Liepājnieces atklāta vēstule pilsētas mēram Uldim Seskam
Vēlējos Jūs informēt par pašreizējo situāciju Liepājā, jo, manuprāt, Jums nav ne jausma kā šobrīd jādzīvo cilvēkiem Jūsu pilsētā.
Uzskatu, ka Jūs, dien dienā sēžot domē, braukājot ar saviem dārgajiem auto, uzsaucot VIP personām rallija mielastu, nevis skatoties to kopā ar saviem cilvēkiem, nezināt vai negribat zināt kā jādzīvo parastiem cilvēkiem.
Jums nav ne jausmas, ka cilvēkiem jādzīvo ar minimālo algu – labākajā gadījumā, bezdarbnieku pabalstu, vai ļaunākajā gadījumā – vispār bez līdzekļiem.
Jums nav ne jausmas, kā ir laist skolā bērnu, ja makā nav nekā. Kā pabarot bērnu, ja makā nav nekā. Kā nomaksāt komunālos maksājumus, ja makā nav nekā. Un Jums vēl nav kauna paziņot, ka pensionāriem jābrauc tramvajā un autobusā par pilnu maksu. Jums nav kauna ziņot, ka iespējams Liepājā tiks palielināta maksa par apkuri.
Lūdzu, dodiet man atbildi – kā izdzīvot ar 130 latiem mēnesī, ja: komunālie maksājumi ir 50 Ls, bez īres maksas (40 Ls – pateicoties labiem saimniekiem), pat vasarā, ja katru dienu izmantoju sabiedrisko transportu, lai dotos pelnīt šos pašus 130 Ls, kas kopā sastāda 7 Ls mēnesī? 20 Ls mēnesī kredīta maksājums par studijām, iegūstot augstāko, bet šai pilsētai tik nevajadzīgo, izglītību! Kopā tie ir 117 Ls… Sakiet lūdzu, kā izdzīvot ar 13 Ls mēnesī? Šis ir konkrēts jautājums uz kuru gaidu Jūsu atbildi un skaidrojumu!
Un ziniet – es neesmu tāda viena! Tāda ir šobrīd situācija JŪSU pilsētā, mēr!
Jūsu pilsēta ir tieši tā, kura ziemā pārvērtīsies izmirušās ielās – drošības dēļ.
Jūsu pilsētā drīz vairs neredzēt jauniešus, kuri dosies prom, neko nenožēlojot, jo te nevienam nav vajadzīgi gudri un izglītoti jaunieši.
Un tā būs Jūsu pilsēta, kurā cilvēkiem vairs nebūs ko ēst.
Bet Jūs jau to nemanāt – Jums nav laika – Jūs dzīvojat citā vidē, citā sabiedrībā, kurā nekad nebūs auksti, kurā vienmēr būs ko ēst , vienmēr būs ko vilkt mugurā, Jūsu bērniem un bērnu bērniem būs viss, un vēl vairāk, vienmēr būs izklaides, jo Jums nerūp tas, kas notiek Jūsu acu priekšā.
Un, ja kādu dienu arī es došos prom no Liepājas un Latvijas, tad vienīgais, kas man būs žēl, ir zeme – jūra, pilsēta un cilvēki.
Bet Jums es no sirds novēlu kādreiz nonākt šādā situācijā.
Lai varat spriest no savas pieredzes, nevis pēc statistikām un cipariem!
Būšu pateicīga, ja atbildi sniegs tieši Uldis Sesks, un nevis uzlikta rezolūcija Sociālajām komisijām utt.!
Ar cieņu, Lelde.
Liepājā, 2009. gada 8. septembrī
Gaidīšu atbildi 14 kalendāro dienu laikā, kas ir likumā noteiktā kārtība, kādā izskatāmi iedzīvotāju iesniegumi un sūdzības!