Psihologu, psihoterapeitu un dažādu citu smalku jomu speciālistu padomi, ieteikumi, pamācības jau labi sen vairs nav nekas jauns un neparasts mūsu ikdienā. Netrūkst izzinošu interviju ne dažāda kaluma sieviešu žurnālos, ne citos masu medijos. Un kā galvenais sauklis tiek skandināts – cilvēkiem vajag izrunāties, tādējādi nekrājot sevī negatīvas emocijas.

Ja partneris, kaimiņš, u.c. nesaprot, ka ar savu rīcību, nesavaldību un egoismu pārkāpis tavas personīgās robežas – sakāmo pārdomāt un inteliģentā veidā darīt to zināmu. Ja nesaprot vēl – nu tad pa tiešo uz aci.

Līdz šim arī es pieturējos pie šīm atziņām, taču pavisam nesen nācās piedzīvot situāciju – kā tautā saka, nerullēja neviena dogma, ne citi inteliģentie konflikta risināšanas paņēmieni. Pirmajā mirklī, kad jāsastopas ar prastu nekaunību, izbrīnā pat aizraujas elpa un tu cilvēks uz mirkli kļūsti gluži vai mēms un pat gribēdams nespēj aptvert radušos situāciju. Ka cilvēks vairs neredz atšķirību starp vārdiem – izlīdzēt un izmantot. Kad pazudušas visas robežas un ar savām neatliekamajām vajadzībām atļaujas traucēt tavas ģimenes teju jau naktsmieru.

Kā jau pieklājīgi audzināta pilsone, protams, ar pārmetumiem gluži uzreiz virsū nebruku un centos paskaidrot un izskaidrot, ka gluži lāgā jau nebūs vis. Taču pašai sev par šoku aptvēru, ka tikpat labi varētu kaut ko klāstīt arī ķīniešu valodā. Tā teikt – rezons viens un tas pats. Cilvēks lūkojas tevī ar acīm, kurās skaidri lasāms, ka manis teiktais ir svešvārdos tērpts mistrojums. Taču paudusi savu sākāmo esmu, un gaisā vīd vāja cerība, ka varbūt pēc tam nekauņa apdomās savu rīcību.

Bet visiem jau augstdzimušo kroņu nepietiek! Kad nākamajā vakarā (laikarādis jau atkal tuvojas gandrīz pusnaktij) nesaprašu ir skārusi kārtējā dzīves kataklizma, pilns ir arī mans mērs! Un ko tur liegties – attiecīgajiem vārdiem pievienojās arī attiecīgie žesti. Turklāt man pilnīgi neraksturīgi.

Taču vēl lielāks bija mans izbrīns, ka bezkauņa nevis sadusmojās, bet tikai pēc šīs emociju krusas sāka domāt.

Sak – varbūt tomēr nebija īsti riktīgi, ko?

Gunita Boka