Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ināra Kalnarāja: Kas jādara saulgriežos?

Ināra Kalnarāja: Kas jādara saulgriežos?
Foto: Ģirts Gertsons
21.06.2016 07:00

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Vasaras saulgriežos saule ir pašā zenītā, un klāt ir gada visgarākā diena un visīsākā nakts. Man tie ir mīļi, bet skumji svētki, jo saprotu, ka vasara iet uz otru pusi. Esam skrējuši, beidzot savā ziemeļu pusē sagaidījuši vasaru, un čuš! Nosvinēsim šo nakti, tad vēl dažas naksniņas un riposim uz rudeni.

Mēs “Atštaukās” saulgriežus svinam pa divi lāgi – 21. un 23. jūnijā. Tā esam pieradušas. Pirmais, kas ir saulgriežos jādara, jābrien pļavā, jāplūc jāņuzāles jānopin vainadziņš. Meitenes gan sūdzas, ka saimnieki ir tik akurāti, viss ir nopļauts, ka nav kur jāņuzāles salasīt. Bet kronis bez šaubām jānopin. Esmu daudzreiz redzējusi, ka nāk meitas uz pasākumiem, un nav to vainadziņu, nav.

Ja Līgosvētkos esam pilsētā uz bruģa, tad nekas daudz nesanāk. Laukos var vairāk ko izdarīt. Saulgriežos visu nakti jādzied, jākur ugunskurs, jādedz pūdele, jālec pār ugunskuru, lai būtu daudz bērnu un liela raža, jānopeldas ezerā vai upē, jāēd siers, jādzer alus, šnabis nē. Ir labi, ja var sauli sagaidīt. Gaismiņa aust agri, bet saulīte nelec tik ātri. No rīta jaunas meitas un arī vecākas sievas rasā mazgājas, lai smukas būtu.

Man liekas, tieši trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku paaudze meklē pasākumus un rituālus pie dabas krūts. Zinu, ka arī uz “Vītolniekiem” Papē brauc daudz cilvēku, Talsos uz Tiguļkalnu.

Piecus gadus “Atštaukas” līgoja Dzegužkalnā. Pretēji mūspuses cilvēkiem,Rīgā viņi nekautrējas no tā, ka kopā jāiet rotaļās, kopā jādzied, jādanco. Prot, neprot, bet dara. Džeguzkalnā notiek tādi latviski feini Jāņi, kuros ir gan ārzemnieki, gan krievu tautības cilvēki, gan latvieši. Visi kopā vienā stropā lustīgi un jautri.

Tiem, kas grib sajust saulgriežu nakts maģiju, gan jābūt laukos vienatnē vai mazā bariņā. Mēs kādreiz esam līgojuši “Brakos”, tur ir ļoti skaisti, tur varējām sajust nakts maģiju – kalni, lejas, migla, kas peld pāri kokiem, pakalniem. Visapkārt klusums, tikai putni dzied. Lielā kompānijā to neizjutīsi, tad tie ir lustīgi svētki ar izdancošanos un izdziedāšanos.

Un vēl jau ir tā Līgonakts, kad latvietim ir jāieož ugunskura dūmu smarža, lai viņš atcerētos, ka ir latvietis. Tik daudzi mūsējie ir izklīduši pasaulē, bet ir viena lieta, kas viņus pulcina atpakaļ – tie ir Līgosvētki. Tā ir tik maģiska nakts, ka pat tie tautieši, kas aizbraukuši prom laimi meklēt, šinī naktī cenšas atgriezties Latvijā.

Ināra Kalnarāja, folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz