Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dzintars Kļava: Vai Liepājai vajadzīga ogļu reģenerācijas fabrika?

Dzintars Kļava: Vai Liepājai vajadzīga ogļu reģenerācijas fabrika?
17.03.2010 15:44

Atslēgvārdi

Lai novērstu iespējamo elektroenerģijas deficītu, jau vairākus gadus tiek izskatīta iespēja Kurzemē būvēt jaunu ogļu spēkstaciju. Kā papildus ieguvums tiek minēta iespēja stiprināt ostas pozīcijas, uz ogļu rēķina palielinot ostas apgrozījumu.

Līdz šim populārākā spēkstacijas atrašanās vieta minēta Ventspilī, bet pērnā gada nogalē, Pulvera iela 6 un 8, platība 108232 m2, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. SIA “COENCO” piedāvā būvēt akmeņogļu pārstrādes uzņēmumu ar elektroenerģijas ražotni.

Kā zināms, ekonomika pakārtota tirgus attiecībām – piedāvājot kādu labumu, tiek paģērēta samaksa. Sekojoši, lai iegūtu minētā uzņēmuma celšanai nepieciešamo teritoriju, jāieinteresē pašvaldība – to kārdina ar iespējamiem labumiem: 300 jaunas darba vietas, lēta siltumenerģija (daļa tvaika nav izmantojama ģeneratoru turbīnu griešanai un to var izmantot apkurei un ūdens sildīšanai), papildus kravas apgrozījums ostai, kas, savukārt, nozīmē iekārtu un piestātņu ekspluatācijas rezultātā gūto ieņēmumu pieaugumu.

Loģisks ir jautājums: kāda būs maksa un ko liepājnieki zaudēs?

Parasti saka, ka ļaunums nav tik melns kā viņu mālē. Mēģināsim noskaidrot, kādas tās ogles ir.
Brūnogles (lignīts, degakmens degslāneklis). Satur daudz ūdens un maz oglekļa, dod samērā nedaudz siltuma.

Akmeņogles – labs kurināmais. Veidojas no brūnoglēm ap 3 km, bet antracīts līdz 6 km dziļumā.
Akmeņogles parasti vērtē un kvalificē pēc tajās sastopamiem piemaisījumiem. Par kaitīgiem parasti tiek uzskatīti slāpeklis, kura parastā koncentrācija svārstās robežās līdz 1.5%, un sērs, kura koncentrācija sasniedz 4%. Tos varētu uzskatīt par nenozīmīgiem apjomiem, taču atgādināšu, ka SIA ”Energo SG” pieteikumā Vides pārraudzības valsts birojam norādīts plānotais izmantojamais apjoms – 450000 tonnu akmeņogļu gadā (1233 tonnas diennaktī), tas nozīmē apmēram 5 tonnas sēra dažādos savienojumos diennaktī. Senlatvieši šķendējoties mēdza teikt: “Piķis un zēvele” (zēvele ir tas pats sērs), bet nez vai pilskalnu aizstāvju nīdēšanai krustneši izmantoja sēru tādos apjomos. Var oponēt, ka mēs jau pie dūmeņa gala degunu nebāzīsim, dūmeņi plānoti pat 40 m augsti. Atgādināšu, ka skābo lietu izcelsmi saista ar metalurģijas uzņēmumu darbību. Arī paši uzņēmuma pārstāvji neslēpj: “Vislielāko ietekmi uz vidi radīs piesārņojošo vielu emisija gaisā.”

10 – 15% ogļu satura, bet atsevišķos gadījumos pat līdz 45%, ir nedegošas vielas. Rēķinot minimālo apjomu, tas nozīmē, ka ik gadu nāksies gādāt par 4500 t izdedžu izvešanu un utilizāciju. Latvijā nav tik nozīmīgu raktuvju, lai tādu apjomu varētu noglabāt. Pelnus ir mēģināts izmantot kā pildvielu cementa rūpniecībā, ceļu būvniecībā. Mēģinājums izmantot ”Liepājas Metalurga” izdedžus ceļa uzbēruma celtniecībā, pierādīja tā nepiemērotību mūsu mitrajā klimatā, jo būdami ļoti hidroskopiski, tie uzsūc mitrumu un briest, kas izraisa asfalta betona seguma sasprāgšanu. Indēts ir arī ezera ūdens, jo izberot izdedžus ezerā, ūdenī nokļūst tajos esošie smagie metāli, no kurtiem daļa ir radioaktīvi.

Salīdzinot akmeņogļu siltumspēju ar citiem kurināmajiem, oglē tā ir 23,8 – 36,6 MJ/kg. naftai sadedzes siltums – 43,7–46,2 MJ/kg., bet dabasgāzes siltumspēja ir lielāka par 35 MJ/m3, bez tam gāze un nafta vienkāršāk transportējama, piemēram, pa cauruļvadiem.

