Par Vides ministrijas vēlmi paplašināt “Natura 2000” lieguma robežas pie Liepājas ezera vēl ir jādiskutē. Nepieciešama visu iesaistīto pušu – gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju, gan ministrijas un pilsētas – tikšanās un sarunas.

Pieļauju, ka satraukums būtu mazāks, ja liegumā neplānotu iekļaut teritoriju, kurā uzņēmums ”Liepājas metalurgs” iecerējis sākt celtniecības darbus tērauda ražotnes rekonstrukcijai, kā arī neizjauktu vairākus pašvaldības plānus. Piemēram, starp Meldru ielu un Dūņu ielu Attīstības pārvalde iezīmējusi vienu no Liepājas nākotnes investīciju teritorijām. Tāpat diskutējams temats ir visu Ezerkrasta mikrorajona pļavu iekļaušana liegumā, jo savulaik viena no Ezerkrasta teritorijām topošajā Liepājas teritorijas plānā rezervēta bērnudārza būvniecībai. Nepamatota pašvaldībai šķiet arī Vides ministrijas vēlme liegumā iekļaut bērnu rotaļlaukumu un vienīgo publisko peldvietu, kā arī teritoriju, uz kuras atrodas auto stāvlaukums. Tas pats attiecas uz ezera malā esošajiem laivu kooperatīviem, kurus pašvaldība plāno saglabāt.

Manuprāt, jautājumā par lieguma paplašināšanu ir daudz neskaidrību. 2008.gadā, veidojot lieguma “Liepājas ezers” dabas aizsardzības plānu, bija jāņem vērā dažādas nianses. Toreiz plāna izstrāde tika pabeigta pēc ilgām diskusijām. Pieļauju, ka arī šeit varētu būt tāpat. No pieredzes zinu, ka, uzliekot šādus vai līdzīgus aizsardzības režīmus, cieš vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji. Manuprāt, ekonomiskā attīstība ir vēlama tik tālu, lai tas nekaitē videi un nerastos piesārņojums, jo ezerā dzīvo daudz dažādu radību. Šobrīd ezerā drīkst gan zvejot un makšķerēt, gan medīt, gan iebraukt ar laivu.

Jāpiebilst, ka pašlaik ministrija uzskata, ka dabas lieguma “Liepājas ezers” platība jāpaplašina par 285 ha jeb 6%. Šobrīd lieguma teritorija ir 4544 ha, no kuriem 3715 ha aizņem ezers.

Ēvalds Urtāns,
biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors