Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jānis Ozoliņš: Makšķernieku viedoklis joprojām ir negatīvs

Jānis Ozoliņš: Makšķernieku viedoklis joprojām ir negatīvs
10.03.2011 07:00

Uzskatu, ka vietas, kur šobrīd Liepājā nodoties zemledus makšķerēšanai, ir pilnīgi pietiekoši. Tas, ka makšķernieki neatbalsta noteikumu grozījums, kas to ierobežo, ir visiem zināms fakts, to var dzirdēt savstarpējās sarunās, lasīt interneta portālos utt.

Manuprāt, šajā gadījumā ir nostrādājusi cilvēku pretreakcija: ja mums ko aizliedz, automātiski pretojamies, nemaz neiedziļinoties lietas būtībā. Iespējams, likuma izstrādāšanas gaitā ir trūkusi komunikācija ar makšķernieku nozares pārstāvjiem. Principā makšķernieki ir it kā “uzmetuši lūpu” par to, ka nav uzklausīts viņu viedoklis, un tas joprojām ir negatīvs. Grūti spriest, kas īsti tam ir par iemeslu, jo personīgi man nav sajūtas, ka kaut kādā mirklī justos ierobežots. Reāli paskatoties uz kanāla teritoriju no Tramvaja tilta uz jūras pusi, tā tiešām nav īsti piemērota makšķerniekiem, tā tomēr ir osta ar tām izrietošām darbībām un diez vai ir īsti piemērota makšķerēšanai no ledus. Tur pat lielāko ziemas daļu nav ledus.

Iespējams, liepājniekiem osta ir palikusi atmiņā kā copes vieta, līdz ar to ir izveidojušās sava veida tradīcijas makšķerēt kuģu ceļā, vai vienkārši makšķerēt visur, kur ir ūdens… Esmu dzīvojis arī Rīgā, un nespēju iedomāties, ka tur copmaņi sēdētu blakus “Tallink” kuģim, kas tikko ienācis ostā no Stokholmas. Domāju, ka šeit ostas pārvaldei ir absolūta taisnība. Osta ir domāta kuģiem un ostas infrastruktūrai. Un šajā konkrētajā gadījumā nav tā, ka zivis, kas ienāk uz nārstu no jūras Tirdzniecības kanālā, tālāk pa Tramvaja tiltu nepeld, tās dodas uz nārsta vietām caur visu Liepājas ezeru vai nu uz Bārtas upi, vai Ālandes upi, vai kādu citu vietu. Protams, kurnēt var tie, kas vēlas zivis iegūt gandrīz vai rūpnieciskos apjomos, bet mans viedoklis ir, ka makšķerēšana ir hobijs, sports un veids kā atpūsties, kā būt vienotam ar dabu, nevis gaļas ieguves veids.

Domāju, ka liepājniekiem būtu visai maz iemesla pukoties par vietu trūkumu. Ja vienā pusē saule uzlec ezerā, bet otrā tā noriet jūrā – tātad, kur makšķerēt vietas netrūks. Arī tagad makšķerniekiem iedalītajā teritorijā Tirdzniecības kanālā, domāju, vieta pietiek visiem, ja cilvēks ir atnācis atpūsties un pabūt kopā ar citiem copmaņiem. Kur copes kasti nolikt un savu zivteli izvilkt atradīs.

Būtu pēdējais laiks arī mums, makšķerniekiem, nest kaut kādu atbildību par zivju daudzumiem, ko noķeram, par vietām pie ūdeņiem, kādas mēs tās atstājam, par to, ko mēs saglabājam, bet ko – iznīcinām. Vai var attaisnot sevi ar to, ka licenci makšķerēšanai esmu nopircis un līdz ar to mana atbildība ir beigusies? Ar to gribu teikt, vai tie daudzie, kas tagad klusāk vai skaļāk klaigā par šiem noteikumu grozījumiem, ir gatavi rādīt piemēru ar ko viņi ir uzlabojuši makšķerēšanas kultūru Liepājā un tās apkārtnē. Domāju, ja šie paši makšķernieki, kas sēž uz Tirdzniecības kanāla, apvienojot spēkus, vienojoties kādā konkrētā organizācijā, būtu spējīgi sakārtot ļoti daudzus jautājums par un ap ūdeņiem.

Protams, ka var vainu uzvelt uz kaimiņiem lietuviešiem, ka viņu dēļ aktualizēts grozījumu jautājums, bet, aizbraucot pie ūdenskrātuvēm, piemēram, Latgalē, piekrastes ainava nav ne par gramu labāka. Daļa atpūtnieku atstāj aiz sevis pamatīgu “kultūrslāni” un diez vai tur var vainot leišus vai citus tautiešus.

Var diskutēt par pašvaldības ieinteresētību šajā lietā, vai pietiek ar to, ka krastā tiek uzlikta tualete un gružkaste. Šajā gadījumā varētu ņemt piemēru no tiem pašiem leišiem un padarīt šo stinšu ķeršanas brīdi komerciālāku, rīkojot sacensības vai ar stintēm saistītus pasākumus ziemas laikā, kas ļautu šo vizuāli skaisto (jo nakts laikā izgaismotie āliņģi un teltis uz ledus, piekritīsiet, izskatās skaisti un ir sava veida ziemīgās Liepājas simbols/skatu kartiņa) pasākumu izbaudīt gan tā dalībniekiem (makšķerniekiem), gan apmeklētājiem (skatītājiem). Manuprāt, no Lietuvas tūristiem nevajadzētu baidīties, taisni otrādi, ja Liepāja sevi grib redzēt kā kūrortpilsētu, mums tieši vajadzētu domāt, kā atvilināt šeit pēc iespējas vairāk viesu, piedāvājot tiem kvalitatīvus produktus. Protams, ja mēs šeit rādām visatļautību, arī tūrists tā uzvedīsies.

Pats izvēlos eksperimentēt ar copes vietām, tās mainot un pētot, tā padarot šo vaļasprieku daudzveidīgāku. Pagaidām Liepājas pusē favorīti ir jūras piekraste un Bārtas upe.

Jānis Ozoliņš,
makšķernieks

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz