Jānis Vilnītis: “Jaunajai Vienotībai” jānorēķinās par prezidenta vēlēšanām
Pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas sākušās sarunas par koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “Progresīvajiem”.

liepajniekiem.lv
Intervija ar partijas “Latvijas Reģionu apvienība” valdes locekli Jāni Vilnīti.
– Kas iegūs no koalīcijas paplašināšanas?
– Kā parasti, šeit ir gan plusi, gan mīnusi. Manuprāt, ja kāds iegūs, tad tas būs premjers Krišjānis Kariņš un viņa partija “Jaunā vienotība” (JV). Tas premjeram lēmumu pieņemšanā ļautu sabloķēties ar citiem partneriem.
Šobrīd ir vairāki jautājumi, kur premjers un JV lēmumu nevar pieņemt, piemēram, par Stambulas konvencijas ratificēšanu vai par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Esošajā koalīcijā tam pietrūkst balsu.
No otras puses, koalīcijas paplašināšana radītu spriedzi pašā koalīcijā,
jo tad noteikti būtu, piemēram, tā dēvētie ideoloģiskie jautājumi, kas radītu iekšējas turbulences, kas, visticamāk, novestu pie tā, ka kāds būtu neapmierināts un vēlētos pamest koalīciju.
– Kāda tagad ir “Apvienotā saraksta” nostāja pret “Progresīvajiem”un ZZS?
– Mums šajā ziņā nekas nav mainījies. Mēs jau pēc Saeimas vēlēšanām tam vienreiz gājām cauri, proti, pateicām, ka šajā gadījumā trīs kājas ir stabilākas nekā četras vai piecas. Toreiz arī izklāstījām argumentus, kāpēc valdībā nav jābūt ZZS.
Galvenais arguments bija, ka tas ir valsts drošības jautājums un šī partija tomēr nav norobežojusies no cilvēka, kas pakļauts starptautiskām sankcijām.
“Progresīvo” gadījumā tās bija lielās ideoloģiskās atšķirības, tai skaitā par viņu redzējumu, kas vairāk tādā kā marksismā balstīts jeb tiem, kam ir, proti, uzņēmumiem, kas jau tagad maksā lielus nodokļus, jāmaksā vairāk un jādod tiem, kam nav.
Šī ideoloģija jau iepriekš tika eksperimentēta Latvijā, un mēs zinām, kā tas beidzās. Mēs uzskatījām, kas tas nav pareizi un tas novedīs pie konfliktiem. Mēs jau redzam, kā šī frakcija strādā Saeimā. Nesen bija jauno CSDD sodu apspriešana.
Partija, kas uzstājās par visdramatiskākajiem sodiem, bija “Progresīvie”. Viņu ideoloģija ir – skaldi un valdi.
Mums ir savas vērtības – kā Pīlēna kungs teica, esam moderni konservatīvi. NA arī lielā mērā ir konservatīvs spēks, bet JV paši saka, ka ir centriski.
Šie trīs spēki, kas veido pašreizējo valdību, vairāk vai mazāk ir ideoloģiski līdzīgi.
– Pieļaujat, ka NA vai AS paliks ārpus valdība?
– Domāju, ka tas ir iespējams. Visticamāk, runa ir par to, ka JV ir jānorēķinās ar “Progresīvajiem” un ZZS par balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās. Skaidrs, ka spriedze būs.
JV no savas puses gan “Progresīvajiem”, gan ZZS jāparāda, ka tās cīnās, lai abi šie politiskie spēki būtu koalīcijā. Ja AS un NA no savas pozīcijas neatkāpjas, tad, visticamāk, JV jāmaina abi partneri. Tad šī koalīcija faktiski beidz pastāvēt un veidojas jauns stāsts, ieskaitot to, ka prezidents nominē jaunu premjeru, kurš veido jau citu koalīciju.
Ar “Progresīvajiem” un ZZS tās būtu 52 balsis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.