Kā pozitīvu vērtēju diskusija par vēja ģeneratoru parka izveidi Liepājas ziemeļu daļā, aiz Ziemeļu baterijas. Pašvaldības atbalstīts un investoru, SIA “Rapsoil” ierosināts, šis projekts varētu kļūt par vēl vienu pozitīvu piemēru Liepājas 21. gadsimta attīstības turpinājumam. Bet vai, uzsākot projektu, ir nodrošinātas pašu liepājnieku, zemes, ainavas un vēsturiskā mantojuma saimnieku intereses?

Vai jautājums par zemes nomu uz 30 gadiem, par kuru domes ārkārtas sēdē nebija informācijas pat deputātiem, ir izdiskutēts sabiedrībā?

Diemžēl projekta sabiedriskā apspriešana Liepājas pilsētas domē 2009. gada 16. decembrī nebija pietiekami plaši izziņota un notika darba laikā. Klātesošajos negatīvu iespaidu atstāja SIA “Rapsoil” pārstāvji, kas izturējās kā bajāri, kas demonstrēja augstprātību un radīja iespaidu, ka “viss ir jau sarunāts kaut kur zem galda”.

Manuprāt, pašvaldība ir vieglprātīgi piekritusi iznomāt savu īpašumu – zemi un “nepamanījusi”, ka pēc līguma visizdevīgākais ir atstāts investora ziņā.

Kopumā vēja enerģijas parka projekts ir atbalstāms rosinājums. Taču es nevaru piekrist divām lietām:
1. Par ģeneratoru torņu novietošanu Ziemeļi forta teritorijā.
2. Par triju torņu celtniecību uz nacisma upuru, liepājnieku kauliem Šķēdes jūrmalā.

Baterija Nr 1. Tas ir unikāls objekts no kultūrvēsturiskā mantojuma un tūrisma attīstības viedokļa. Baterija celta 1897.-1903.gadā kā krasta un sauszemes artilērijas pozīcija /53 lielgabali/. Tā ir vēsturiskā Aleksandrs III Liepājas /Libau/ Jūras cietokšņa sastāvdaļa. Līdzīgi, bet mazāki nocietinājumi ir tikai bijušā Kauņas cietokšņa fragmenti. 1919. gada 4. un 14. novembrī nocietinājumos norisinājās asiņainas kaujas, Latvijas armijai atvairot bermontiešu uzbrukumus. Tātad baterija ir Latvijas Brīvības cīņu vēstures objekts. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir sagatavojusi dokumentāciju Ziemeļu fortu teritorijas un nocietinājumu iekļaušanai valsts nozīmes pieminekļu sarakstā.

Šodien nocietinājumi ir samērā labiekārtoti un aktīvi tiek izmantoti tūrisma vajadzībām. Nocietinājumu iekšējā teritorijā plānojot un iebūvējot ģeneratoru torņus Nr. 8;10;12 un Nr. 13 uz laikiem tiks likvidēta kultūrvēsturiskā ainava un liegta iespēja šo vietu paplašināt tūrisma mērķiem.

Šķēdes jūrmala. Ziemeļos no Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām atrodas piemiņas komplekss II pasaules kara nacisma terora upuriem – dažādu tautību liepājnieku nošaušanas vietas un holokausta upuriem – ebrejiem liepājniekiem veltīts piemiņas Memoriāls, kas atklāts 2004. gadā. 1945. gadā notika daļēja masu terora upuru ekshumācija, taču pēc manā rīcībā esošām ziņām un iegūtiem kartogrāfiskiem materiāliem zināms, ka liela daļa upuru mirstīgo atlieku atrodas vēl šodien reljefā labi nolasāmajos grāvjos. Uzskatu, ka ģeneratoru torņu Nr. 15 un Nr.23 plānotā atrašanās vieta ir drauds Memoriāla kā piemiņas vietas eksistencei, bet torņu Nr. 17 un Nr. 20 celtniecība paredzēta tieši uz nošauto upuru kauliem. Minētajā vietā NAV pieļaujama teritorijas apbūve un ar to saistītie plašie zemes rakumi bez iepriekšējas arheoloģiskās izpētes. Mans uzskats, ka minēto vietu vajadzētu plānot atstāt neskartu kā mūsu vēstures un dabas ainavu.

Gunārs Silakaktiņš,
Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperts

Iespējamo nacisma upuru apbedījumu vietu shēmas rekonstrukcija. Pēc Krievijas Valsts vēstures arhīvā atrastā materiāla (ГАРФ.ф.7021.опись 93.дело 2419.лист 151).