Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ita Cērmane: Neskati vīru no cepures!

Ita Cērmane: Neskati vīru no cepures!
Foto: Jānis Vecbrālis
20.11.2015 07:00

Ita Cērmane, žurnāliste

Atslēgvārdi

Pēc traģiskajiem notikumiem Francijā liepājnieki
nobažījušies par drošību. Ļaudis satraucas ne tikai par drošību vecās Eiropas
valstīs, kur dzīvo un strādā viņu tuvinieki, draugi un paziņas, bet arī par
drošību tepat Latvijā.

Kā sarunā atzina kāda jauniete, viņa bez asarām acīs nespēj
domāt par notikušo Francijā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka teroraktu rīkotāji
izteikuši draudus, ka nākamie uzbrukumi būs Anglijā, ASV un Krievijā. Arta
atklāja, ka viņai Anglijā dzīvo tuvinieki, tostarp – vecmāmiņa, un viņa ir ļoti
nobažījusies par tuvinieces drošību.

Tāpat liepājnieki bažījas par savu drošību, dodoties
komandējumos un cita veida braucienos uz Eiropu. ”Latvieši taču nav tikai mūsu
zemē, esam izkaisīti pa visu pasauli,” tā Elizabete.

Nupat man bija saruna ar izbijušu kolēģi, kura šobrīd dzīvo
Anglijā. ”Arī mums te Birmingemā visi runā par teroraktiem, pieļauj iespēju, ka
arī pie mums te kas tāds var notikt. Īpaši, zinot izteiktās prognozes, ka
Anglija būs nākamais galamērķis. Nesen vēl lasīju vietējā avīzē, ka kāds
potenciālais terorists, kas gan bija saistīts ar citu teroraktu plānošanu, noķerts
Birmingemā. Diezin cik omulīgi nav. Bet kamēr valdība lemj par bēgļiem, mums te
musulmaņu un ninzju papilnam. Mēs pat nezinām, kas mums dzīvo kaimiņos.”

Palasot komentārus Latvijas interneta portālos, ir skaidrs,
ka mūsu sabiedrība sašķēlusies divās pretējās nometnēs. Viena daļa Latvijas
iedzīvotāju ar līdzjūtību skatās uz bēgļiem, izprotot, cik nelāgā, pat
nožēlojamā situācijā ir cilvēki, kuriem bēgot jāpamet savas mājas. Un tie, kuri
jūt līdzi bēgļiem, uzskata, ka imigrantus jāuzņem laipni, jo laipnība
atmaksāsies ar laipnību.

Savukārt otra daļa mūsu sabiedrības krasi un pat agresīvi
iestājas pret bēgļu uzņemšanu Latvijā. Kāds grasās vākt parakstus, pieprasot
rīkot referendumu pret bēgļu uzņemšanu, kāds par izsaka draudus bēgļiem, ja tie
spers kāju uz Latvijas zemes.

Jā, arī pie mums Liepājā, jau labu laiku dzīvo ap desmit
bēgļu. Viņi izmitināti Robežsardzes telpās Zemnieku ielā, kas savulaik tieši
šādam mērķim tika izbūvētas. Taču mēs šos ļaudis neredzam, jo viņi mitinās
slēgtā teritorijā un pastaigā Liepājas ielās netiek izlaisti.

Protams, arī man, sevišķi pēc baisajiem notikumiem pasaulē,
ir divējas jūtas pret bēgļu uzņemšanu Latvijā. Ir izjūtu kokteilis. No vienas
puses, protams, arī man ir bažas par drošību, par to, ka ar bēgļu straumi arī pie
mums var nokļūt kāds radikālists ar slepkavnieciskām tieksmēm. Taču te veselais
saprāts mudina nomierināties. Proti, ja Dānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā
u.c. valstīs nevietējie ir ik uz soļa, tad pie mums, Latvijā un Liepājā,
iebraucēju, kurus uz ielas momentā var atpazīt, ir pat ļoti maz. Latvija viņiem
nav īpaši interesanta, jo te nav iespējas pretendēt uz ievērojamiem pabalstiem.

No otras puses, manuprāt, mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu
tautieši dažādos laikos dažādu iemeslu dēļ arī bijuši spiesti doties bēgļu
gaitās. Cik mūsu tautiešu ar to vien kas mugurā un mazu pauniņu uz pleca, lai
izdzīvotu, nepameta Dzimteni Otrā pasaules kara laikā, razdami patvērumu ASV,
Kanādā un citviet pasaulē! Uzskatu arī, ka to tūkstošu un vēl tūkstošu mūsu
tautiešu emigrēšana uz Īriju, Angliju, Dāniju u.c. zemēm, lai atrastu darbu un
nopelnītu iztiku un uzturētu ģimenes, ir sava veida bēgļu gaitas. Protams, mūsu
tautieši, kuri joprojām turpina pamest Tēvzemi, ir ekonomiskie bēgļi –
auslanderi, kā viņus dēvē tur.

Protams, skatoties televīzijā sižetus, kur redzams, ka bēgļi,
piemēram, Vācijā piedrazo apkārtni ar atkritumiem, met zemē maizi, sūdzas, ka
viņiem tiek pasniegts vienveidīgs ēdiens, nav nodrošināts WiFi, arī manī ik pa
brīdim uzjunda sašutumu! Ne katram vietējam ir šādas ērtības!

Bet, manuprāt, bēgļu jautājums ir tas, kura dēļ mums,
latviešiem un Latvijas pilsoņiem, nav vērts sadalīties divās nometnēs,
nostāties katrai grupai savā pusē ierakumiem, lai apmētātos ar apvainojumiem un
kašķētos.

Manuprāt, ja jau situācija izveidojusies tāda, ka bēgļu
straumes turpina plūst uz mūspusi un apturēt tās diezin vai izdosies, pareizākais
būtu nagus un zobus izlaist drošības struktūrām – pastiprināti veikt kontroli, vārda
vistiešākajā nozīmē zem lupas pārbaudot ikvienu ieceļojušo. Ja, kā jau minēju, ja
Nīderlandē, Beļģijā u.c. eiropiešiem vizuāli neatbilstošu ļaužu ir ļoti daudz,
tad pie mums tā nebūt nav un ikvienu būtu iespējams paturēt acīs un īpaši
pieskatīt, lai pārliecinātos, ka bēgļa vietā nav ieceļojis ļaundaris.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz