Narkotisko vielu izplatība un lietošana jauniešu vidū ir globāla problēma, kas skar arī Latviju.

Lai efektīvi cīnītos ar šo problēmu, nepieciešama kompleksa pieeja, kas ietver koordinētu dažādu sektoru rīcību un plašu sabiedrības iesaisti.

Šajā kontekstā 6. augustā notikušā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde ir solis pareizajā virzienā, taču vēl daudz kas ir jādara, lai reāli samazinātu narkotisko vielu pieejamību un lietošanu nepilngadīgo vidū.

Viena no būtiskākajām pieejām narkotisko vielu izplatības mazināšanai ir integrēta dažādu sektoru sadarbība.

Sociālais, veselības, nodarbinātības un jaunatnes sektors kopīgiem spēkiem var radīt daudz efektīvāku risinājumu kopumu, nekā katrs atsevišķi.

Piemēram, skolu, veselības aprūpes iestāžu un sociālo dienestu cieša sadarbība var palīdzēt identificēt riskam pakļautos jauniešus un savlaicīgi sniegt nepieciešamo atbalstu.

Tomēr bieži vien nav skaidri noteiktas atbildības starp dažādām ministrijām. Narkotisko vielu lietošanas profilakses, ārstēšanas un izplatības ierobežošanas jautājumus dala starp Labklājības, Veselības, Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministrijām.

Šī atbildību dalīšana rada neskaidrības un traucē efektīvu problēmas risināšanu.

Profilakse ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt narkotisko vielu lietošanu jauniešu vidū. Skolām var būt nozīmīga loma, sniedzot izglītību par narkotisko vielu kaitīgumu un veicinot veselīgu dzīvesveidu.

Ir nepieciešams izstrādāt un ieviest izglītojošas programmas, kas ietver informāciju par narkotisko vielu ietekmi uz veselību, atkarības risku un sociālajām sekām.

Izglītojošas kampaņas būtu jāorganizē ne tikai skolās, bet arī sabiedrībā kopumā, lai veidotu plašāku izpratni par problēmu un tās risināšanas iespējām.

Šādās kampaņās varētu iesaistīt arī sabiedrībā zināmus cilvēkus un jauniešu elkus, kuri varētu būt pozitīvi paraugi un palīdzēt mainīt sabiedrības attieksmi pret narkotisko vielu lietošanu.

Strādājot ar bērniem un jauniešiem, ir obligāti jāstrādā arī ar viņu vecākiem.

Vecāki ir nozīmīgi bērnu audzināšanā un viņu vērtību veidošanā, tādēļ ir būtiski, lai arī viņi būtu iesaistīti profilakses pasākumos.

Nepieciešams izveidot un piedāvāt programmas, kas ir domātas vecākiem, lai viņi saprastu narkotisko vielu lietošanas riskus un būtu spējīgi atbalstīt savus bērnus.

Šādās programmās varētu ietvert gan izglītojošus seminārus, gan individuālas konsultācijas.

Veselības aprūpes pieejamība ir būtisks faktors atkarības profilaksē un ārstēšanā. Latvijā diemžēl trūkst stacionāru ārstēšanas pakalpojumu nepilngadīgajiem, līdzīgi kā pilngadīgajiem ir pieejama Minesotas programma.

Tas nozīmē, ka

jaunieši, kuri cieš no atkarības, nevar saņemt nepieciešamo intensīvo stacionāro ārstēšanu, kas bieži vien ir būtiska efektīvai atveseļošanai.

Ir svarīgi izveidot specializētas stacionārās ārstniecības un rehabilitācijas programmas jauniešiem, kurās tiktu nodrošināta atsevišķa vide tiem, kuriem ir motivācija atveseļoties, no tiem, kuriem atveseļošanās ir uzlikta kā obligāts pienākums.

Šāda nošķiršana ir nepieciešama, lai novērstu negatīvu ietekmi un veicinātu veiksmīgāku rehabilitāciju.

Vēl ir svarīgi nošķirt programmas, kas vērstas uz jauniešiem ar riskantu un problemātisku lietošanu, no tām, kas paredzētas jauniešiem, kuri jau ir atkarīgi.

Riskantai un problemātiskai lietošanai nepieciešamas agrīnas iejaukšanās un profilakses programmas, kas fokusējas uz izglītību un veselīgu dzīvesveidu.

Savukārt jauniešiem, kuri jau ir atkarīgi, nepieciešama specializēta ārstēšana un rehabilitācija.

Jāatceras, ka

atkarība ir slimība, un atkarīgā persona ir jāārstē, piedāvājot tai vecumposmam atbilstošus atveseļošanās pakalpojumus, nevis persona jāsoda.

Pašvaldībām ir nozīmīga loma narkotisko vielu aprites mazināšanā, jo tās ir tuvāk sabiedrībai un var ātrāk reaģēt uz problēmām.

Būtu jāveido un jāīsteno vietējie profilakses un atbalsta pasākumi, kas ir pielāgoti konkrētās kopienas vajadzībām.

Ir aizsāktas sarunas un diskusijas par atkarību profilakses speciālistu izglītošanas programmām, lai nodrošinātu šādu speciālistu pieejamību ikvienā pašvaldībā.

Pagaidām process, iespējams, aizķēries ministriju gaiteņos.

Madara Lapsa, atkarību jomas eksperte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.