad dators saglabā paroli, nemaz nerunājot par svešu vietu!

Mājaslapas iezīmēt ķeksīti un saglabāt paroli piedāvā tādēļ, lai nākamajā reizē lietotājam būtu ātrāk un ērtāk konkrētajā mājaslapā ieiet. No vienas puses, protams, ir ērti. Bet no otras puses, ja kāds cits pieiet pie šī datora, viņš var izmantot svešu paroli.

Visbiežāk tā gadās, piemēram, bibliotēkās, kur datora lietotāji neuzmanības vai nezināšanas dēļ tomēr pamanījušies saglabāt savas paroles.

Lai šo kļūmi vērstu par labu, protams, jāiztīra paroļu reģistrs. Ja cilvēks to nav paspējis paveikt un kāds svešinieks jau nomainījis paroli, tad caur savu e-pastu paroli vēl var vai nu atjaunot vai nomainīt. Bet, ja svešinieks jau paspējis nodarīt ko ļaunu, tad vienīgais risinājums, kā situāciju vērst par labu, ir nekavējoties sazināties ar lapas administratoru.

Tomēr no sveša datora ieejot svarīgās mājaslapās, piemēram, banku lapās, jābūt īpaši uzmanīgiem!

Par datu drošību jārūpējas, izmantojot arī brīvi pieejamu Wi-Fi pieslēgumu. Izmantojot publiski brīvi pieejamus Wi-Fi pieslēgumus, ļaundari, tiekot klāt plūsmai, var iegūt personu datus un paroles.

It kā jau bankas rūpējas par savu klientu datu drošību – tāpēc jau ir šifrētās pieejas. Bankas iedod kodu karti un internetbanku un saka: ej, pērcies, mēs par to rūpēsimies. Un tā arī ir, ka lielos vilcienos par klientu datu drošību rūpējas bankas.

Pieredzējušie interneta vides lietotāji, domāju, nevarētu kļūt par krāpnieku upuriem. Manuprāt, visuzmanīgākajiem, sērfojot interneta vidē un izmantojot paroles, būtu jābūt cilvēkiem, kuri nav pārliecināti par savām prasmēm un arī tiem, kuri ir bezrūpīgi attiecībā uz savu virtuālo drošību – bērniem un gados veciem cilvēkiem.

Protams, ne visiem bērniem ir internetbanka un iespēja operēt ar līdzekļiem. Bet tiem bērniem, kuriem šāda iespēja ir, ar vecākiem kopā būtu vēlams izrunāt jautājumus par drošību globālajā tīmeklī.

Diemžēl, nereti nelaimes gadās gados veciem cilvēkiem, kuri nebaidās lietot modernās tehnoloģijas. Gadās, ka cilvēks kaut ko maksājis, bet naudu aizskaitījis ne tur, kur plānojis.

Maksājumus vislabāk, ja vien tas iespējams, veikt no sava mājas datora! Un būtiski, lai tam darbotos vīrusu ķērāji. Un vēlams izmantot drošus interneta savienojumus, par kuriem ir pārliecība.

Un vienmēr vajadzētu apdomāt, vai šim nolūkam nepieciešams izmantot publiskos Wi-Fi tīklus. Apmeklējot interneta vietnes, pēc iespējas jāizmanto HTTPS protokolu, kas šifrē nosūtītos datus interneta vietnei, kā arī jā pievērš uzmanība, vai ievadītā interneta adrese un lapas vizuālais izskats atbilst vietnei, ko vēlamies apmeklēt.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz