Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu šoks līdz patēriņa cenām nonāk ar vairāku mēnešu nobīdi.

Tas gan nenozīmē, ka ietekme būs mazāka –

augstākas enerģijas izmaksas pakāpeniski atspoguļosies ne tikai komunālajos maksājumos, bet arī pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.

TTF etaloncena (dabasgāzes cenas atskaites punkts) šobrīd pietuvojusies šā gada augstākajam līmenim – piecu tirdzniecības dienu laikā tā pieaugusi par 14%, pēdējā mēneša laikā par 24%, bet kopš gada sākuma – par 83%.

Bankas “Citadele” aplēses rāda, ka Latvijā cenu šoks būs jūtams vēlāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču ne mazākā apmērā – 10% gāzes cenas pieaugums divpadsmit mēnešu laikā kopējo cenu līmeni palielina par 0,54%.

Visvairāk sadārdzinājumu izjutīsim mājokļa un komunālo pakalpojumu izmaksās, taču tā ietekme pakāpeniski nonāks arī pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.‎

Galvenais pašreizējā gāzes cenu kāpuma iemesls ir konflikts Irānā.

Hormuza šaurums, pa kuru parasti tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), joprojām faktiski ir slēgts, savukārt Kataras eksporta jaudas pašlaik ir galvenais piegāžu ierobežojums.

Tomēr cenu kāpumu nosaka ne tikai ar karu saistītā riska prēmija – būtisks ir arī laika faktors.

Eiropas Savienības gāzes krātuves pašlaik piepildītas tikai par aptuveni 60%, kamēr šajā periodā ierastais līmenis ir ap 80%, bet Eiropas Komisijas noteiktais mērķis – 90%.

Eiropai nākas konkurēt par ierobežotām LNG piegādēm laikā, kad krātuvju uzpilde būtiski atpaliek no ierastā līmeņa

un līdz uzpildes sezonas beigām atlikuši mazāk nekā trīs mēneši. Tieši tādēļ cenu kāpums paātrinājies, ne mazinājies.

Kopējā inflācijā gāzes cenu kāpuma ietekme kļūst redzama pēc trim mēnešiem, pārtikas cenās – pēc četriem, mājokļa un komunālo pakalpojumu cenās – pēc pieciem, pamatinflācijā – pēc astoņiem, bet pakalpojumu un restorānu cenās – pēc desmit mēnešiem.

Ietekmes apmēra ziņā aina ir ierasta, taču lielākajā daļā patēriņa groza kategoriju cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels.

Gāzes cenai pieaugot par 10%, elektroenerģijas, gāzes, cietā kurināmā un siltumenerģijas cenas pieaug par 2,28%, administratīvi regulētās enerģijas cenas – par 2,27%, enerģijas cenas kopumā – par 1,79%, bet mājokļa un komunālo pakalpojumu cenas – par 1,43%.

Vidēja ietekme vērojama rūpniecības preču cenās, kas pieaug par 0,84%, preču cenās kopumā – par 0,67%, pārstrādātās pārtikas cenās – par 0,63%, pārtikas cenās – par 0,58%, bet transporta cenās – par 0,56%.

Vismazāk gāzes cenu kāpums ietekmē restorānu un izmitināšanas pakalpojumu cenas,

kas pieaug par 0,42%, pakalpojumu cenas – par 0,17%, bet pamatinflāciju – par 0,15%.

Vienkāršoti sakot, lielākajā daļā patēriņa groza cenu izmaiņas ir nelielas – lielāko daļu kopējās ietekmes rada komunālo pakalpojumu sadārdzinājums.

Kārlis Purgailis, bankas “Citadele” galvenais ekonomists