Latvijā nav rūpnieciski izmantojamu akmeņogļu atradņu. Kurzemē juras perioda nogulumos nelielā daudzumā sastopamas brūnogles, taču to izmantošana pagaidām ir problemātiska. Ogles tiek importētas. Vislielākās ogļu iegulas ir Āzijā, tad Amerikā, bet tradicionāli Latvijā izmanto Silēzijas un Dombasa ogles, Taču Silēzijas ogles ir kvalitatīvākas nekā Doņeckas baseinā iegūstamās ogles, arī atvešana ar jūras transportu ir lētāka kā pa dzelzceļu. Ogļu pārkraušana ir saistīta ar apkārtējās vides piesārņošanu, protams, SIA ”COENCO” pārstāvis Igors Povars sola pārkraušanu veikt slēgtos boksos un novērst vides piesārņošanu. Un atkal atgādināšu lielo skaitļu likuma darbību – pat pie niecīga nobiruma, teiksim 0,01% apjomā, tas nozīmētu 45 t smalku ogļu putekļu ik gadu izkaisīšanu virs mikrorajona Lauma iedzīvotāju galvām. Tas, ko nozīmē šāds piesārņojums, var novērot Brīvostas ielas tuvumā novietoto namu iedzīvotāji, šķendējoties par putekļiem uz palodzēm, kas nāk no sauskravu termināla, regulāri noputošām, pie mājas novietotām, automašīnām, bet Otaņķu iedzīvotāji Liepājas Metalurga izraisīto piesārņojumu uzskata par mērķtiecīgas politikas sekām.

Ogles ilgi bija viens no galvenajiem enerģijas ieguves veidiem. Aptuveni 70% pasaulē iegūstamo akmeņogļu izmanto elektriskās strāvas ieguvei, un tas dod aptuveni 40% no visas pasaulē iegūtās elektroenerģijas. Tomēr parasto ogļu spēkstacijām ir zema ekonomiskā efektivitāte – tās tikai vienu trešdaļu ogļu enerģijas pārvērš elektroenerģijā.

Aktualizējoties vides problēmām, ogles tika aizstātas ar videi draudzīgāko gāzi. Pēdējā laikā, saasinoties enerģētikas jautājumiem, ogles atkal ir kļuvušas par pievilcīgu enerģijas ieguves veidu. Interesi par oglēm izraisa to salīdzinoši zemās cenas. Vilinājumam min, ka to piegāde var tikt organizēta no dažādām valstīm (nevajag būvēt naftas vai gāzes vadus). Tiek prognozēts, ka ogles, salīdzinot ar naftu vai gāzi, pietiks vēl 250 gadiem. Taču, pieaugot naftas cenām, dārgākas kļūs arī ogles, jo sadārdzinās to ieguve un transportēšana.

Kaut arī elektroierīces kļūst arvien ekonomiskākas, pieaug to skaits. Galvenais iemesls ogļu spēkstaciju celtniecībai ir strauji augošais pieprasījums pēc elektroenerģijas.

Ogles, protams, nav Latvijas vietējais resurss, tāpēc, uzceļot šādu staciju, mēs būsim atkarīgi no tā piegādātājiem.

Ogļu spēkstacija ne tikai padarītu Latviju atkarīgāku no importa energoresursiem, bet arī būtiski pasliktinātu vides situāciju valstī. Ogles ir viens no netīrākajiem energoresursiem, un to sadedzināšanas procesā atmosfērā lielos daudzumos izplūst smagie metāli un klimata pārmaiņas veicinošas gāzes (SEG). Līdz ar to Latvijai samazinātos iespējas pārdot SEG emisiju kvotas, kas tādējādi radītu ievērojamus finanšu zaudējumus. Tam gan tiek piedāvāts risinājums – oglekļa piesaiste un noglabāšana. Šī tehnoloģija pēdējos gados ir kā ogļu rūpniecības pēdējais glābiņš, jo tā sola atrisināt ar ogļu dedzināšanu saistītās vides problēmas.

