Šķiet,
plaši iztirzātais bēgļu jautājums tūlīt, tūlīt sasniegs apogeju. Par to runā
visi un visur – tantes tirgū, kolēģi darbā. Un mediji ziņu pārraides pārsvarā
iesāk ar jaunumiem bēgļu lietā.

Ļaudis
ir nopietni satraukušies. Un ne bez pamata. Jo bēgļu straumes, kas vārda tiešā
nozīmē veļas pāri Eiropai, pieņem taifūna cienīgus apmērus.

Protams,
mēs esam par žēlsirdību, iecietību un līdzjūtību. Ja vien nebūtu mazi
bet… Cik no šiem tūkstošiem, kas tādi vai citādi mums nenovēršami tuvojas, ir
patiesi politiski un reliģiski bēgļi, kuriem pastāv reālas dzīvības briesmas?
Godīgi? Tā ir pavisam neliela saujiņa šo ļaužu pūļos. To nav izdomājusi šī raksta
autore, bet pavisam konkrēti ar šīm problēmām jau saskaras Vācija. Cilvēki,
kuru mājokļu tuvumā ir izvietoti neskaitāmi dzīvojamie konteineri tūkstošiem un
tūkstošiem bēgļu izmitināšanai. Un, kā viņi apgalvo, tās nepavisam nav
sievietes ar bērniem, bet pārsvarā vīrieši pašos labākajos spēka gados! Un
nevienam nenāk prātā strādāt vai kā citādi nodrošināt savu iztikšanu. Un kam
gan, ja viss tāpat tiek iedots?!

Un
vēl, kā apgalvo vācieši, pati lielākā problēma ir tieši reliģiskais jautājums. Precīzāk – musulmaņi
pār kristiešiem. Turklāt pirmie šai sakarā jau nākuši klajā vietējā vācu presē
ar atklātiem, nežēlīgiem un neslēptiem paziņojumiem. Un daļa vācu iedzīvotāju
patiesi ir nobijušies, kas tagad pēc tā visa sekos. Un tikai pēc tam apspriež,
ka visticamāk, ieceļotāji nedz strādās, nedz mācīsies. Un ka šī nav nedz inteliģentākā,
nedz  saprātīgākā tautas daļa. Bet,
protams, atšķirt, kurš ir un kurš nav patiess bēglis, ir bezgala sarežģīti. Un
sākotnējā laika posmā pat neiespējami.

Taču,
lai kādi būtu argumenti un viedokļi, vienkāršais vācietis nespēj notikuma gaitu
iespaidot nenieka! Jo tāpat visu izlemj politiķi un Merkele! Tā teikt – bez
prozas un dzejas.

Un
arī mēs esam tieši tādā situācijā. Varam lemt, varam argumentēt un pat balsot
par vai pret. Tikai diemžēl bez jebkādiem panākumiem! Jo, cik pielems, tik jau
būs jāņem pretī, gribi vai ne. Jo tā pateiks Savienība. Jo citādi  mums nedos vairs ne to, ne šito! Un vispār
tikai tukša muldēšana un rīcības plānu imitēšana.  

Gribas
jautāt – ar ko gan šī Savienība atšķiras no mums labi zināmās? Lēmēji un
noteicēji nebijām tad un neesam arī tagad.

Un paredzamās sekas varam vien zīlēt kafijas
biezumos.