Kristaps Raģis: Vai esam gatavi pārdzīvot jaunas vētras?
Kristaps Raģis, SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs“ Klientu daļas vadītāja vietnieks
Iespējami gatavi varam būt, pirmkārt, sadarbojoties un
savstarpēji paredzot un plānojot rīcību ārkārtas gadījumos.
Līdz ar pagājušā gada notikumiem – gāzes vada sprādzienu
Vānes ielā, arī lielākām un mazākām vētrām, šo gadu uzņēmumā esam sākuši ar
nolikuma izstrādi par rīcību ārkārtas situācijās.
Nolikums nosaka kārtību, kā rīkoties gan iepriekš
paredzamās, gan neparedzamās situācijās, kad nodarīts kaitējums mūsu uzņēmuma
pārvaldīšanā esošai ēkai. Tas, protams, nemazinās vēja ātrumu vētrā, bet dos
papildus drošību un skaidrību gan klientiem, gan darbiniekiem. Tas ietver gan
objektīvu situācijas novērtēšanu gadījos, kad avārijas darbi jāuztic Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienestam, gan praktisku rīcību, piemēram, bīstamā objekta
izolēšanu un brīdinošo lentu novilkšanu. Diemžēl šādi stipri vēji bieži arī
atklāj namu ”vājās vietas”, vai tie būtu balkonu un lodžiju apdares, vai
šķūnīšu izturība.
Pirmdienas rīts daudziem šonedēļ sākās ar jautājumu, vai
vētru pārdzīvojām mierīgi? Domāju, ka lielākoties atbildes izskanēja : ”jā” vai
”samērā mierīgi”. Protams, tas ir diezgan subjektīvi, uzskatīt, ka pēdējā vētra
ir mūs saudzējusi vai plosījusi mazāk. Jo arī tie negadījumi vai nelaimes, kas
piemeklējušas mūsu iedzīvotāju īpašumus: kāds izgāzts žogs, norauts jumta
skārts, pat izstumtas durvis un logi, vēja pademolēti balkoni, sagāzti koki un
citi vēja ”nedarbi” noteikti prasīs sakārtošanas darbus un līdz ar to
ieguldījumus. Ir iedzīvotāji, kuri izvēlas, piemēram, izgāztu žogu labāk
nojaukt pavisam nevis atjaunot.
Sinoptiķi turpina mums sūtīt brīdinošus signālus, ka vētras
šogad vēl tikai sākušās. Tāpēc svarīgi iedzīvotājiem būt informētiem par rīcību
ārkārtas situācijās. Iespēju robežās cenšamies informēt par drošības
pasākumiem, kas būtu jāievēro, informējam arī par iespējām meklēt palīdzību.
Uzņēmuma Avārijas dienests strādā visas diennakts garumā, uz to arī aicinām
zvanīt mūsu klientus un informēt par negadījumiem gan vētras vai citu ārkārtas
situāciju laikā, gan pēc tās. Lielākoties mājās ir kontaktpersonas, ar kurām
varam sazināties un kuras apseko savus īpašumus – pirms vētras kārtīgi aizverot
koridoru logus, jumtu lūkas, ārdurvis un arī pēc vētras novērtējot situāciju.
Pat, ja tas ir brīvdienas rīts, namu pārziņi pēc vētras dodas negadījumus
apsekot un novērtēt postījumus.
Katrs notikums mums dod mācību, liek izanalizēt kļūdas,
atzīmēt arī labo pieredzi, lai visu apkopotu un būtu gatavi rīkoties. Nākošajā
rītā pēc vētras plosīšanās, manuprāt, pats svarīgākais ir dzirdēt ziņu, ka nav
cietušu cilvēku!