Ideja ir pavisam vienkārša, proti, ogļu spēkstacijās radītais CO2 jāsavāc un jānoglabā pazemes glabātavās. Ogleklis nāk no pazemes, un kāpēc gan lai to tur arī nenoglabātu? Taču, lai šo tehnoloģiju ieviestu, vēl ir jāatbild uz ļoti daudziem jautājumiem; pagaidām tā arī ir ļoti dārga. Šo tehnoloģiju visvienkāršāk un lētāk ir izmantot spēkstacijās, kas izmanto integrētu gazifikācijas kombinētā cikla (IGCC) tehnoloģiju. Šādās spēkstacijās ogles tiek pārvērstas ogļskābajā gāzē (oglekļa dioksīdā) un ūdeņradī. Par kombinēto ciklu to sauc tāpēc, ka enerģija tiek iegūta gan gāzes, gan tvaika turbīnās – ūdeņradis tiek dedzināts gāzes turbīnas degkamerā, kas darbina vienu turbīnu, bet tā izplūdes tvaiks darbina nākamo turbīnu. Šādas spēkstacijas ir par aptuveni 10% efektīvākas nekā parastās ogļu spēkstacijas izmantojot jaunākās tehnoloģijas IPCC eksperti prognozē, ka enerģijas ieguves izmaksas spēkstacijā, kas izmantotu oglekļa savākšanu, būtu par 20% augstākas nekā konvencionālajā ogļu spēkstacijā. Taču oglekļa savākšana un noglabāšana varētu būt ekonomiski izdevīga, ja emisiju tirdzniecības sistēmā oglekļa cena nākamos 15–20 gadus nenokristos zem 30 eiro par tonnu. Jebkurā gadījumā, tas palielina elektroenerģijas cenu gala patērētājam. Savukārt CO2 tiek savāks un noglabāts sāļūdens akvatorijā, pazemē vai iepumpēts dziļi okeānā, kur lielā spiediena un aukstās temperatūras rezultātā ogleklis sašķidrinātos un uz mūžiem paliktu noglabāts. Tādējādi spēkstacijām, kas izmanto oglekļa savākšanu un noglabāšanu, ir iespējams par 80–90% samazināt CO2 emisijas. Bet Latvijas tuvumā nav okeāna ieplaku, savukārt Baltijas jūra jau tagad uzskatāma par vienu no piesārņotākajām pasaulē. Pašlaik pasaulē ir 5000 konvencionālo ogļu staciju un tikai piecas IGCC tipa stacijas ar kopējo jaudu aptuveni 1000 MW. Arī lielākā daļa ogļu staciju, kuras plānots uzbūvēt tuvākajā nākotnē, negrasās izmantot IGCC tehnoloģiju, un tikai pāris plāno nodrošināt CO2 savākšanu un noglabāšanu. Un te rodas jautājums, vai mēs esam gatavi par to maksāt. Protams, cenām ir jāatspoguļo visas izmaksas, ne tikai tās, kas saistās ar darbaspēku, peļņu un resursiem, bet arī sociālās un vides izmaksas. Šādā gadījumā var izrādīties, ka vēja un citi alternatīvie enerģijas ieguves veidi ir daudz lētāki.

Tomēr Eiropas Komisija IGCC tipa spēkstacijas uzskata par perspektīvām un ir vienojusies ar rūpniecības sektoru, ka līdz 2015. gadam Eiropā ir jāizveido vairākas lielas šāda tipa elektrostacijas. Taču komerciāla šādu staciju izmantošana nav prognozējama pirms 2020. gada. Tāpēc pat tādā gadījumā, ja mēs pieņemam neatjaunojamu resursu izmantošanu enerģijas ieguvei, pagaidām noteikti ir jāmeklē citas, ilgtspējīgākas alternatīvas.

Liela industriāla objekta (uzņēmuma) izvietošanai minētajā teritorijā nav atbilstošas infrastruktūras, Pulvera iela jau tagad nespēj pildīt ostas apgādes artērijas funkcijas – Cukura ielas aplis sarežģī kravas transporta kustību un palēnina transporta plūsmu, vēl 2 pārbrauktuves, kuras slēgsies intensificējoties kravas vilcienu plūsmai, radīs aplenkumam līdzīgu situāciju. Krūmu iela ir mikrorajona galvenā iela, kuras malās izvietotas izglītības iestādes, tā nodrošina veikalu apgādi un sabiedriskā transporta plūsmu – nav iedomājama pa to papildus kravas transporta plūsma ar akmeņogļu kravām.

Uzņēmuma darbības nodrošināšanai papildus nepieciešams ūdens (gadā plānots patērēt līdz 0,9 miljoniem tonnu ūdens), bet Liepājā ūdens jau pašlaik ir ļoti aktuāla problēma. Paredzēts tehnoloģisko procesu uzturēšanai izmantot dabas gāzi (līdz 52,6 miljoniem m3 dabas gāzes), kuru pirks cenās ap 185 lati (bez PVN) par 1000 kubikmetriem 2009.gada nogalē, bet prognozējamā cena pat varētu pārsniegt 400 latu robežu, tas nozīmē, ka uzņēmums par gāzes iegādi izdos ap 2 miljoniem latu. Ticamākais, ka uzņēmums vismaz daļu šīs naudas centīsies atgūt no iedzīvotājiem, pārdodot, nevis dāvinot atlikuma siltumu – rezultātā ierindas liepājnieki pirks šo siltumu kā priekš viņiem radītu. Papildus radītā elektroenerģija tiks pārdota valstij par spēkā esošajiem tarifiem, bet liepājniekiem ir gluži vienalga – elektrība nāk no Ķeguma, Pļaviņām vai no TEC.

Lai papildinātu ūdens rezerves, ko izmantos ražošanas procesā, sniega un lietus ūdeņi tiks novadīti uz specializēto ūdens rezervuāru. – papildus tiks radīta vieta, kur sekmīgi vairosies odi. Jau tagad daudzo odu dēļ vasaras vakaros pastaigāties pa pļavu pretī 15.vidusskolai nav iespējams.

Protams, lēmums par atļauju būvēt akmeņogļu pārstrādes rūpnīcu un termoelektrocentrāli Liepājā ir liepājnieku rokās, bet, vai minētā informācija nav pamats izsvērt gan iespējamos ieguvumus no uzņēmuma, gan zaudējumus?

Dzintars Kļava,
Mg.oec.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz