Eirovīzija joprojām ir viens no populārākajiem dziesmu konkursiem Latvijā, skatītājiem tas patīk, tāpēc uz jautājumu – vai Eirovīzija ir vajadzīga – gribas atbildēt ar pretjautājumu – kāpēc ne? Šis konkurss ir gluži kā citi konkursi – “Muzikālā banka”, “Jaunais vilnis”. Manuprāt, tā ir iespēja parādīt sevi ne tikai jaunajiem izpildītājiem, bet visiem mūziķiem.

Šogad tiku uzaicināts žūrijā, vērtēju pirmā pusfināla dziesmas. Interesanta pieredze! Pirmo gadu pusfināls notika tiešraidē, netika raidīti jau iepriekš safilmēti video rullīši. Žūrija, gluži kā skatītāji, mākslinieku uzstāšanos vēroja un vērtēja caur televizora ekrānu, bijām vienās pozīcijās. Nezinu, vai vaina bija tehnikā, taču brīžiem skanējums bija ļodzīgs, bija dzirdami fona trokšņi, nevarēja saprast, ko izpildītājs dzied. Taču kopumā līmenis ir cēlies, tieši vokālajā ziņā. Visi pusfināla dalībnieki bija spēcīgi, šķībi nedziedāja, nebija arī citu problēmu. Salīdzinoši ar citiem gadiem, uzstājās daudz jaunu, nedzirdētu mākslinieku. Un, manuprāt, tas ir ļoti labi, ka viņiem dod iespēju mēģināt un darīt. Arī mēs paši, grupa “Musiqq”, nebijām nekādi veterāni.

No pirmā pusfināla man patika Maia. Pozitīva dziesma, arī izpildījums ļoti labs. Prieks par Paulu Dukuri, kurai ir ļoti, ļoti spēcīgs vokāls. Taču pats personīgi balsoju par Ati Ieviņu. Manuprāt, viss piecinieks, kurš iekļuva tālāk finālā, bija labs. Tie bija tie, kuriem bija jātiek tālāk. Lielākoties sakrita žūrijas un skatītāju domas. Taču, kurš varētu galu galā uzvarēt, man grūti spriest, jo vēl neesmu iepazinies ar otrā pusfināla dziesmām.

Jā, nenoliegšu, ka bieži vien Eirovīzijā uzvar tas, kuram tobrīd karjerā ir kāpums, vai kurš aktīvāk izvērsis muzikālo darbību, kurš tobrīd ir topā, taču no tā neizbēgt. Un būtībā tas jau arī nav nemaz tik slikti. Vienmēr kāds būs izteiktās līderis. Bet tā būs vienmēr, jo Eirovīzija nekad nesastāvēs no jauniem, nedzirdētiem izpildītājiem. Domāju, ka par to nevajag tik ļoti satrauktiem. Un tautai ir jādod iespēja balsot, un šā brīža sadalījums – 50 uz 50 –, manuprāt, ir labs.

Nē, nebija jocīgi atrasties žūrijā, nevis uz skatuves. Bija interesanti klausīties un paskatīties uz to visu no citas puses. Pagaidām piedalīšanās Eirovīzijā nav mans mērķis, uz to neraujos. Ja kādreiz būs dziesma, ko mēs ar Maratu varētu piedāvāt, un kas šķitīs Eirovīzijai piederīga, tad varbūt mēģināsim atkal. Bet domāju, ka tuvākajā laikā tas nenotiks. Taču pērn gūtā pieredze Diseldorfā ir neatsverama, arī piedzīvotās emocijas. Novēlu to izbaudīt ikvienam mūziķim! Izmantojiet visas iespējas!

Emīls Balceris,
grupas “Musiqq” dalībnieks