Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Daumants Vidiņš: Cilvēks pret dabu ir bezspēcīgs

Daumants Vidiņš: Cilvēks pret dabu ir bezspēcīgs
Foto: No personīgā arhīva
04.01.2018 07:00

liepājniekiem.lv

Arī mēs sākam pastiprināti izjust klimata izmaiņas. Pēdējos gados arvien biežāk piedzīvojam siltas ziemas, ilgstošas lietavas un vēja brāzmas. Pēdējo simts gadu laikā arī Baltijas reģionā vidējā gaisa temperatūra ir paaugstinājusies globālās sasilšanas dēļ. Līdz ar to notiek gadalaiku izlīdzināšanās, jo vairāk sāk dominēt Atlantijas cikloni.

Ziemas kļūst siltākas, bet vasaras var gadīties vēsākas nekā iepriekš. Piejūras tipa klimatā sasilšana vairāk nozīmē tieši aukstā gadalaika sasilšanu. Izteikts piemērs bija šā gada pavasaris un vasara, kad laikapstākļi mūs īpaši nelutināja. Bet, skatoties šķērsgriezumā, gads tāpat ir kļuvis siltāks, “izbraucot” tieši uz ziemas rēķina. 

Šīs ziemas ilgtermiņa laika prognozes rāda, ka arī janvārī un februārī daudz sniega neredzēsim, bet tas neizslēdz iespēju, ka vismaz viens aukstuma vilnis Latviju tomēr apciemos. Statistika liecina, ka tā ir noticis gandrīz katru gadu.

Pat siltajās ziemās vismaz viens aukstuma vilnis pārskrien mums pāri, sniedzot iespēju izbaudīt ziemas priekus. Taču kopumā šī ziema ir iesākusies silti un pamatā arī turpināsies ar salīdzinoši siltām iezīmēm.

Laika apstākļus Latvijā lielā mērā ietekmē sinoptiskā situācija – valdošie cikloni vai anticikloni, kā arī tas, kādas gaisa masas darbojas virs Latvijas teritorijas. Piemēram, siltās un mitrās gaisa masas, kas plūst no Atlantijas okeāna, ziemas periodā atnes siltu laiku un atkušņus, savukārt, ieplūstot aukstajām gaisa masām, gaisa temperatūra pazeminās.

Atskatoties pagātnē, mēs varam vērot nelielu cikliskumu laika apstākļos. 2009., 2010., 2011., un 2012. gada ziemas bija baltas un sniegotas. Daudzviet tika pat uzstādīti sniega segas biezuma rekordi.

Šogad Liepājā tika aizvadīti jau ceturtie Ziemassvētki bez sniega. Taču mums nevajadzētu satraukties, jo, visticamāk, nākamajos gados Ziemassvētki atkal būs balti.

Pēc cikliskuma tā vajadzētu būt. Taču ir jāņem vērā, ka šie cikli ir dažāda garuma.

Cilvēki vēl nav pilnībā izpētījuši, cik cikliskas ir šīs dienas, bet skaidri zināms, ka ir tendence pieaugt silto ziemu skaitam. Tas nenozīmē, ka mēs vairs nekad nevarēsim velt sniegavīrus, pikoties un braukt ar ragaviņām. Satraukumam nav pamata. Sniegavīrus neaizstās dubļu vīri. Aukstās ziemas vēl noteikti būs, tikai retāk. Arī 60., 70. un 80. gados bija ne tikai aukstās ziemas, bet arī siltās. Vienīgi krietni, krietni mazāk.

Cīnīties ar globālo sasilšanu ir gandrīz neiespējami. To mēs varam ietekmēt, vienīgi ilgtermiņā samazinot gāzu izmešus atmosfērā, kas pamazām jau tiek samazināti. Bet dabas un laikapstākļu cikliskums nav atkarīgs no cilvēka.

Cilvēks pret dabu ir bezspēcīgs. Mums vienkārši ir ar to jāsadzīvo. Un nekas katastrofāls jau nenotiek.

Dzīvojot mērenā klimatā, mums nav jāsatraucas par ļoti izteiktiem sausuma periodiem vai plūdiem. Arī pagājušajā gadsimtā bija gadi, kad bija ļoti mitrs. Nenoliedzami pēdējā simtgadē šā gada rudens un ziemas periods ierindojas top pieciniekā, kā viens no mitrākajiem. Arī vēja ātrums mazliet ir samazinājies pēdējo desmit gadu laikā. 

Ziemeļniekiem, it īpaši mūsu reģionā, globālā sasilšana nav tik draudīga. Ir pat vairāki pētījumi, kuros pierādīts, ka tā nes arī pozitīvas lietas. Veģetācijas sezona mazliet pagarinās, kas tā jau mums ir salīdzinoši īsa. Tas ir pozitīvs faktors lauksaimniecībā, protams, izņemot gadus, kad ir ievērojamas lietavas. Bet ir jāsaprot, ja šis gads ir bijis salīdzinoši unikāls ar lietavām, nākamais noteikti būs sausāks.

Daumants Vidiņš, laika apstākļu vērotājs

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz