Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Herberts Laukšteins: Par Valsts attiecībām ar saviem pilsoņiem

Herberts Laukšteins: Par Valsts attiecībām ar saviem pilsoņiem
10.05.2011 09:26

Atslēgvārdi

Šīs rindas top aiz iekšējas pārliecības, ka notiek netaisnība un aiz nevēlēšanās palikt klusējošā vienaldzībā, jo uz spēles ir likti cilvēku likteņi un Liepājas teātra nākotne.

Daudzi vadītāji, formulējot savu uzņēmumu mērķus un vērtības, kā galveno vērtību atzīmē Cilvēku, jo uzņēmumā strādājošie darbinieki ir tie, kas palīdz sasniegt uzņēmumā nospraustos mērķus. Ja tiešām par galveno vērtību tiek uzskatīts cilvēks, kļūst skaidrs, par ko ir jārūpējas, lai dzīvi rezultātā padarītu labāku. Gudri uzņēmumu vadītāji tā arī dara – cenšas panākt to, lai darbinieki būtu motivēti strādāt vairāk un labāk, tā virzoties uz nosprausto mērķi un vairojot ikviena uzņēmumā strādājošā labklājību un ētiskās vērtības. Esmu redzējis uzņēmumus, kur tā notiek, un, runājot par šiem gadījumiem, tiek pielietots apzīmējums – veiksmes stāsts.

Šeit minētās pārdomas ir par Latvijas Valsts attiecībām ar saviem pilsoņiem. Kā vārdā darbojas valsts? Kāds ir valsts dažādo darbību mērķis? Kādēļ mums tā neiet?! Kādēļ cilvēki pamet valsti? Kādēļ viņi negrib atgriezties? Kādēļ mēs esam rupji un nežēlīgi viens pret otru? Kādēļ mēs tik maz smaidām? Kādēļ valsts nenes atbildību par savas darbības rezultātiem? Kādēļ domājam īstermiņā? Kādēļ es nezinu Valsts attīstības plānu tuvākajiem 15 gadiem? Kādēļ Latvijas Republikas Satversmē cilvēks nav nosaukts kā valsts pamatvērtība?!

Uz šādām pārdomām mani pamudināja konkrēts fakts. Liepājā jau vairāk kā 100 gadus darbojas teātris. Tas nav pārtraucis savu darbību visā pastāvēšanas laikā, arī pēdējo divu karu laikā. Teātris ir sarežģīts mehānisms, kas sastāv no vairākām struktūrvienībām, un galvenā no tām ir aktieru trupa. Cik stipra ir aktieru trupa, tik interesants ir teātris. Ko tad nozīmē ”stipra trupa”? Tā ir talantīgu cilvēku regulāra apmācība un rūpe par šo krāšņumu.

2006.gadā Liepājā tika pieņemts gudrs lēmums – sapulcināt jaunus un talantīgus cilvēkus, lai iemācītu viņiem aktiera profesiju. Viņi papildinātu un atjaunotu Liepājas teātra trupu, kas skaitliski bija sarukusi un tajā bija palikuši gandrīz tikai vidējās paaudzes aktieri. Tika nolemts to darīt Klaipēdas Universitātē, kam ir loģisks pamatojums, ņemot vērā Latvijas kroplo centralizācijas politiku. Laimīgas sakritības dēļ Klaipēdas Universitātē strādā divi latviski runājoši aktiermeistarības pedagogi Velta un Vitauts Anuži, kuri bija gatavi strādāt ar jaunajiem talantiem no Latvijas. Tā laika eiforijā Valsts mudināja savus pilsoņus ņemt kredītus un solīja brīnišķīgu nākotni. Šodien es pat to nosauktu par valdības noziedzīgu rīcību! Arī 16 jaunie teātra mākslas mīlētāji, kuri devās studēt uz Klaipēdu, baroti ar solījumiem par valsts ekonomikas uzplaukumu, kredītu iespējamo dzēšanu nākotnē, devās uz bankām, lai aizņemtos naudu studijām. Gāja laiks, eiforija noplaka, tautas labklājība izrādījās uz māla kājām. Tika samazināti atalgojumi, samazinātas subsīdijas izglītībai, medicīnai, sportam, kultūrai un citām valstij svarīgām sfērām, tika kāpināti nodokļi un tarifi, kā rezultātā jauno Liepājas teātra aktieru personīgā bilance būs negatīva jau pēc viena mēneša, jo būs pienācis laiks kredītu atmaksāšanai bankām. Lai dzīvība turpinātos, ir jāuzņem pārtika, bet pārtikai šiem jaunajiem talantiem vairs nepietiek. Paliek banālā izeja aizbraukt no Latvijas, lai svešumā sapelnītu naudu, ar ko uzturēt dzīvību un atdotu naudu bankām, kas tika izlietota profesijas apguvei, kura vairs nav vajadzīga un tiks aizmirsta, jo laiks nežēlīgi ieviesīs savas korekcijas!

Ja Valsts tomēr nestu kaut minimālu atbildību savu pilsoņu priekšā, tad būtu iespējams cits rezultāts, un jaunie talantīgie aktieri varētu turpināt strādāt savā profesijā, lai kļūtu par skatuves māksliniekiem, ar kuriem Valsts varētu lepoties nākotnē. Ar šādu cerību esmu divas reizes griezies pie Valsts un lūdzis palīdzēt šiem jauniešiem, bet abas reizes Latvijas Kultūras ministres personā esmu saņēmis atteikumu! Pat netiek piedāvāts nekāds alternatīvs risinājums – dzēst kredītus, mērķfinansējums, atliktais kredītu atmaksas termiņš…(!) Ciniski, lai neteiktu zemiski! Zemiski, jo Valsts iecietīgi baro savus ierēdņus, kuri saņem trīs un četrus atalgojumus ar trīs un četrām nullēm dažādās padomēs un komisijās, bet nespēj nodefinēt valsts prioritātes, nespēj izstrādāt valsts attīstības plānu ilgtermiņā. Vakar bija ministrs X un mēs gājām uz rietumiem, šodien ir ministrs Y un mēs ejam uz austrumiem!

Jaunie aktieri bija vajadzīgi Liepājas teātrim, Liepājai, Latvijai! Šie jaunieši, kuri šodien vēl ir Liepājas teātra aktieri, gan jau kaut kur pasaulē atradīs vietu, kur radīt vidi un apstākļus atbildībai par sev tuvākajiem.

Aizvien vairāk dzirdami vārdi – nav iemesla lepoties ar šo valsti! Šos vārdus izrunā cilvēki, kuri paši rada darbavietas, maksā nodokļus, vēl mēģina noturēties savā Dzimtenē.

Ja šodien Cilvēks nav Latvijā vērtība, un uzmanības centrā ir Budžets, kas tiek uzturēts ar represīvām metodēm un Cilvēkam ir tikai tiesības sūdzēties par pāridarījumiem, tad varbūt ir jāmaina Latvijas Republikas Satversmi, kura noteiktu, ka viss, kas notiek valstī, notiek lai Cilvēks dzīvotu labāk, uzsveru – ikviens cilvēks. Ne tikai simts izmeklētie tautas pārstāvji!

Ja neesat pamanījuši, puse Latvijas valsts iedzīvotāju tomēr vēl spītīgi dzīvo laukos – t.i. – ārpus Rīgas. Tomēr valsts pārvaldes vadības un ierēdņu redzesloks vairumā gadījumu aprobežojas tikai ar valsts galvaspilsētas robežām, visus neērtos jautājumus uzgrūžot pašvaldībām. Un pašvaldības mēģina visas problēmas risināt, kā nu katra prot un cik nu kurai rocības. Liepājas pašvaldība vienmēr savu iespēju robežās atbalstījusi savu teātri, bet beidzot ir pienācis laiks, kad arī valstij būtu jāsper solītis pretī!

Herberts Laukšteins,
Liepājas teātra direktors

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz