– Kā jūs raksturotu aizvadīto gadu?

– Ja īsi, tad gads nebija viegls, taču, saskaitot pērn reģistrētās laulības, jāsecina, ka to bija par 50 vairāk nekā vēl pirms gada. Visticamāk, tādēļ, ka esam sapratuši – kovida dēļ dzīve tomēr nav pilnībā apstājusies.

Zināmas korekcijas mūsu nodaļas ikdienā ienesa Dienvidkurzemes novada izveide, jo, kamēr tur notika pārkārtošanās process, daudzi par drošāku uzskatīja laulāties pie mums, Liepājā. It īpaši vasaras periodā. Tas pats sakāms par jaundzimušo un mirušo reģistrāciju.

Šobrīd Latvijā attiecībā uz civilstāvokļa aktu reģistrāciju nav ierobežojumu. Ja divi liepājnieki izdomājuši, tad viņi var salaulāties jebkurā Latvijas Dzimtsarakstu nodaļā, piemēram, Daugavpilī. Pastāv viena Latvijas civilstāvokļa aktu reģistra datu bāze.

– Runājot par laulībām, kādi tagad jāievēro ierobežojumi?

– Mūsu laulību ceremonijā nodaļas lielajā zālē pašreiz, kamēr noteikta ārkārtējā situācija, var ienākt tikai četras personas: līgava, līgavainis, divi vedēji. Diemžēl tādas svinības, kādas bija pirms gadiem diviem, kad mūsu nodaļā ieradās kupls viesu pulks, šobrīd vairs nenotiek.

Tomēr ne viens vien jaunais pāris atzinis, ka viņi pat jūtas labāk, ierodoties tikai ar vedējiem četratā.

Pērn par 13 vairāk tādu pāru, kas laulājās Liepājas baznīcās. 2020. gadā šādu izvēli izdarīja 30 jaunlaulātie. Noteikto ierobežojumu dēļ pērn nenotika nevienas laulības Liepājas cietumā.

– Šķiršanās tendences?

– Tā kā Dzimtsarakstu nodaļas darbinieku pienākums ir laulību reģistrā izdarīt atzīmi par laulības šķiršanu, pērn esam veikuši 207 šādus ierakstus. Vēl pirms gada to bija 208, un skaitlis liecina, ka situācija gadu pēc gada saglabājas samērā stabila. Izšķiras mazāk par pusi no visiem salaulātajiem. Noteikti nevaru apgalvot, ka kovida laikā tiek šķirts vairāk laulību nekā pirms pandēmijas.

– Kā ar mirušo reģistrāciju?

– Pērn mūsu nodaļā reģistrētas 1277 personas, vēl pirms gada to bija 1069. Vēlreiz jāatgādina, ka mirušie nav tikai un vienīgi liepājnieki. Saistībā ar Dienvidkurzemes novada izveidi pie mums reģistrēja arī Nīcā, Rucavā, Pāvilostā un citviet mirušos.

Ļoti bieži tas saistīts ar to, ka tuvinieki izvēlas Liepājas apbedīšanas pakalpojumu sniedzējus, kuriem dokumentus ērtāk  nogādāt Liepājas nodaļā. Gluži tāpat kā ar laulībām, arī mirušu personu var reģistrēt jebkurā Latvijas Dzimtsarakstu nodaļā.

– Ko vēsta jaundzimušo statistika?

– Aizvadītajā gadā Liepājā reģistrējām 741 mazuli: 389 zēnus un 352 meitenes. Pirms gada kopējais skaitlis bija mazāks – 689. Visi, kas savu bērnu reģistrē Liepājā, tradicionāli saņem pašvaldības sarūpētu dāvanu.

– Vai esat piedzīvojuši kādus īpašus pārsteigumus?

– Nevaru apgalvot, ka mums tas ir kaut kāds nebijis pārsteigums, bet gadu pēc gada izbrīnu izraisa cilvēku attieksme pret saviem dokumentiem: laulību, miršanas, dzimšanas apliecībām. Acīmredzot tās netiek pietiekami rūpīgi glabātas. Katru gadu pēc pieprasījuma izsniedzam ap pustūkstoti atkārtotu dokumentu gan nozaudēto vietā, gan mantojuma lietām un citām vajadzībām. Ir bijis, ka pēc laulībām pagājis tikai gads, bet cilvēks vēršas nodaļā un pieprasa atkārtotu laulības reģistrācijas apliecību. Uz jautājumu, kur palika oriģināls, visbiežākā atbilde: “Kaut kur pazuda…”. Turklāt šo dokumentu jaunlaulātajiem vienmēr pasniedzam cietos, skaistos vākos.

Kā liecina mani novērojumi, salīdzinājumam visi tie pāri, kuri pie mums pirms pandēmijas svinēja savas zelta vai citas lielās, apaļās kāzu jubilejas, bija rūpīgi saglabājuši savas oriģinālās laulību apliecības. Tā ir ģimenes goda lieta. Godprātīga un rūpīga, nevis vieglprātīga attieksme. Tāpat netrūkst vecāku, kuri regulāri nozaudē savu bērnu dokumentus un atkal un atkal pieprasa atkārtotas apliecības.

Uzziņai